Liepājas muzejs ieguvis vērtīgu dāvinājumu no ērģeļu būvnieka Jēkaba Jauģieša (1874 – 1968) mazmeitas un ērģelnieka Tobija Jauģieša (1903 – 1992) meitas Cecīlijas Lebedevas, portālam vēstīja Liepājas muzeja galvenā krājuma glabātāja Rita Krūmiņa.

Liepājnieks Jēkabs Jauģietis dzimis 1874. gada 21. maijā un ir viens no slavenākajiem latviešu ērģeļbūvētājiem Latvijā, 19. un 20. gadsimta mijā. Viņa ērģeles kalpojušas daudzās Latvijas pilsētu baznīcās.

Jēkabs Jauģietis ne tikai būvēja jaunus instrumentus, bet arī vairākās Latvijas baznīcās nerimtīgi un pašaizliedzīgi rūpējās par ērģeļu uzturēšanu, tās labojot, restaurējot un pārbūvējot. Piemēram, 1936. gadā viņš ir pārbūvējis Rucavas baznīcas ērģeles, 1927. gadā Bārtas baznīcā, 1910. gadā pārbūvējis Jelgavas Annas baznīcas ērģeles, 1931. gadā paplašinājis arī Pokrovas baznīcas ērģeles.

Cesvaines baznīcā ērģeles Jēkabs Jauģietis paplašinājis 1929. gadā, 1938. gadā Jēkabs Jauģietis paplašinājis un pārbūvējis arī ērģeles Lipaiķu un Kazdangas baznīcās. Tāpat līdz 1939. gadam Jēkabs Jauģietis rūpējās par Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģelēm.

Kad Sv. Trīsvienības baznīcā par ērģelnieku sāka strādāt Jēkaba dēls Tobijs Jauģietis, abi kopā rūpējās par šo lielisko instrumentu, kura skanējums valdzina klausītājus joprojām.

Muzejs ieguvis vērtīgus foto ar ērģelēm no dažādām Latvijas vietām, sarakstes ar ērģeļu detaļu ražotnēm Vācijā. Cecīlija Lebedeva muzejam nodevusi arī daudz personīgu rokrakstu. Dāvinājumā muzejs saņēmis personiskus Jēkaba Jauģieša dzejoļus, kas veltīti dēlam, kā arī vēstules, kurās savā starpā sarakstījušies tēvs un dēls. Vēstulēs tiek rakstīts par ērģeļu būvniecību, izmaksām un sarežģījumiem, kas radušies labojot ērģeles.

Muzejs ieguvis 96 ērģeļu būvētāja Jēkaba Jauģieša un viņa dēla Tobija Jauģieša personīgā arhīva vienības.