Piektdiena, 26. aprīlis Rūsiņš, Sandris, Alīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Laikmetīgā māksla visā savā daudzveidībā

Laikmetīgā māksla visā savā daudzveidībā
Foto: Publicitātes
10.06.2017 07:12

"Kultūras Pulss"

“Laikmetīgs cilvēks ir tāds, kurš ar atvērtām acīm uztver visu sarežģīto pasauli, un māksla arī ne vienmēr ir vienkārša. Laikmetīgā māksla rosina uz diskusiju, kritisku domāšanu. Laikmetīgā māksla ir daudzveidīga, neierasta un brīnišķīga jauniem atklājumiem,” savu laikmetīgās mākslas izjūtu raksturo koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča. Viņas vadībā tapusi trešā mūsdienu mākslas festivāla “Liepājas mākslas forums” programma.

Aicina iepazīt nepazīstamo

Mākslas forums, kas jau trešo gadu augustā norisināsies Liepājā, mudina pārvarēt robežas – starp savējo un tavējo, starp ierasto un nepierasto, starp dažādiem mākslas žanriem un medijiem, starp mākslu un tehnoloģijām, starp vietējo un globālo. “Šodien pasaulē ir lielo pārmaiņu laiks. Robežas izzūd un rodas no jauna. Identitātes daudzveidojas, mainās un saduras. Mēs arvien biežāk saskaramies ar nepazīstamo, citādo un neierasto. Šī saskarsme mūs izaicina, aicina iepazīt, apzināt jauno un paplašināt mūsu mentālās kartes. Māksla ir īpaši spēcīgs mēģinājums atklāt, ka atšķirības un dažādība ir bagātinošs spēks. Tā ļauj apjaust, ka atšķirīgais un nepazīstamais var būt pavisam normāls, nepieciešams, inovatīvs un iedvesmojošs,” iepazīstina festivāla un koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.

Trešajā mūsdienu mākslas festivālā “Liepājas mākslas forums” atšķirībā no diviem iepriekšējiem norisināsies vien četras dienas – no 3. līdz 6. augustam, taču būs piesātināts. “Es ticu, ka, lai iegūtu garšu, kompaktāks festivāls ir interesantāks formāts,” uzskata Baiba Bartkeviča. Mākslas foruma četrās dienās būs iespēja degustēt dažādas laikmetīgās mākslas formas un žanrus – vizuālo mākslu un starpžanru performances, teātri, audiovizuālo un multimediju mākslu, deju un mūsdienu mūziku Luksemburgas, Austrijas, Spānijas, Igaunijas, Beļģijas, Somijas un Latvijas mākslinieku izpildījumā. Programma būs oriģināla ar iepriekš citur Latvijā nebijušiem notikumiem. Šovasar festivāla programmu līdzās mākslas notikumiem papildinās arī lekcija/saruna, meistarklase un radošā darbnīca bērniem, iezīmējot mākslas forumu kā vietu radošā procesa izpētei, diskusijai un domu apmaiņai.

“Gribētos, lai laikmetīgā māksla iesūcas visā pilsētā,” Baiba Bartkeviča izsaka reizē vēlēšanos un vēlējumu.

Mūzika: eksperimenti

Latvijā līdz šim nebijušu skaņu instalāciju “Dzintara diptihs” prezentēs spāņu izcelsmes Somijā dzīvojošs komponists un skaņas pētnieks Hosuē Moreno (Josue Moreno), kurš koncertzāli “Lielais dzintars” būs pārvērtis instrumentā. “Dzintara diptihs” ir skaņas un arhitektūras instalācija, kas pamatojas uz skaņas akupunktūras stratēģijām un ir īpaši izstrādāta Liepājas koncertzālei. “Pirmoreiz apmeklējot “Lielo dzintaru”, mani spēcīgi aizkustināja ēkas telpiskā gaisotne, kā arī tās pastāvīgā sabiedrība un ikdienas apmeklētāju plūsma. Šī ēka mani iedvesmoja tik ļoti, ka sapratu – vēlos tai radīt skaņas veltījumu, pievienojot jauna līmeņa baudījumu un varbūt pat izveidojot jaunu saziņas un dialoga līdzekli šāda veida telpai,” par iedvesmojošo procesu klāsta Hosuē Moreno.

Uz performanci/lekciju aicinās profesors Gotfrīds Villems Rāss (Godfried Willem Raes) no Beļģijas, kurš izveidojis pats savu – robotu instrumentu orķestri. Profesors mūsdienu mākslas mīļotājiem uzdod jautājumu: kādēļ 21. gadsimtā komponēta mūzika vēl aizvien tiek atskaņota ar 18. gadsimtā radītiem instrumentiem?

Spāņu perkusionists Roberto Oliveira tiek uzskatīts par vienu no radošākajiem, drosmīgākajiem un inovatīvākajiem laikmetīgās mūzikas māksliniekiem, kurš ir pievērsies perkusiju, elektroniskās mūzikas un vizuālās mākslas kopējai multisensorajai pieredzei mūzikā, atsvešinoties no novecojušā laikmetīgās mūzikas koncertu tipa. Viņš prezentēs jaunās komponistu paaudzes programmu ar perkusiju, elektroniskās mūzikas un sinhronizētās vizuālās mākslas skaņdarbiem.

