Šo pētījumu sagatavoja pētnieku komanda, kurā konsultācijas pētījuma metodoloģijas jautājumos un pētījuma datu analīzi veica sociālantropologs Roberts Ķīlis, pētījuma projekta koordināciju, metodoloģijas un instrumentārija izstrādi un gala ziņojumu sagatavoja Gints Klasons.

Liepājas pilsētas iedzīvotāju kultūras un izklaides patēriņa raksturojums

Salīdzinot ar Latvijas iedzīvotajiem kopumā, liepājnieki ir daudz aktīvākas atpūtas piekritēji – viņi biežāk nekā valstī vidēji apceļo Latviju, dodas uz ielu koncertiem un pasākumiem, apmeklē atrakciju, izklaides parkus un dodas uz citam valstīm tūrisma braucienos. Turklāt absolūtais vairākums Liepājas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir apmeklējuši pasākumus brīvā dabā. Tomēr pēdējā gada laikā lielākā daļa liepājnieku nav apmeklējuši ne klasiskās mūzikas koncertus, ne baleta un operas izrādes, kas rāda, ka pašlaik nepieciešams attīstīt tieši šīs kultūras jomas.

Visaktīvākie kultūras dzīves baudītāji ir tie, kuri apmeklē muzejus, populārās un klasiskās mūzikas koncertus, zooloģisko dārzu, operas un baleta izrādes, kā arī mākslas galerijas un izstādes, proti – šo aktivitāšu apmeklētājiem ir arī daudzveidīga citu pasākumu apmeklēšanas pieredze. Tikmēr tie, kas apmeklē kinoteātrus, pasākumus vecāka gadagājuma cilvēkiem, sporta sacensības kā skatītāji, kā arī it īpaši tie, kuri lasa grāmatas, bieži vien nav aktīvi citu brīvā laika pavadīšanas veidu piekopēji.

Kopumā 46 procenti Liepājas iedzīvotāju ir aktīvi līdzdalībnieki vismaz vienā no brīvā laika aktivitātēm, jāpiebilst gan, ka 28 procenti aktīvistu nodarbojas ar sportu, kas nozīmē, ka kultūras aktivitātēs iesaistīto īpatsvars ir visumā mazs, nepārsniedzot 10 procentu robežu. Galvenās aktivitātes, kurās Liepājas iedzīvotāji iesaistīti kā līdzdalībnieki, ir – sportošana, mūzikas instrumentu spēlēšana, koru dziedāšana, dalība pulciņos un moderno deju dejošana.

Lielākā daļa Liepājas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir apmeklējuši pasākumus Liepājas pludmalē, kinoteātrī “Balle”, Liepājas Latviešu biedrības namā, Liepājas teātrī, koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” un mūzikas klubā “Pablo”. Pārējās izklaides un kultūras pasākumu norises vietas ir apmeklējuši ne vairāk kā puse iedzīvotāju.

Aptuveni puse Liepājas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizes nav apmeklējuši Liepājas muzeju, savukārt aptuveni 2/3 iedzīvotāju nav ne reizes bijuši kultūras namos Liepājā un Liepājas Simfoniskā orķestra koncertzālē.

Kā noteiktu interešu grupu satikšanās vietas (t.i., vietas, kurām ir savs apmeklētāju loks, kurš veido lielāko daļu no to kopējā apmeklējuma) Liepājā atklājās klubs “The Fontaine Palace” (lai gan kopumā to apmeklējuši tikai 43% Liepājas iedzīvotāju, šie apmeklētāji uz klubu dodas izteikti bieži – 10% apmeklē vismaz reizi mēnesī, vēl 12% – vismaz dažas reizes pusgadā), “Klondaika” (kopumā to apmeklējuši 40% liepājnieku, no tiem 7% – vismaz reizi mēnesī un vēl 8% – vismaz dažas reizes pusgadā) un Latvijas 1.rokkafejnīca un mūzikas klubs “Pablo” (kopumā to apmeklējuši 59% iedzīvotāju, no kuriem 13% to apmeklē vismaz reizi mēnesī un vēl 13% – vismaz dažas reizes pusgadā). Līdz ar to šīs kultūras un izklaides vietas izdalāmas kā tādas, kurām ir sava noteikta auditorija, kura tos apmeklē izteikti bieži.

24 procenti aptaujāto ik mēnesī apmeklē vismaz vienu kultūras un izklaides vietu, 12 procentu – vismaz divas, bet 10 procentu – vismaz trīs, bet aptuveni 6 procenti parasti mēneša laikā apmeklē pat vairāk nekā 4 atpūtas vietas. Tas lielā mērā liecina, ka liepājnieki nav aktīvi dažādu vietu apmeklētāji, bet viņiem ir drīzāk dažas, iemīļotas atpūtas vietas, kuras tiek apmeklētas vairāk vai mazāk regulāri.

