Oskara Ludviga dzeja
Palīdzība
Ticīgiem cilvēkiem liekas, ka viņiem vajag man palīdzēt. Mazliet, bet tomēr palīdzēt.
Neticīgajiem, savukārt, ka es varu un ka mans pienākums ir palīdzēt viņiem.
Piena pārdevējs kaut kā īpaši novēlēja labu dienu.
Pašam man liekas, dūšīgi jāēd mellenes ar pienu, kamēr vien vēl sezona.
Piecas dienas
Vidēji piecas dienas savādas dzīves gadā.
Vidēji pieci rīti, kad varētu sviesta kruasāni no franču maiznīcas pie Bastejkalna drupt uz rīta sapņiem.
Vidēji pieci rīti, ja tu neesi brīvs…
…vari iet pret vēju, ja gribi
kaut piecas dienas gadā.
Ja esi brīvs.
Atverot tavas acis
No ilūzijas līdz realitātei ir precīzi 7 ar pus_minūtes, ja neuzņem laiku.
Un viena krūzīte ar siltu meža zemeņu tēju.
Lēnām satumst jau tā pelēkās lietus debesis un uz palodzes oranžajā podiņā sasētais baziliks atgādina par izmantoto iespēju.
Dilles ātri nogūlās, bet baziliks turas kalpodams par pierādījumu atziņai – tikai izmantota iespēja saucama par iespēju.
Neizmantotās uz nepiepildīto sapņu izgāztuvi pašas dodas un piesaucamas vien melīgajās bla bla bla sarunās.
Tas nav par mani…es pamēģināju.
Viena krūzīte ar siltu zemeņu tēju dara brīnumus…
…atverot tavas acis.
Vēl viens klusums
Rīts peldas Daugavā.
Viens
viens
viens klusums… un tikai āboliņa ziedi pirkstu starpās zied.
Gandrīz vai ķirzakveidīgs stāvoklis.
Vairs nesit pa sajūtām. Stipri. Tikai slāpēts un truls pieskāriens.
Kā mosties grūdiens.
Mušas, dunduri, bites, kamenes, zemu lidojošas bezdelīgas un jau līst.
Lietū sabristās kājas žūst dzestrā vējā. Pievilkt sev tuvāk.
Siltāk.
Ar to padalīties. Tagad. Bez rīt un parīt.
Atnākt klusi,
mierīgi un
piekļāvīgi.
Kā teiksi.
OSKARS LUDVIGS
________________________________
Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].