Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts atskatījās uz pirmajiem pieciem darbības gadiem. Humanitārā institūta telpās (Kūrmājas prospektā 13) notika svinīgs sarīkojums, kuram par vadmotīvu bija liktas Olafa Gūtmaņa dzejas vārsmas “Caur Kurzemi kā caur sidraba birzi…”.

Sarīkojuma sākumā visi klātesošie ar klusuma brīdi godināja mūžībā aizgājušā režisora un dziļas kultūras cilvēka Oļģerta Krodera piemiņu.

Šīs LiepU struktūrvienības uzdevumi ir pētīt un aktualizēt Kurzemes kultūras bagātos slāņus, novadnieciskās valodas īpatnās vērtības, kā arī vērtēt valodas situāciju un kultūrprocesa tendences mūsdienu apstākļos, kopt piederības sajūtu Kurzemei un Latvijai. Akcentus paveiktajam salika institūta direktors un vadošais pētnieks profesors Edgars Lāms.

Profesors vilka paralēles ar ievadā izskanējušo Kurzemes dzejnieka Olafa Gūtmaņa dzeju, sakot, ka kultūras lauks arī ir tāda saudzējama sidraba birzs, caur kuru jāiet uzmanīgi, nelaužot un nepostot to, kas radīts. “Humanitārā institūta izveidošana bija saistīta ar augstiem mērķiem, tas savu darbību sāka 2007. gada 1. septembrī. Un mūsu institūta misija pilnā mērā sakrīt ar Liepājas Universitātes misiju būt par kultūrizglītojošu un pētniecisku centru Kurzemē,” sacīja E. Lāms, paužot, ka svarīgs institūta darbības aspekts ir saikne ar sabiedrību, kas arī ļauj stiprināt piederības sajūtu Kurzemei un Latvijai. Edgars Lāms pievērsa uzmanību tam, ka šajos piecos gados ne jau viss ir veicies gludi, ka pētniecisko darbu ietekmējuši daudzie negatīvie procesi sabiedrībā un valstī. “Mēs tomēr ceram, ka piederības sajūta nostiprināsies,” akcentēja direktors.

Par vēl vienu darbības aspektu profesors minēja tradīciju aktualizēšanu. “Viens no svarīgiem uzdevumiem ir saudzēt, saglabāt, kopt senās, laika pārbaudi izturējušās tradīcijas arī modernajā pasaulē, modernajā sabiedrībā,” sacīja E. Lāms.  Viņš pauda uzskatu, ka, iespējams, mūsu valstī ne viss iet labi tādēļ, ka mēs nebalstāmies uz tradīcijām, ka esam aizmirsuši un atstājuši novārtā savas tautas gudrību un skatījušies vairāk uz citiem, nevis balstījušies uz saviem pamatiem. “Vajadzīga arī citu pieredze, tomēr primāri jāatceras par savām saknēm, par savām tradīcijām. Mēs uz to ceram un cenšamies, lai mūsu darbība stimulētu sabiedrības izglītošanu caur kultūru, caur kultūras vērtībām. Mūsu mērķis ir ļoti konkrēts – mēs esam savas universitātes patrioti un vienmēr esam vēlējušies nostiprināt mūsu augstskolu kā būtisku Kurzemes pētniecisko centru humanitārā ziņā, lai mēs izskanētu ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas kontekstā humanitāro zinātņu jomā,” sacīja profesors.

Vērtējot tieši aizvadīto piecu gadu veikumu, Edgars Lāms bija paškritisks, viņš uzsvēra, ka šis laiks nav tik nozīmīgs, lai plaši svinētu un lielītos, jo tas joprojām ir tikai sākums. Un izteica cerību, ka vēl pēc pieciem gadiem padarīto varēs vērtēt nopietnāk, Tomēr to, ka darbs ir bijis auglīgs, rāda gan pētnieku apkopotās, sarakstītās un izdotās vismaz 10 grāmatas, gan ekspedīcijas un savāktie materiāli, kas vēl gaida apkopojumu, gan dalība kā Latvijas mēroga, tā starptautiskās zinātniskās konferencēs.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds” 

Egona Zīverta foto

Uzstājās folkloras kopa “Ķocis” Solveigas Pētersones vadībā, un bērni dziedāja Rucavā pierakstītās tautasdziesmas, tā apliecinot, ka pētnieku veikums negulst plauktos, bet tiek nodots jaunajai paaudzei.