Mācībizrāde ir veidota kā performatīva tiešsaistes lekcija skolēniem, kuras galvenais uzdevums ir atraktīvā un saistošā formātā parādīt jauniešiem, ka teātris ir kas vairāk par aktieri, kurš no galvas iemācījies lugas tekstu.

Teātris ir vienots organisms, kurā katras profesijas pārstāvis, sākot ar skatuves tehniskajiem darbiniekiem, grāmatvežiem, butaforiem un beidzot ar direktoru, ir neatņemama sastāvdaļa, lai teātra brīnums un izrāde varētu tapt un nonākt skatītāju rokās.

Aktieru vadībā skolēni iepazīstas ar skatuves mākslinieku ikdienu un iestudējumu tapšanu.

Izrādi Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijas skolas soma” satura radīšanai 2019.gadā izveidojis aktieris un režisors Leons Leščinskis sadarbībā ar dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci un aktieriem Armandu Kaušeli, Pēteri Lapiņu un Karīnu Tatarinovu. Izrāde tiek spēlēta latviešu un krievu valodā.

Sadarbojoties ar Latvijas Nedzirdīgo savienības Liepājas reģionālās biedrības tulku Aināru Ostvaldu, to iespējams noskatīties arī ar surdotulkojumu.

Viens no izrādes popularitātes iemesliem esot mācību priekšmeta – teātra māksla – ieviešana skolu programmā, atzīst A. Kaušelis.

“Projekts bija tā kā nolikts nedaudz malā, un šis bija viens no iemesliem, kāpēc to teātrī atkal kustināju tālāk. Lai arī uznāca kovids, teicu, ka šī izrāde ir ļoti aktuāla,” viņš stāsta.

Vienā no skolām, kur spēlēta izrāde, skolotāja teikusi labus vārdus. Viņa bija priecīga, ka profesionāli aktieri parāda priekšā, kas tad īsti ir izrāde un kādi cilvēki ir iesaistīti tās tapšanā.

“Skolotāja bija pabeigusi astoņu dienu kursus. Pieļauju, ka daudzi skolotāji ir neapskaužamā situācijā, kad ar teātri nesaistītam cilvēkam jāmāca šis priekšmets. Ar šo kursu palīdzību diez vai var dabūt padziļinātu priekšstatu, jo teātris tomēr ir specifiska vide. Ja neesi iekšā, ir grūti no malas iztēloties, kā tas ir,” pauž aktieris.

Viņš norāda, ka teātris jauniešus un skolotājus vienmēr ir interesējis, jo tēma pati par sevi ir spilgta un saistoša. Īpaši jaunākie skolēni ir ļoti atsaucīgi, dzīvo līdzi.

“Mēs izrādi spēlējam dialoga formā, uzdodam jautājumus, lai dabūtu atgriezenisko saiti. Ļoti svarīgi, lai izrāde būtu dzīva, lai nav ceturtā siena pretī. Ja bērni ir atsaucīgi, viņi paši kļūst priecīgi un mēs kārtīgi izdauzāmies, parunājamies,” saka A. Kaušelis.

Aktieris pats pie sevis joko, ka simtprocentīgi atstrādājis visu šo laiku, kad bija jāsēž mājās: “Ja četras izrādes dienā, tad esam četras stundas uz kājām un runājam. Knapi var elpu atvilkt. Fiziski liela slodze, bet aktieriski ir vieglums – dauzāmies, jokojamies, tajā visā ir liela deva humora. Laiks paiet ļoti ātri. Liels prieks, ka varēju spēlēt un darboties.”