Kā sūfisma ticības pārstāvji, mākslinieki klausītājiem koncertā veltīja sūfiju garīgo mūziku un virpuļojošo dervišu svēto rituālu, rosinot gan meditatīvas un pārpasaulīgas, gan uzmundrinošas sajūtas, portālam pastāstīja koncertzāles sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece.

Sūfisms ir īpašs islāma ticības virziens, kura galvenais mērķis ir nodrošināt nepastarpinātu kontaktu ar Dievu (Allāhu).

Lai rosinātu padziļinātu izpratni par gaidāmo koncerta pieredzi, ar apmeklētājiem pirms koncerta izzinošā sarunā tikās Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas emeritētais profesors, etnomuzikologs Boriss Avramecs.

Tikšanās reizē viņš pastāstīja par sūfiju individuālajām praksēm un psiho tehnikām, ceremonijām un rituāliem, misticismu, skaņu radīšanas paņēmieniem un to iedarbību uz cilvēku sūfiju rituālu kontekstā.

Ansamblis ”Al Kindi”, kas jau 40 gadus apvieno instrumentālistus un dziedātājus no Sīrijas, Ēģiptes un Tunisijas, koncertā atskaņoja sūfiju sakrālo mūziku, kas ietver lūgšanas un arābu klasisko mūziku.

Pirms muzicēšanas vispirms tika aizvadīta visa sastāva kopīga lūgšana, kuru vadīja sīriešu vokālists un Korāna lasītājs Šeihs Hameds Daūds (Sheikh Hamed Daoud) kopā ar diviem deklamētājiem – Diā Daūdu (Diaa Daoud) un Solīmanu Daūdu (Solieman Daoud).

Sakrālo dziesmu vēstījumus performancē pavadīja arābu tradicionālo instrumentu skanējums.

Niedru flautu spēlēja Zijāds Kadi Amins (Ziad Kadi Amin), arābu tamburīnu (riqq) – Ādils Šamsuddīns (Adel Shams El Din), ūdu jeb arābu lautu – Muhammads Kadri Dalāls (Mohamed Qadri Dalal), savukārt kanunu – Hadidža al Afrita (Khadija El-Afritt). Katrs mūziķis klausītājiem veltīja arī virtuozus solo.

Mūziķu un dziedātāju sastāvu papildināja Damaskas virpuļojošie derviši – sūfisma askēti jeb mūki, kuri ziedo sevi pilnveidei un palīdzībai citiem, atmetot visu laicīgo un materiālo.

Jazāns al Džamāls (Yazan Al Jamal) un Hišams al Hatibs (Hicham Al-Khatib) gan duetā, gan solo demonstrēja virpuļojošo dervišu rituālu jeb samu, kas pēc būtības ir muzikāli plastisks un dziļi meditatīvs dievkalpojums.

Sama rituālam ir sakrāla nozīme, tādēļ katra izpildītā darbība ir simboliska. Griežoties ap savu asi, derviši labo roku paceļ pretim debesīm, lai uztvertu Allāha svētību, kamēr kreisās rokas delna tiek vērsta pret zemi, atdodot debesu svētību apkārtējiem cilvēkiem un zemei.

Šajā dejā derviši iekļūst dziļi meditatīvā stāvoklī un koncentrējas uz augstāko mīlestības formu, pazaudējot savu laicīgo ego un tādas nevēlamas īpašības kā liekulība, materiālisms, meli, pieķeršanās, iekāre. Deja ietver arī lūgšanu rituālu – dhikr, kas tiešā tulkojumā nozīmē ”atcerēšanos”.