liepajniekiem.lv
Divi stāsti par Keniju
Anita uzsvēra, ka mēs visi esam saistīti un atkarīgi cits no cita. Viņa pauda pārliecību: “Jūsu rīcība šeit var atspoguļoties arī citu cilvēku dzīvēs. Tāpat klimata pārmaiņas ietekmē arī Eiropu.”
Liepājā demonstrētā divdaļīgā filmu seansa galvenais mērķis bija izglītot un likt aizdomāties par klimata pārmaiņu ietekmi un sekām.
Kamēr Liepājā aiz loga lija un uz ielām veidojās peļķes, tikmēr filma “Masaju stāsts jeb lietu gaidot” atainoja Kenijas masaju tautas dzīves apstākļus sausuma periodā, kad lietus nebija lijis vairākus gadus.
Šajā situācijā masaji nespēj nodrošināt izdzīvošanai nepieciešamo, jo, izžūstot upēm, iet bojā arī lopi, kas ir šīs kopienas galvenais iztikas avots.
Savukārt filma “Koraļļus glābjot” bija iedvesmojošs koraļļu rifu atjaunošanas stāsts, kas vērsa uzmanība uz Vasini salu Kenijas piekrastē.
Sala ir ļoti skaista, tur dzīvo aptuveni 3000 cilvēku, bet valda milzu nabadzība un nekad nav bijis elektrības.
Galvenā ļaužu nodarbe ir audzēt koraļļu stādus, kurus nirstot iestāda okeānā, lai pievilinātu zivis, jo tas ir Vasini salas izdzīvošanas pamats. Šis process ir ilgs, jaunie stādījumi ir jāuzmana un bieži jāapčubina.
Diskusijas dalībnieki neformālajā daļā Anitai atzina, ka masaju cilts dzīve likusi par daudz ko aizdomāties, filma aizkustinājusi. Bet kenijiete smaidot pateicās, ka Latvijā ir satikusi tikai jaukus un saprotošus cilvēkus, kas izteikuši savu atbalstu un komplimentus par to, ko viņa dara.
No viesošanās mūsu valstī viņai visvairāk atmiņā palikšot ēdiens. “Nevaru atcerēties visus nosaukumus, bet man visvairāk garšoja latviešu maize un kvass,” par pirmajiem iespaidiem padalījās vides aktīviste.
Diemžēl viņai nebija atvēlēts laiks, lai kārtīgi iepazītu Liepāju, bet jauniete atzina, ka plāno aizbraukt vismaz līdz pludmalei.
Gatavi cīnīties par labāku dzīvi
23 gadus vecā kenijiete jau piecus gadus ir vides aktīviste un īpaši pievērsusies klimata pārmaiņu tematikai.
“Es šobrīd darbojos divās organizācijās, viena fokusējas uz masaju izglītību, bet otra nodarbojas tieši ar klimata jautājumiem un cenšas sasniegt jauniešus un iedrošināt viņus runāt par šo problēmu,” pastāstīja Anita.
Viņa arī nekautrējās pieminēt, ka pašai nav formālas izglītības. “Es visu esmu apguvusi pašmācības ceļā – internetā un dažādās konferencēs,” teica jauniete.
Anita pēc filmas seansa vērsa skatītāju uzmanību, ka tajā atainotā masaju kopienas dzīve un mājas varētu šķist nabadzīgas un sliktas, bet tā nemaz nav.
“Šādu māju veidošana ir mūsu kultūra, tāpat kā mūsu garā ir būt pozitīviem un nezaudēt cerību,”
skaidroja kenijiete.
“Gribējām filmā atainot patieso situāciju un vēlamies palīdzēt cilvēkiem saskatīt, kā planētas iznīcināšana vienā pasaules malā var ietekmēt pilnīgi nesaistītu reģionu un izraisīt klimata netaisnību,” viņa turpina.
Bieži vien jaunie kenijieši izvēlas migrēt uz Eiropu, lai iegūtu izglītību. Pēc tam daļa atgriežas savā dzimtajā zemē, lai kļūtu par skolotājiem, kopienas vai valsts līderiem un veicinātu tālāku attīstību.
Anita uzskata, ka dažreiz ir jāpamet mājas, lai vēlāk tās uzlabotu.