Ar divdaļīgu performanci forumā viesosies luksemburdzietis Frančesko Tristano (Francesco Tristano) – mākslinieks, kurš apveltīts ar neskaitāmiem talantiem: izcils pianists, komponists, tehno un džeza mūziķis, kurš viegli spēlējas ar dažādiem mūzikas laikmetiem, žanriem un stiliem. Performances pirmajā daļā mākslinieks atskaņos klaviermūzikas improvizācijas, bet otrajā daļā piedāvās tehno mūzikas ballīti.

Forumā gaidāms arī multimediāls elektroniskās mūzikas koncerts, kuru sagatavojuši Liepājas jauno mediju mākslas profesionāļi no Liepājas Artis Kuprišs, VOID (Artūrs Kalvāns, Reinis Naļivaiko), k/bit (Kristaps Biters) un Uldis Hasners.

Teātris, deja: jauna pieredze

Neatkarīgs austriešu horeogrāfs un skatuves mākslinieks Tobiass M. Drēgers (Tobias M. Draeger), kura darbībā apvienojas skatuves, dizaina, jaunā cirka un filmu mākslas žanri, piedāvās dejas izrādi “Ikdienas trakums”. Kāds anonīms skatītājs to salīdzina ar Deivida Linča filmu uz skatuves. Izrāde apbalvota ar Minhenes kultūras balvu.

Latvijas–Igaunijas dejas mākslas kopprojektā “Connext” piedalās performanču mākslinieces Rūta Ronja Pakalne un Laura Kvelsteina. Viņu veidotās laikmetīgās dejas pamatā ir enerģijas apmaiņas motīvs – tas raksturīgs gan priekšnesuma radīšanā, gan uz skatuves. Kaut abām māksliniecēm ir spēcīgs kustību fons, priekšnesumā piedalās arī citi mediji, ne tikai ķermenis, arī balss, teksts, taustāmi priekšmeti, citi telpiski ķermeņi, viens no tiem ir auditorija, telpa.

Foruma apmeklētāji varēs noskatīties arī Ģertrūdes ielas teātra viesizrādi “Rondo”, kuras režisors ir Andrejs Jarovojs. Desmit pāri un desmit ainas – divi aktieri izspēlē stāstu par vēlmēm, seksu un ilgām pēc īstas mīlestības. Izrāde tapusi pēc Artūra Šniclera lugas “Rondo” motīviem. Tās darbība pārcelta uz mūsdienu Rīgu, saglabājot tajā iekodēto autora ķirurģisko precizitāti, ar kādu tiek atklāta teatralitāte un savstarpējās spēles, ko cilvēki piedāvā viens otram, lai piepildītu savas vēlmes. Vai patiesa tuvība maz ir iespējama?

“Septiņas pasakas par Ņukucīti” ir zīmējumu teātris bērniem. Izrādē zīmēšanai ir vadošā loma, tā ir gleznotājai Andai Lācei, to papildina laikmetīgās dejas fragmenti, solo Agnese Bordjukova un teicējs Varis Klausītājs, kurš pauž notikumus ar Ņukucīti. Izrādes izpildītāji ir arī izrādes autori. 

Vizuālā māksla: melnie caurumi

Šogad “Liepājas mākslas forumā” tiks iekļautas arī divas starpdisciplinārās mākslas izstādes – “Melnie caurumi”. Vienu no tām “Totaldobže” eksperimentālajā laboratorijā gatavo mākslinieks Kaspars Lielgalvis, iesaistot skaņas mākslinieku Voldemāru Johansonu, gleznotāju Māru Straumi, grafikas mākslinieci Gitu Strazdiņu, fotogrāfi Ilzi Vanagu un komponisti Lindu Leimani. Izstāde tiks atklāta Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” mākslas foruma sākumā.

“Melno caurumu” otru izstādi veido starpdisciplinārais mākslinieks Eds Shutens no Nīderlandes, un tajā piedalīsies arī mākslinieki Inga Erdmane, Jasins Heikalāns (Maroka), Džonatans Lūmens (Nīderlande), Laura Prikule, Debija Jonga (Anglija), Eva Vēvere; fotogrāfs Valdis Jansons; skaņas mākslinieki Marija Luīze Kapurso (Itālija), Ernests Vilsons; laikmetīgās dejas pārstāve Katja Čeraņeva (Krievija/Vācija); mākslas zinātniece Līga Lindenbauma.

Tāpat tiks piedāvāta mākslas foruma ikgadējā tradīcija – mākslas darbs Liepājas pilsētvidē.

Dažādu mākslas formu piesātināto četras dienas garo “Liepājas mākslas foruma” programmu katru vakaru noslēgs vakars atpūtas zonā jeb laundžā, kur neformālā atmosfērā varēs baudīt atspirdzinošus dzērienus un dīdžeju spēlētās mūzikas pavadībā baudīt Liepājas vasaras noskaņas. Un varbūt arī sastapt māksliniekus.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz