Šorīt pamodos 11:47, kad aiz loga bija pelēkzilas debesis un ķērcošas kaijas. Naktī sapņos rādījās Hičkoks, Vorhols un Emīla nedarbi. Visi tādā draudzīgā bariņā dziedāja apelsīnkrāsas pantiņus līdz brīdim, kad kāds kliedza: ”Nē! Stīlu šeit neielaidiet!” Tas laikam bija Vārds. Tāds apaļīgs un mīļš. Vārds, kurš tagad tev, nebēdni, būs pieejams ikvien, kad sirds vēlēsies ko pateikt apkārtējai pasaulei, sev pašam un saulei.

Mēs neesam vieni. Vārda gars mūs vieno. Tādēļ tagad 12:36 es saku – ja tev ir kaut kas, ko vēlies parādīt citiem – droši sūti uz [email protected].

Ja spēsi izlauzties caur dzeloņdrātīm un Kristus ērkšķiem, tu būsi pamanīts. Tu būsi tuvāk saulei un saule būs mūsos visos.

P.s. aiz loga piemiedz Vorhola Merilina…

man šķiet…

VALENTĪNS
[email protected]

___________________________________________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].