Vidēji valstī 26 procenti iedzīvotāju apgalvo, ka nekad neapmeklē pasākumus ārpus savas dzīvesvietas. Liepājā tas ir ievērojami zemāks. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pasākumus ārpus savas dzīvesvietas apmeklē vismaz reizi mēnesī – Liepājā tādu ir 6 procenti, kamēr Latvijā kopumā 15 procentu. Bet lielāks ir to īpatsvars, kuri pasākumus ārpus savas dzīvesvietas apmeklē dažas reizes pusgadā vai dažas reizes gadā – kopumā Liepājā šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 47 procenti, kamēr Latvija – 35 procenti.

Dati liecina, ka jau tagad aptuveni 3 procenti Latvijas iedzīvotāju pasākumus Liepājā apmeklē vismaz reizi gadā. Liepājas kā pasākumu apmeklēšanas pievilcību apliecina arī pārējie dati – 9 procenti Latvijas iedzīvotāju novērtē, ka būtu ļoti ieinteresēti apmeklēt pasākumus Liepājā, vēl 23 procenti ir drīzāk ieinteresēti. Šie kopumā aptuveni 32 procenti Latvijas iedzīvotāju noteikti būtu uzskatāmi par piesaistāmu un aktivizējamu Liepājas kultūras un izklaides pasākumu piedāvājuma patērētāju potenciālu.

Visbiežāk kā būtiskākais pasākums, kas noticis Liepājā, tiek minēts “Baltic Beach Party” – 39 procenti to uzskata par būtiskāko. Atpaliek, bet arī samērā lielai iedzīvotāju daļai būtisks pasākums šķiet “Kurzemes rallijs”. Trešo būtiskuma grupu veido vairāki pasākumi – “Aile Jazz”, “Fontaine festival”, Zvejnieku un Jūras svētki, kā arī Pianisma zvaigžņu festivāls, kurus par būtiskākajiem uzskata aptuveni 1/10 Liepājas iedzīvotāju.

Atbildot uz jautājumu, kādus pasākumus vēlētos apmeklēt tuvākā gada laikā, kopumā 26 procenti Liepājas iedzīvotāju teikuši, ka vēlas apmeklēt “Baltic Beach Party”. 13 procentu vēlējušies apmeklēt Dziesmu svētkus Rīgā, aptuveni 12 procentu – kādu teātra izrādi un populārās mūzikas koncertu Rīgā. 5 –7 procenti labprāt tuvākā gada laikā apmeklētu festivālu “Jaunais vilnis” Jūrmalā, Zvejnieku vai Jūras svētkus ārpus Liepājas, grupas “Prāta vētra” koncertu, kā arī festivālu “Aile Jazz”.

Novērtējot iespējas apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus, lielākā daļa Liepājas iedzīvotāju bijuši apmierināti, kamēr 27 procenti pauduši neapmierinātību ar pieejamām kultūras pasākumu iespējām.

Absolūtais vairākums (68%) liepājnieku piekrituši, ka pilsētā būtu nepieciešams plašāks kultūras un izklaides iespēju piedāvājums arī ārpus pilsētas centra. Tajā pašā laikā tiek apgalvots, ka Liepājā katram ir iespējams atrast savām interesēm atbilstošas kultūras un izklaides iespējas. Pozitīvi tiek novērtētas arī pilsētas kultūras dzīves rosīguma izmaiņas pēdējos gados – 58 procenti novērtē, ka pēdējo gadu laikā kultūras un izklaides iespēju loks Liepājā ir ievērojami pieaudzis.

Aptuveni 56 procenti pilsētnieku vēlētos, lai viņiem pašiem būtu plašākas iespējas iesaistīties dažāda veida kultūras un izklaides aktivitātēs.

Kā aspekti, kas Liepājas kultūras piedāvājumā būtu uzlabojami, jāmin, pirmkārt, kultūras un izklaides iespēju pieejamība dzīvesvietas tuvumā – 60 procentu novērtē, ka tas ir nepietiekams. Nepietiekams šķiet arī piedāvājums vecāka gadagājuma cilvēkiem – 54 procenti novērtē, ka Liepājā tas ir pārāk mazs. Da˛ādi tiek vērtēts ģimenes un bērnu pasākumu piedāvājums – aptuveni vienāds respondentu skaits to vērtē pozitīvi un negatīvi.

