No 23. augusta Liepājas muzeja nodaļā ”Liepāja okupāciju režīmos” K.Ukstiņa ielā 7/9 skatāma Latvijas Kara muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja  veidotā tematiskā izstāde ”Ar sarkanbaltsarkano karogu mastā”. 19 planšetēs  izvietotās fotogrāfijas, dokumentu kopijas, kartes  stāsta par Latvijas tirdzniecības floti 20. gadsimta  20-90. gados.  

Pirmo sarkanbaltsarkano karogu  1918. gadā uzvilka tvaikoņa ”Maiga” mastā, otro – 1919. gada 10. janvārī uz tvaikoņa ”Saratova” uz kura Liepājā atradās Pagaidu valdība. Noslēdzoties atbrīvošanās cīņām 1920. gadā augustā, Latvijas tirdzniecības flotē bija palikusi tikai desmitā daļa no 1914. gadā  Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām pierakstītajiem kuģiem.

Pēc 1929.-1933.gadu pasaules ekonomiskās krīzes uzsākto flotes modernizāciju pārtrauca Otrais pasaules karš un Latvijas inkorporācija PSRS sastāvā, kad kuģus pārlika zem PSRS karoga. 1940.gada 5. oktobrī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts pasludināja 54 Latvijas ostām pierakstīto kuģu  nacionalizāciju.

1940.gada 25. janvārī Vācijas zemūdenes torpedēts nogrima tvaikonis ”Everene”-pirmais Otrā pasaules karā iznīcinātais Latvijas kuģis. Sākoties Vācijas – PSRS karadarbībai 1941.gadā, Vācijas ostās atradās 13 Latvijas kuģi, kurus pārņēma Vācijas varas iestādes un okupētajās ostās konfiscēja vēl 17 kuģus.

Karadarbības pirmajos mēnešos tika nogremdēti 13 Baltijas kuģniecības (Ļeņingradā)  kara  transporta flotes sastāvā  iekļautie Latvijas kuģi. Pirmais šī militārā konflikta upuris uz jūras tvaikonis ”Gaisma” nogrima 1941.gada 22. jūnija rītausmā.

Pēc  Otrā  pasaules kara neliela daļa  bijušās Latvijas flotes kuģu turpināja darbu, bet to mastos plīvoja dažādu valstu karogi. 1948. gada 8. decembrī nogrima tvaikonis ”Ķegums” – pēdējais ar sarkanbaltsarkano karogu mastā ar ko neatkarīgās valsts simbols uz ilgu laiku līdz  1991.gadam, kad to svinīgi uzvilka uz  motorkuģa  ”Rēzekne”, pazuda no pasaules jūrām un okeāniem.

Aina Burija,
Liepājas muzeja nodaļas ”Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja