Imanta Kalniņa dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju publikai veltīja augsti vērtētais Latvijas Radio koris diriģenta Sigvardas Kļavas vadībā kopā ar Latvijā pazīstamiem izpildītājmāksliniekiem.

Abus meistarus saistīja sadarbība, kas nu jau ir leģendāra – ar Ziedoņa tekstiem Kalniņš sacerējis oratoriju “Dzejnieks un nāra”, operu “Spēlēju, dancoju”, abu sadarbība dokumentēta arī filmā “Pūt, vējiņi”.

Šajā koncertā tika atskaņoti fragmenti no oratorijas “Dzejnieks un nāra”, vispārzināmi hiti – “Mīlestība divreiz neatnāk”, “Visskaistākām ogām pasaulē”, “Buramdziesmiņa” (“Kamēr vien akmens augs”) un virkni mazāk zināmu brīnišķīgu dziesmu, kuras speciāli šim uzvedumam aranžējuši dziedātājs un komponists Andris Sējāns, ģitārists Kaspars Zemītis un Valmieras teātra mūzikas daļas vadītājs Emīls Zilberts.

Dziesmas ar solo priekšnesumiem izpildīja Renārs Kaupers, Jānis Strazdiņš un Latvijas Radio kora solistes – Iveta Apine un Gundega Krūmiņa.

Par augstvērtīgu muzikālo skanējumu rūpējās flautists Aldis Klučnieks, vijolniece Agate Pooka, ģitārists Kaspars Zemītis, kontrabasists Mārcis Lipskis, sitaminstrumentālists Ivo Krūskops un pianists Rihards Plešanovs.

Katra dziesma mijās ar Imanta Ziedoņa balss ierakstiem – dažādos laikos dokumentētiem dzejas lasījumiem un esejiskām pārdomām –, tādejādi paceļot klausītājus vairākos domu lidojumos.

Uzvedumam izvēlētie pārdomu jēdzieni bija – bērni (draudzīgums, kas jāpēta), pilsēta (šis lielais cietums), province (aizdžungļojusies teritorija iepretim Rīgai kā ģeniālai vai idiotiskai galvai ar mazām, tizlām rociņām un kājiņām), pavasaris (prasts, nepatīkams gadalaiks), ceļš (ir jāiet, kamēr gudrība sāk nākt caur pēdām), vēstules (jābūt ļoti kulturālam cilvēkam, lai rakstītu vēstules) taureņi (Ziedoņa apbrīnotās netveramās, efemērās būtnes) un citi.

Koncerta īpašais pārsteigums – Ziedoņa portreta gleznojums, kas izgaismojās dzejnieka balss ierakstu laikā. Tas šim koncertam tapis, sadarbojoties gleznotājam Fandango Fonteinam Kalitam un māksliniecei Agnesei Kauperei.