Ekspozīciju veido oriģināli azerbaidžāņu tradicionālajā paklāju aušanas tehnikā rokām izgatavoti vilnas paklāji. Skaistums, meistarība, rakstu bagātība, radošums un krāšņums raksturo patlaban skatāmo izstādi.

Izstāde ir veidota sadarbībā ar Azerbaidžānas vēstniecību Latvijā un Azerbaidžānas paklāju lielāko ražotāju, teju 100 gadus ilgo uzņēmumu ”Azerkhalča”. Tās valdes priekšsēdētājs Emins Mammadovs bija viens no viesiem, kas piedalījās svinīgajā izstādes atklāšanā.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš pastāstīja, ka Azerbaidžāna bijusi viena no pirmajām valstīm, kas oficiāli pieteikusi sevi kā Liepājas sadarbības partneri, kad vēl tikai pilsēta bijusi ceļā uz ”Eiropas Kultūras galvaspilsētas” titulu.

”Liepājnieki, novērtējiet to, ko dod mūsu draudzība,”

aicināja G. Ansiņš, priecājoties par veiksmīgo sadarbību un uzsverot, ka Liepāja ir pirmā vieta ne tikai Baltijā, bet visā Ziemeļeiropā, kur šāda izstāde ir atvesta.

Vēstnieks E. Sultanovs klātesošajiem atklāja, ka pats Liepājā viesojas jau trešo reizi. ”Man ir liels prieks atgriezties pilsētā, kurā piedzimst vējš. Arī es esmu no pilsētas – Baku, ko dēvē par vēju pilsētu,” viņš sacīja, apliecinot, ka ar Liepāju ir jau ilgstoša sadarbība, tai skaitā ar Simfonisko orķestri. ”Pirms muzeja apmeklējuma viesojāmies Mākslas skolā, un es ticu, ka mūsu brīnišķīgā sadarbība turpināsies.”

Kopš 2010. gada tradicionālā Azerbaidžānas paklāju aušanas māksla ir iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Un šīs tradīcijas kopšanā liela loma ir uzņēmumam ”Azerkhalča”, kas ne tikai saglabā seno, ar rokām austo paklāju tradīciju, bet arī gatavo jaunus paklājus kā patstāvīgus mākslas un dizaina objektus, turklāt izmantojot simtiem gadu koptās tradīcijas.

Azerbaidžānā ir 15 ražotnes, kurās strādā vairāk nekā 500 paklāju audējas. ”Tieši pateicoties viņām, viņu roku darbam šī izstāde ir iespējama,” uzsvēra uzņēmuma ”Azerkhalča” pārstāvis E. Mammadovs. ”Kas Azerbaidžānai ir paklāji? Tā ir gan tautas māksla, gan nacionālais kultūras mantojums.

Tomēr, līdzīgi kā citi mākslas veidi, arī šī mūsu mākslas tradīcija attīstās, arī paklāju aušana iet līdzi laikam.”

Sadarbībā ar mūsdienu māksliniekiem un dizaineriem tiek radīti jauni paklāji, bet atbilstoši senajām tradīcijām, tādējādi demonstrējot pagātnes un mūsdienu sinerģiju.

Azerbaidžānas paklāji ir atzīti visā pasaulē, tiek demonstrēti daudzos muzejos, kā arī regulāri pārdoti starptautiskās izsolēs. Tie papildina privātās kolekcijas, rotā arī viesnīcas un biznesa centrus.

E. Mammadovs izstādes atklāšanā pauda vēlmi par kopīgu projektu ar Liepāju: ”Mēra kungs, iespējams, ceļā uz Kultūras galvaspilsētu

mēs varētu radīt ko īpašu, kas būtu veltīts tieši šim notikumam un būtu Liepājas paklājs.”

Tas klātesošajos izsauca sajūsmu, kas liek noprast, ka, iespējams, nākotnē kas tāds arī taps.

Pēc iepazīšanās ar ekspozīciju Tautas lietišķās mākslas studijas ”Liepava” dalībniece Elzas kundze pamanījusi, cik daudz arī citas zemes rokdarbnieces izmanto tos pašus rakstus. ”Te ir gan mūsu pašu jumis, gan saulīte. Daudzi mūsu tautiskie raksti,” viņa vērtē. ”Pati tehnoloģija, kā paklāji tiek izgatavoti, ir pārsteidzoša. Ja tā padomā – nenormāls darbs! Ļoti skaisti!”

Arī Lauma, kas bija viena no izstādes atklāšanas apmeklētājām, atzina, ka izstāde ir brīnišķīga. ”Var redzēt, kādas tehnoloģijas, kādas spējas ir Azerbaidžānu sievietēm. Uzaust tādu paklāju – tas prasa ārkārtīgi daudz laika. Esmu skolas laikā maziņus paraudziņus audusi šādā tehnikā. Zinu, ko tas nozīmē. To nemaz nevar īsā laika periodā izveidot.”

Izstāde ”Azerbaidžānas paklāji. Pagātnes un mūsdienu sinerģija” Liepājas muzejā aplūkojama līdz 2. jūlijam.