“Piedāvāsim interaktīvā veidā iepazīties gan ar Interjera muzeja tapšanas pirmsākumiem un Hoijeru dzimtas stāstu, gan izzināt holandiešu Zelta laikmeta precību tradīcijas un veidus, kā laulību saites kāzu dienā tikušas simboliskā veidā stiprinātas,” atklāj I. Dzintare.

Viņa pastāsta, ka Holandē 17. un18. gadsimtā kāzu tradīcijas bija saistītas ar vairākiem simboliskas nozīmes paradumiem. Tur bija gan cimdu vai tradicionālo, daiļi apgleznoto holandiešu koka tupeļu dāvināšana iecerētajai meitenei, gan vēlējumu koka veidošana no kāzu viesu puses, gan kāzu lādītes pasniegšana un jaunās līgavas lutināšana ar cukurotām mandelēm.

Svinīgo ceremoniju var organizēt kā Hoijeres, tā Stenderu ģimenes vēsturiskā interjera telpās, savukārt mielasts var notikt pirmajā stāvā “Hoijeres krogā” vai “Stenderu konditorejā”, kas iekārtota otrajā stāvā. Tas pats attiecas uz kāzinieku fotosesiju.

Jaunlaulātos un kāzu viesus joprojām uzņem arī Liepājas muzejs, apliecina muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.

Pirmā šīs vasaras laulību ceremonija jau notikusi, un tuvākajās dienās gaidāma vēl viena. Turklāt muzeja etnogrāfijas ekspozīcijā “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs” izveidota jauna kāzu programma, kura piedāvā izzināt senās latviešu kāzu tradīcijas, gūt izpratni par ģimenes godiem, ieražām un rituāliem Dienvidkurzemes novadā no 19. gs. otrās puses līdz 20. gs. sākumam, pastāsta R. Zālīte.

Viņa vēl piebilst, ka Dienvidkurzemē šajā laikā kāzas skaitījās lieli godi, kuros noteikti bija bagātīgs mielasts. Tajā laikā tika ievēroti visi senie rituāli, sākot ar līgavas nolūkošanu un precībās braukšanu līdz pūra izdošanai un apdāvināšanai precību dienā.

Liepājas muzeja telpās vai tā dārzā ir iespējams rīkot svinīgo kāzu ceremoniju, fotosesiju vai šampanieša pieņemšanu.