51 procents liepājnieku apgalvo, ka pašlaik viņiem ir ierobežotas iespējas apmeklēt visus tos kultūras un izklaides pasākumus, uz kuriem viņi velētos doties. Lielākā daļa atsaucas uz pasākumu dārdzību un finanšu līdzekļu ierobežotību, kā arī laika trūkumu (Liepājā nosaukts pat trīs reizes biežāk nekā Latvijā kopumā). Nedaudz vairāk nekā 10 procentu apgalvo, ka pasākumus nevar apmeklēt veselības dēļ (tai skaitā, vecuma). Vēl 1/10 iedzīvotāju apgalvo, ka ir pārāk maza pasākumu izvēle (izvēles ierobežotība Liepājā identificēta retāk nekā citur Latvijā).

Absolūtais vairākums liepājnieku brīvos līdzekļus, ja tādi parādītos, ieguldītu ceļošanā. Ievērojami retāk liepājnieki līdzekļus veltītu populāras mūzikas koncertu vai teātru apmeklēšanai. Vēl retāk – sevis izglītošanai un grāmatu iegādei. 1/4 liepājnieku papildu ienākumus veltītu sporta pasākumiem. Liepāja, tāpat kā citur Latvijā, par galveno kultūras un izklaides konkurentu uzskatāma ceļošanu, tūrismu. Tas liek secināt, ka kultūras un izklaides jomā iespējamo iedzīvotāju brīvo līdzekļu daļu spētu piesaistīt tikai tādā gadījumā, ja piedāvājums un apmeklētāju piesaistīšanas stratēģijas būs veiksmīgākas nekā tūrisma jomā esošās.

33 procenti Liepājas iedzīvotāju uzskata, ka pasākumu biļešu cenas ir pārāk augstas, bet vēl 43 procenti – ka tās ir augstas, bet pagaidām vēl pieņemamas. Līdz ar to jārēķinās, ka cenu celšanas gadījumā, šie 43 procenti varētu pārskatīt savas iespējas doties uz pasākumiem, savukārt minētie 33 procenti ļoti iespējams atteiktos no pasākumu apmeklēšanas. Minētie dati lielā mērā sasaucas ar datiem par to, ka iedzīvotāju pašu vērtējumā tuvāko trīs gadu laikā varētu mainīties viņu izdevumi kultūrai un izklaidei: 44 procenti novērtē, ka tie drīzāk pieaugs, 23 procenti – ka paliks nemainīgi, bet 17 procentu – ka samazināsies.

Vairāk nekā puse liepājnieku informāciju par kultūras un izklaides iespējām iegūst internetā (atbildēs bieži tiek minēts Liepājas pilsētas portāls), nedaudz retāk kā informācijas avots minēti laikraksti, vēl retāk – TV, afišas pilsētās un paziņu, draugu, radinieku un darba kolēģu stāstītais.

Visumā liepājnieki ir pozitīvi noskaņoti par jauno Liepājas koncertzāles projektu – 68 procenti novērtē, ka labprāt apmeklēs pasākumus tajā, 62 procenti uzskata, ka koncertzāle būs nozīmīgs kultūras objekts visas Latvijas mērogā, 58 procenti domā, ka koncertzāle noteikti piesaistīs Liepājai daudz tūristu. Tomēr novērojams, ka Liepājas iedzīvotājiem trūkst pilnīgas informācijas par topošo koncertzāli – 57 procenti atzīst, ka viņi ir dzirdējuši par koncertzāles projektu, bet viņiem nav zināms, kas tajā notiks, bet īpaši jāuzsver, ka tikai 19 procenti liepājnieku novērtē, ka ir labi informēti par topošo koncertzāles projektu.

Veicot Liepājas iedzīvotāju segmentāciju pēc kultūras un izklaides patēriņa ieradumiem, tika iegūti pieci Liepājai raksturīgi patēriņa segmenti, kas lielā mērā atšķiras ne tikai pēc brīvā laika pavadīšanas, bet arī sociāli demogrāfiskiem parametriem.

Visvairāk Liepājas pilsētā ir tradicionālās kultūras patērētāju (28%), kuriem raksturīgs izteikts kultūras patēriņš tajās kultūras jomās, ko pieņemts uzskatīt par tradicionālām – teātris, muzeji, mākslas galerijas, klasiskā mūzika u.tml.

Otra lielākā liepājnieku grupa ir modernās kultūras patērētāji (25%) – šī segmenta pārstāvju aktivitāte pamatā ir vērsta uz dažu, sev iemīļotāko kultūras un izklaides veidu patēriņu, kamēr pārejas aktivitātes šajā segmentā ir sastopamas ievērojami retāk.

Pēc apjoma trešā lielākā Liepājas iedzīvotāju grupa ir pasīvie kultūras patērētāji (18%), kuru kultūras patēriņš ir izteikti zems. Izņēmums ir grāmatu lasīšana, daļēji arī brīvdabas pasākumu apmeklēšana. Aptuveni vienāds apjoms Liepājas iedzīvotāju pārstāv ģimenes pasākumu apmeklētāju un aktīvo kultūras baudītāju segmentus (aptuveni 14% katra segmenta).