Pirmdiena, 6. maijs Didzis, Gaidis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Teātrī notikusi aktieru atlase kustību izrādei

Teātrī notikusi aktieru atlase kustību izrādei
Foto: liepajniekiem.lv
07.01.2014 07:06

"Kurzemes Vārds"

Jau šīs
teātra sezonas sākumā izskanēja ziņa, ka 2014. gadā Liepājas teātrī varam
sagaidīt cita žanra – kustību teātra – izrādi. Decembrī pilsētā viesojās
horeogrāfs un režisors Sergejs Zemļanskis, lai tiktos ar aktieriem un
izraudzītos sastāvu izrādei, kas taps pēc Raiņa lugas “Indulis un
Ārija”.

Režisors
S. Zemļanskis kustību izrādi, kuras pamatā būs Raiņa luga “Indulis un
Ārija”, iestudēs kopā ar komandu – komponistu Maksimu Obrezkovu un
scenogrāfu Pāvelu Akimkinu, kas būs atbildīgs par izrādes vizuālo daļu.
Intensīvs iestudēšanas darbs sāksies jūlijā. Iestudējumā piedalīsies Anita
Kvāla, Laura Jeruma, Ilze Jura, Anete Berķe, Agnese Jēkabsone, Everita Pjata,
Signe Ruicēna, Gatis Maliks, Rolands Beķeris, Edgars Ozoliņš, Kaspars Kārkliņš,
Sandis Pēcis, Mārtiņš Kalita, Inese Kučinska, Leons Lesčinskis, Kaspars Gods un
Egons Dombrovskis. Pirmizrāde gaidāma septembra vidū.

Liepājas
teātra direktors Herberts Laukšteins pastāstīja, ka iecere skatītājiem piedāvāt
kustību teātri lolota jau sen. Pirmkārt, tas bijis nepiepildīts jaunības dienu
sapnis šādā žanrā pašam iestudēt izrādi par Čaplinu, kas, viņaprāt, ir spilgts
piemērs aktiermākslas burvībai. Otrkārt, iedvesmojusi itāļu režisora Etores
Skolas 1983. gada filma “Balle”, kurā 20. gadsimta vēstures
lappuses skatītas dejā. Un, treškārt, tās ir pasaulē zināmās dejotājas un
horeogrāfes Pīnas Baušas izrādes Vupertāles teātrī Vācijā. Tāpat arī raisījušās
domas par to, kā mūsdienās iestudēt Raiņa dramaturģiju.

Pirms
diviem gadiem Liepājas teātris iestudēja mūziklu “Pūt, vējiņi!”,
šogad gaidāms iestudējums pēc Raiņa lugas “Indulis un Ārija”
materiāliem. Kāpēc atkal šis autors? “Tāpēc, ka Rainis paņēmis visas
nozīmīgākās latviešu leģendas un pārvērtis par lugām. Arī lugas “Indulis
un Ārija” pamatā ir latviešu leģenda, kuras darbības vieta ir pavisam
netālu – tur, kur Joda dambis, netālu no Vaiņodes, Embūtē,” iemeslus izvēlei
minēja H. Laukšteins. “Tas ir pietiekami iespaidīgs stāsts. Tajā ir
ielikti nacionālie kodi, kas veido nacionālo pašapziņu.” Vēl viens iemesls
ir tāds, ka 2015. gads būs Raiņa 150. jubilejas gads. Arī citi teātri
grasās iestudēt Raiņa dramaturģiju.

Bet
kā veidojusies sadarbība ar horeogrāfu un režisoru no Maskavas? Festivālā
“Zelta maska” H. Laukšteins redzējis S. Zemļanska izrādi,
un radusies iecere viņu uzaicināt uz Liepāju. “Piezvanīju, satikāmies,
parunājāmies, un decembrī viņš atbrauca,” pastāstīja teātra direktors.
“Vairākas dienas strādāja pie mums, iepazinās ar visu trupu, notika
kastings izrādei.” Pašlaik Puškina teātrī Maskavā publikas lielu interesi
un uzmanību raisījusi viņa kustību izrāde “Kamēliju dāma”.
H. Laukšteins bijis pārsteigts, ka visi šajā izrādē iesaistītie ir
aktieri, nevis īpaši sagatavoti cilvēki. Režisors spējis panākt no
dramatiskajiem aktieriem ļoti pārliecinošu ķermeņa plastiku.

“Iepriekšējā
informācija par Sergeja darbiem manī raisa ticību, ka tur būs kaut kas
interesants,” saka teātra direktors. Režisoram neesot interesanti strādāt
ar dejotājiem, interesantāk – ar aktieriem. Pēc horeogrāfa un režisora
S. Zemļanska domām, aktieri varot izdarīt vairāk nekā dejotāji.
“Katrā ziņā mani ļoti intriģē šis projekts,” savu noskaņojumu pauda
H. Laukšteins.

Katra
jauna tikšanās ar viesrežisoriem vai citas teātra skolas pārstāvjiem sniedz
aktieriem iespējas meklēt jaunas aktieriskās izpausmes. Decembrī ar horeogrāfu
Sergeju Zemļanski tikās gandrīz visi Liepājas teātra aktieri, nebija tikai
viena. “Praktiski visi, kuriem es pajautāju, kā tad bija strādāt ar
Zemļanski, bija sajūsmā,” pastāstīja teātra direktors. Režisors pats arī
bijis ļoti gandarīts gan par tikšanos ar aktieriem, gan par teātri, gan par
iestudējamo materiālu, ko viņam piedāvājis direktors. “Viņam šī leģenda
nebija zināma. Iepazīstoties ar to, viņš ir ļoti iedvesmots darbam,”
minēja H. Laukšteins.

Līdz
izrādes nonākšanai pie skatītājiem vēl ejams garš ceļš, priekšā vēl daudz citu
ļoti gaidītu pirmizrāžu šosezon, taču intriga, vai ārzemju režisoram izdosies
atkodēt latviešu nacionālos kodus vai varbūt no malas ieraudzīt pavisam citus
rakursus un kā tas viss atklāsies kustību izrādē, ir raisīta.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz