liepajniekiem.lv
”Galvu medības” notikušas arī Valmieras Drāmas teātrī un Jaunajā Rīgas teātrī, tāpēc visas trīs mākslas iestādes patlaban spriež par turpmāko rīcību.
Mums ir zināms, ka Dailes teātris noskatījis Madaru Viļčuku.
Uzrunāt aktierus – nekoleģiāli
Aktrise pavēsta, ka šobrīd nekādus komentārus par radušos situāciju nesniegšot.
Sadarbība un štata aktieru lomas uz citām skatuvēm ir normāla prakse, un līdz šim teātru vadītāji par to ir konsultējušies.
”Protams, mēs neesam vergturu valsts un aktieri nav dzimtcilvēki, katrs var izvēlēties, kur strādāt.
No Dailes teātra vadības puses ir nekoleģiāli bez iepriekšējām pārrunām uzrunāt aktierus pa taisno,” saka H. Laukšteins.
Vēl lielāks ētikas un finansiāls pārkāpums tas esot tāpēc, ka visi Liepājas jaunie aktieri beidzamo 15 gadu laikā ir sagatavoti nevis par valsts, bet pašvaldības līdzekļiem.
Saistību pret Liepājas pilsētu, piemēram, pienākuma nostrādāt noteiktu gadu skaitu, aktierkursa absolventiem nav, norāda Liepājas pašvaldībā. Tā finansēja programmas izveidi un nodrošināšanu Liepājas Universitātē bez juridiskām saistībām jaunajiem aktieriem.
Teātra vadītājs uzsver, ka pārvilinātā aktrise ir aizņemta vairākās izrādēs.
Lai saglabātu repertuāru, būs jāatrod dublante vai jārunā par ārštata pakalpojumiem,
kas varētu būt sarežģīti, jo tad Liepājas teātris būs atkarīgs no Dailes teātra izrāžu un mēģinājumu grafika.
Nākamā sezona jau ir saplānota, un M. Viļčukai bija paredzētas lielas un svarīgas lomas.
”Iespēju nelaist prom nav. Ir iespēja sūdzēt tiesā [Dailes teātri],” atzīst H. Laukšteins, jo vairs neesot pārliecības, vai vēl kāds aktieris netiks uzrunāts un savākts.
Meklē jaunos pa visu Latviju
Dailes teātris skaidro, ka patlaban tam esot četras brīvas aktieru štata vietas un uzrunāti trīs jaunie un viens vidējās paaudzes aktieris, kuriem piedāvāts darbs.
”Mūsu nākamās sezonas repertuārs ir saplānots, un notiek darbs pie aiznākamās sezonas. Lai nodrošinātu visus plānotos jauniestudējumus ar režisoru pieprasīto aktieru sastāvu, mums ir nepieciešams brīvās štata vietas aizpildīt.
Lielākais pieprasījums ir pēc jaunākas paaudzes aktieriem.
Teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs visas sezonas garumā ir apzinājis Dailes teātrim potenciāli interesantos jaunos aktierus no visas Latvijas,” teikts šī teātra paziņojumā.
Ar M. Viļčuku H. Laukšteinam bijušas pārrunas, taču viņu Liepājas teātra vadītājs nevaino: ”Es nostājos šīs jaunās aktrises vietā: mani uzrunā Latvijas lielākais teātris, Rīgā, manas saknes ir no Pierīgas, kā es laidīšu garām tādu izdevību!”
Vai tas ir tikai karjeras vai varbūt arī algas jautājums? ”Žagars par to ir skaļi runājis Liepājas teātra kafejnīcā, ka viņš aktieriem piedāvā lielas algas, tādas, ko Liepājas teātris nevar piedāvāt. Vai tā ir taisnība, es nezinu. No šī gada 1. janvāra Liepājas teātrī ir spēkā jauna atalgojuma sistēma aktieriem, kas nosaka – jo vairāk spēlē, jo lielākas lomas, jo lielāki ienākumi.
Aktieru bruto algas mēnesī sniedzas divi tūkstoši un vairāk,” norāda H. Laukšteins.
Uzrunātajiem aktieriem nekas netiekot solīts vairāk kā esošajiem Dailes aktieriem, pauž teātris. Tiekot piedāvāti tādi paši darba līgumi – vienāds atalgojums un vienādi darba pienākumi.
Tāpat kā visiem Dailes aktieriem, viņiem ir jāpiedalās nākamās sezonas režisoru organizētā aktieru atlases procesā uz konkrētiem iestudējumiem.
”Mēs respektējam uzrunāto aktieru iepriekšējos pienākumus un dotos solījumus savam teātrim. Mēs esam apliecinājuši savu gatavību pielāgot savu izrāžu repertuāru ar jaunuzņemto aktieru piedalīšanos, viņu iepriekšējās darba vietas repertuāram tik tālu, cik tas ir jau bijis saplānots,” rakstīts Dailes teātra paziņojumā.
Iet uz nežēlīgāku konkurenci
To, ka deviņi jaunie aktieri, kas pirms diviem gadiem ienāca teātrī, ir pietiekami nodarbināti, H. Laukšteins varot pierādīt ar nospēlētajām lomām un nākamajā sezonā paredzētajām. ”Maksimālais, ko vispār var sezonā dot aktierim, ir četri jauniestudējumi. Turos pie tā, ka divām lomām sezonā ir jābūt, un jaunajiem aktieriem to ir līdz četrām,” viņš pastāsta.
Vai jaunajam kursam Liepājas teātrī dots gana iespēju, esot neviennozīmīgs jautājums, uzskata teātra kritiķis Atis Rozentāls. ”No vienas puses, kamēr jaunais aktieris iespēlējas, viņam iedomāties, ka būs tikai lielas lomas, ir naivi. Un aktierim ir jābūt arī drusku pacietīgam,” viņš uzskata.
”Bet citi teātri nosmeļ jau tos, kas sevi ir parādījuši, nevis to, kam lomu nav, tas ir tas paradokss.”
M. Viļčuka, viņaprāt, Liepājā esot normāli nodarbināta, no jaunajiem mazāk aizņemti izrādēs ir Kārlis Artejevs un Hugo Puriņš.
”Jaunie aktieri, protams, grib izsisties plašākos ūdeņos, un viņus ar varu paturēt nevar. Bet ir jāsaprot, ka viņi iet uz daudz nežēlīgāku konkurenci un pēc pāris gadiem viņiem var pateikt: atvainojiet, mēs atradām citu. Un tad ir jautājums, vai Liepājas teātris gribēs ņemt atpakaļ,” norāda kritiķis.
Iepriekš bijis ļoti daudz gadījumu, kad aktieri no teātriem ārpus Rīgas izvēlas doties strādāt uz galvaspilsētu.
No Latvijas Kultūras akadēmijas Liepājas teātra aktierkursa 2004. gada absolventiem Liepājā palika tikai Armands Kaušelis, pārējie izvēlējās savu studiju pilsētu un sāka strādāt Jaunajā Rīgas teātrī un Nacionālajā teātrī.
Liepājas teātrī nākamsezon nestrādās arī pieredzējušais un publikas iemīļotais aktieris Egons Dombrovskis, kurš pārceļas uz Nacionālo teātri. Tam esot pamatojums, un šis esot civilizētu sarunu un darījuma piemērs, vērtē H. Laukšteins. ”Par Egona pārcelšanos uz Nacionālo teātri man sirds nesāp vispār. Viņam ir līgums uz gadu, dzīvoklis Liepājā ir, viss kas var notikt,” spriež teātra direktors.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
