Liepājas
vēsture un attīstība ir nesaraujami saistīta ar jūru,
zvejniecību, kuģniecību, gluži tāpat arī liepājnieku
identitāti veido jūra un tās tuvums. Mūsu vēstures veidošanā
būtisks nopelns ir Liepājas jūrniekiem, zvejniekiem, kuģniecības
un ostas sfērā strādājušajām personām. Liepājā ir senas
jūrasbraucēju tradīcijas, ne velti viena no pirmajām Jūrskolām
tagadējās Latvijas teritorijā dibināta tieši Liepājā.

Lai
gan par latviešu nacionālās kuģniecības zelta laikmetu uzskata
19. gs. beigas 20. gs. sākumu, tomēr nevar nenovērtēt arī 20.
gs. 20.–30. gadus. Šajā laikā Eiropas kartē parādās jauna
valsts – Latvija, un jūrnieki ir vieni no tiem, kas veido valsts
tēlu un atpazīstamību plašajā pasaulē. Kamēr politiķi
popularizēja Latvijas tēlu valstiskā, diplomātiskā līmenī,
tikmēr latviešu jūrnieki – sabiedriskā. Latviešu jūrnieki
tika augsti vērtēti profesionālajā jomā un bija pieprasīti
darbā uz ārzemju kuģiem, tas lielākoties zināšanu un prasmju
dēļ, kas tika apgūtas latviešu jūrskolās. Arī Liepājā bija
sava augsta līmeņa Jūrskola (agrāk pazīstama kā Navigācijas
skola), kas sagatavoja daudzus profesionālus jūrniekus –
tālbraucējus kapteiņus, stūrmaņus, mehāniķus, kas cildināja
Latvijas un Liepājas vārdu tālu pasaulē.

Stingra
disciplīna, punktualitāte, gribaspēks, zināšanas, kas tika
ieaudzinātas Jūrskolā, bija par pamatu daudzu ar Liepāju saistītu
jūrnieku sekmīgai karjerai. Pazīstamais tālbraucējs kapteinis
Rūdolfs Heils lielāko daļu no savām profesionāla jūrnieka darba
gaitām pavadīja Austrumos, kuģojot un vadot Ķīnas Tirdzniecības
flotes kuģus. Beidzis Liepājas Navigācijas skolu ar tālbraucēja
kapteiņa diplomu, viņš, lai varētu pilntiesīgi vadīt Ķīnas
Tirdzniecības flotes kuģus, ieguva kapteiņa kvalifikāciju arī
Ķīnas jūrasbraucēju kursos.

Tālbraucējs
kapteinis Jānis Smiltnieks līdz 1923. gadam vadīja vienu no
tvaikoņiem (“Czar’), kas kursēja līnijā Liepāja –
Halifaksa – Ņujorka. Jānis Smiltnieks bija visjaunākais
kapteinis, kam tika uzticēts vadīt kuģus tik nozīmīgā un tālā
kuģu satiksmes līnijā – pie tvaikoņa “Czar” stūres
rata viņš stājās, būdams vien 27 gadus vecs, kas tiem laikiem
bija ļoti liels sasniegums.

Kādreizējā
zvejnieku kopsaimniecības “Boļševiks” ilggadējais
vadītājs Tālivaldis Frickauss 20. gs. 30. gados aktīvi
iesaistījās latviešu jūrnieku sociālo jautājumu risināšanā,
bija viens no organizatoriem streikam ar prasību paaugstināt
latviešu jūrniekiem darba algu, kas tajā laikā salīdzinājumā
ar citu valstu jūrnieku atalgojumu bija mazāks. Tāpat prasīja
apmaksātu virsstundu darbu, pensiju nodrošinājumu, divu maiņu
vietā ieviest trīs maiņu darbu. Streiks ilga trīs mēnešus un no
visiem latviešu jūrnieku organizētajiem streikiem bija
visilgākais, kā rezultātā panāca jūrnieku darba algu pielikumu
par 5–10 latiem.

Kārlis
Kalns, Jānis Grants, Andrejs Hausmanis, Žanis Klēvers – tie ir
tikai daži no Liepājas jūrniekiem, kas 20. gs. 20.–30. gados
kuģoja tuvās un tālās jūrās, okeānos, nesdami Liepājas un
Latvijas vārdu tālu aiz mūsu valsts robežām. Tie bija vīri, kas
dzīvoja laikā par, kuru saka: kad kuģi bija no koka, bet vīri no
dzelzs. Daļiņa no mums, liepājniekiem, ar kuru sasniegumiem mēs
varam lepoties, stāstīt par viņiem un lepni teikt: viņi ir
mūsējie!

Pateicoties
Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansiālajam atbalstam
projektu konkursā, Liepājas muzejā ir izveidota tematiska izstāde
“Liepājas jūrnieki starpkaru periodā (1918.–1940. g.)”,
kas varēs apskatīt līdz 5. oktobrim. Izstāde ir sava veida cieņas
un apbrīnas apliecinājums mūsu izcilajiem jūrniekiem, kuru devums
un personības ir atstājušas neizdzēšamas pēdas Liepājas un
Latvijas jūrniecības vēsturē, kā arī veido daļu no mūsu
identitātes.

Turklāt
būtiska loma ir atvēlēta pašiem izstādes apmeklētajiem –
iespēja iesaistīties izstādes stāsta veidošanā, iespēja
uzrakstīt, pieminēt to jūrnieku vārdus – vectēvu, vecvectēvu
–, kas kuģojuši 20. gs. 20.–30. gados, bet varbūt nav bijuši
plašāk zināmi. Tāpēc tā būs iespēja liepājniekiem izstāstīt
stāstu par savām saknēm, dzimtu. Izstādē būs iespēja
iepazīties ar Liepājas Jūrskolas, ostas vēsturi, redzamākajiem
šā perioda jūrniekiem, ieskatīties jūrnieku sadzīvē un
apskatīt plašo, mūsu jūrnieku vesto suvenīru kolekciju. Ir
padomāts arī par izstādes mazākajiem apmeklētājiem, kuriem
paredzēts īpašs “bērnu stūrītis”.

Vēsturi
neveido tikai politiķi un valsts amatpersonas, to darām mēs visi
kopā. To atcerēties un ikdienā dzīvot ar šādu domu, kā arī
godināt mūsu vēstures nozīmīgo daļu – Liepājas jūrniekus,
zvejniekus.. – ir mūsu pienākums.