Aktīviste uzsvēra, ka, neraugoties uz dzīves apstākļiem Kenijā, masaji nav tikai bezpalīdzīgi upuri, bet gan cīnītāji.
“Mēs cits citu mācām, jautājam – ko mēs varam darīt? Mācāmies lauksaimniecību, jo līdz šim mūsu galvenais iztikas avots bija piens un gaļa. Varam arī pievērst sev uzmanību, stāstot pasaulei, ka ne tikai sēžam uz raudam, saskaroties ar izaicinājumiem, bet gan cīnāmies par savām dzīvībām,” pārliecinoši stāstīja jauniete.
Sagraut stereotipus
Vides filmu scenārija autore Ingrīda Strazdiņa, kas ir arī “Zaļās brīvības” biedrības pārstāve, pastāstīja, ka katra filma tapusi nedēļas laikā, tomēr viss process kopā no idejas līdz rezultātam gan bijis daudz garāks – gandrīz divi gadi.
Visilgāko laiku prasījusi brauciena plānošana. “Nevar tā vienkārši aizbraukt un teikt, ka mēs te tagad filmēsim. Viss bija kārtīgi jāizplāno. Jāizdomā, kurš stāsts atbilstu mūsu specifiskajai interesei par klimata taisnīgumu.
Tāpat bija jāatrod arī kāds, kas mums to visu pastāstīs un parādīs tās vietas, kur tūristi netiek,”
paskaidroja I. Strazdiņa.
Viņa jau iepriekš bija veidojusi filmu par Ganu un šoreiz bija noskaņojusies braukt uz Etiopiju. “Līdz Kenijai nonācām ilga un padziļināta pētījuma gaitā. Un tad ar vienas organizācijas palīdzību sazinājāmies ar Anitu Soinu, kurai ir dotības par šo tēmu runāt publiski, un viņa mums palīdzēja tur uz vietas,” Ingrīda paskaidroja.
Kad viņakopā ar filmēšanas komandu devās uz Keniju, bijusi diezgan pārliecināta par savām zināšanām saistībā ar dzīves kvalitāti Āfrikas valstīs, tomēr, esot tur, arī Ingrīdu izdevies pārsteigt.
“Nekad nebiju aizdomājusies, pie kā noved nabadzība, ka tieši tādēļ notiek, piemēram, ļoti jauno meiteņu izprecināšana. Un ģimene pat īsti nav vainojama, jo arī vienkārši mēģina izdzīvot.
Kad kādreiz runāja par to, ka precas jauni, domāju – 15 vai 14 gadi. Izrādās, ka arī 12 vai 9 gadus vecas meitenes to piedzīvo,”
Ingrīda atklāja vienu no šokējošākajiem brīžiem. Sapratusi arī, līdz kam var novest bads.
“Gribējām parādīt, ka klimata pārmaiņas ir īstas un ka kenijiešiem tā pirms tam nebija norma. Lietus sezonās bija plūstošas upes un zaļi dārzi. Viņi spēja izturēt sausuma periodu līdz nākamajai lietus sezonai, bet tagad viņiem ir jauna dzīves realitāte. To, man šķiet, filma parādīja ļoti skaidri,” paskaidroja I. Strazdiņa.
Anitai eiropieši jautājuši, vai Āfrikā cilvēki guļ kokos. “Protams, arī viņiem ir savi uzskati par mums – zinu, ka daži domā, ka pie mums ir tik auksts kā Arktikā,” Ingrīda uzsver, ka tikai ar šādiem izglītojošiem pasākumiem, filmām un diskusijām var lauzt dažādus stereotipus un vairot cilvēku sapratni.
I. Strazdiņa pieminēja, ka cilvēki, kas grib dzīvot labi, ir visur.
“Nav jau tā, ka mums tagad viss jāmet pie malas un jāskrien kāds glābt, bet tagad mēs vairāk varam novērtēt to, kas mums ir dots,
nevis tikai sēdēt un čīkstēt,” uzsvēra vides aktīviste.
Organizācijas “Zaļā brīvība” pārstāve atklāja arī, ka grupai top jaunas filmas par dzīvi Āfrikā. Šoreiz stāsti būšot par Zimbabvi un vairāk fokusēsies uz cilvēku konfliktu ar dzīvniekiem.
Filmēšanas komanda uz nākamo valsti dosies novembrī, bet filmas pirmizrāde tiek plānota nākampavasar.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
