liepajniekiem.lv
”Darbīgas, ir mazliet satraukums, kā jau vienmēr pirms lielas notikumu sekvences, bet esam droši, ka viss izdosies,” izjūtas vēl pirms iecerētajiem notikumiem atklāja foruma mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.
Dienas pirmajā pusē pēdējie organizatoriskie darbi, bet vakarā vērsies vārti daudzveidībai mākslā.
Astoņi notikumi četrās vietās
”Liepājas Mākslas forums” notiks jau devīto reizi. Cik liela ir apmeklētāju interese? ”Šī ir vienīgā laikmetīgās mākslas mūzikas platforma Liepājā, un jāsaka, ka šo gadu laikā esam uzaudzējuši klausītāju uzticību. Jau pērn dzirdējām sakām, ka cilvēki nākuši uz festivālu piedzīvojumiem atvērti.
Forums ir mazliet eksperimentāla, nepierastāka, ”nesaķemmēta” platforma, kas daudziem cilvēkiem ļoti patīk.
Prieks un liels gandarījums, ka šī uzticība ir, un cilvēki jau gaida un prasa, kas varētu būt nākamgad. Kad izsludinām programmu, redzam atsaucību un ieinteresētību.”
Šogad ”Liepājas Mākslas forums” kultūrmīļiem piedāvās astoņus dažādus notikumus četrās pilsētas vietās, tai skaitā klubā ”Kursa” un mūzikas klubā ”Fontaine Palace”.
”Katru gadu forumam dodam moto, vienojošo elementu, un šoreiz tas ir ”Visi putni skaisti dzied”. Inspirējos no Kristas Burānes īpašvietas izrādes, kam dots tāds nosaukums, bet tā, protams, ir arī latviešu tautasdziesmu vārsma.
Man šķita ļoti aizkustinošs un piemērots nosaukums arī mūsu festivālam, kas runā par to, ka katram putnam ir sava unikāla dziesma,
tāpat arī cilvēkiem ir katram savs raksturs un sava valoda, savs redzējums, kas ir svarīgs vienlīdzīgas, taisnīgas pasaules veidošanā un arī domājot par iekļaujošu sabiedrību,” skaidro B. Bartkeviča.
Festivāls pulcēs Latvijas un ārzemju māksliniekus, gaidāma virtuoza ģitārspēle, reivs koncertzālē, avangards flamenko, seno sutartiņu dziedājums un laikmetīgā deja, amerikāņu a cappella, cirka izrādes, izstāde un muzikāla līdzdalības izrāde.
”Ir tik daudz mākslinieku pasaulē ar dažādiem mākslinieciskiem rokrakstiem,” saka B. Bartkeviča, atbildot uz jautājumu, vai nepietrūkst, ko aicināt.
”Man galvā ir sarakstu saraksti, jāspēj tik atlikt atkal un atkal uz priekšu. Pētot dažādus māksliniekus, viņu mākslas prakses, skatoties festivālos dažādos konceptos, arī izsijājas un rodas sajūta, kurus būtu vērts atvest šeit un parādīt mūsu klausītājiem. Un tādu ir ļoti daudz.”
Demence – klātesoša, tomēr par maz atainota
Šodien pulksten 18 koncertzāles mākslas telpā ”Civita Nova” atklās jauno mediju mākslinieces, Liepājas Universitātes docentes Annas Priedolas izstādi ”Piena dienasgrāmatas. Demence statistikā un stāstos”.
Portāls ar mākslinieci tikās vēl izstādes iekārtošanas procesā. ”Nosaukums ir diezgan aprakstošs,” viņa teic, iepazīstinot ar izstādi.
”Varēs iepazīt demences pacientu līdzcilvēku dienasgrāmatu vēstījumus, liecības par viņu ikdienas gaitām.
Arī statistiku, kas raksturo situāciju ar demenci Eiropā, pasaulē, Latvijā.”
Izstādes apmeklētājus pārsteigs, kā A. Priedola attēlo datus un iepazīstina ar demenci sirgstošo senioru ikdienu un uztveres procesiem, par galveno izteiksmes līdzekli izmantojot pienu un tā produktus.
Māksliniece savā radošajā darbībā jau agrāk pievērsusies ēdiena kā mākslas materiāla izpētei un tā sniegtajai multisensorajai pieredzei mākslas darba uztverē.
Izstādē būs izvietoti ledusskapji, kuros, piemēram, statistiku attēlos dažādos veidos sagriezti siera rituļi. Mākslas telpā sliesies vairāk nekā četrus metrus augsta piena paka, un šajā norobežotajā telpā skanēs demences pacientu līdzcilvēku audio dienasgrāmatas, kuras ierunājuši Liepājas teātra aktieri.
Vēl uz sienām būs lasāmas atgādnes, kas ir veidotas, atsaucoties uz reāliem ieteikumiem, atgādinājumiem, ko uz dažādām lapiņām dzīvesvietās atstāj demences pacientu līdzcilvēki.
”Tas ir tādēļ, lai, kamēr ir vieni, viņi varētu atcerēties veikt dažādas praktiskas un ikdienišķas darbības,”
stāsta A. Priedola.
Izstāde iepriekš bijusi izlikta apskatei arī citviet, piemēram, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. ”Kā man pēc tam stāstīja, daudzi apmeklētāji vēlējās ar mākslas mediatoriem, kas iepazīstināja ar izstādi, aprunāties un dalīties savā personīgajā pieredzē saistībā ar demenci, jo citviet nav gluži tam laika vai īstā vieta,” stāsta A. Priedola.
Viņa pati tam pievērsās sava vectēva dēļ, kuram konstatēja demenci. Daudzie ”baltie plankumi”, kas parādījās tuvā cilvēka atmiņās un valdīja arī pašas mākslinieces un citu tuvinieku izpratnē par demenci, atgādina piena balto krāsu, kas daudz izmantota izstādes elementos un scenogrāfijā.
Vēl piens A. Priedolai asociējas ar personiskām bērnības atmiņām – vasarām, kas pavadītas laukos pie vectēva, kur vienmēr bija pieejams svaigs piens.
Izstāde ”Civita Nova” aplūkojama līdz 3. novembrim, savukārt 30. septembrī, 21. oktobrī un 4. novembrī no pulksten 15 līdz 18 izstādi papildinās A. Priedolas un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mākslas mediatoru vadītas ”Demences datu darbnīcas”, kurās apmeklētājiem būs iespēja no dažādiem ikdienā pieejamiem un pazīstamiem pārtikas produktiem veidot datu receptes savas kognitīvās veselības veicināšanai.
Tās varēs gan aplūkot, gan izgaršot, atraktīvā un nepiespiestā veidā iepazīstot izaicinājumus, ko rada organisma novecošanās un cilvēces centieni to attālināt. ”Dažas no radošajām darbnīcām mēs vadīsim arī veco ļaužu namā. Tā ka iesim ārpus koncertzāles, lai senioriem rādītu tuvāk tādu saviesīgāku kultūras darbību.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
