Foto: Vivaldi gadalaiki kā iztēles laboratorija. Liepājas Simfoniskais orķestris atver durvis bērniem
Vispār jau tie ir Itālijas gadalaiki, kurus mūzikā attēlojis Antonio Vivaldi, pavēruši durvis uz savu laboratoriju, spriež projekta “Vivaldi gadalaiki” līdzautori režisors Ģirts Šolis un aktieris un režisors Rihards Zelezņevs.
liepajniekiem.lv
Tur vasara ir lēna un mierīga, bet rudenī, kad Latvijā viss kļūst pelēks, tur sākas rosīga dzīve, jo vairs nav karsts.
Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) turpina veidot muzikālus iestudējumus bērnu auditorijai, lai koncerts kļūtu par aizraujošu piedzīvojumu.
Vijoļkoncertu ciklā “Četri gadalaiki” katrs skaņdarbs ir kā muzikāls stāsts, kurā iztēloties un sajust, kā mainās daba visa gada garumā, tā ir dzīva, krāsaina un pārsteigumu pilna mūzika.
Tāds ir arī teatrālais vizuālais stāsts – ar zvēriem un putniem pilni meži, košas debesis un saule, Venēcijas skati ar gondolām, un pa vidu parādās arī pats pasaulslavenā skaņdarba autors.
“Kāds jau ir teicis, ka mūzika ir visaugstākā no mākslām, jo vajag iztēloties visu to bildi,”
stāsta Ģ. Šolis.
“Bilde nedod ne skaņu, ne smaržu, bet mūzika iedod visu. Mūsu uzdevums ir bērnus ieinteresēt. Nevaram būt spilgtāki par mūziku, bet nevaram arī būt blāvāki.”
Mākslinieku radītajai abstraktajai pasaulei līdzi darbojas bērna prāts un iztēle, jo tā nav “multene, kurā viss ir gatavs”.
Kāpēc šī ir laboratorija? Tehniskajā ziņā daudz eksperimentu – zīmēšana, griešana un līmēšana.
“Divi veči sēž stundām un klausās Vivaldi,”
nosmejas R. Zelezņevs, “un paralēli meklē, ko komponists mēģinājis ielikt notīs un ko mēs paši sajūtam.”
Abi izpildītāji iejūtas tēlos, kuriem esot līdzība dzīvei, jo Ģ. Šolis ir vecāks profesors, kuram ir tāds jaunāks asistents, un R. Zelezņevs bija viņa kursa audzēknis.
Pie LSO diriģenta pults – Reinis Lapa, solo atskaņo orķestra pirmā vijole – Līga Baltābola. Koncertuzvedumam piesaistīta tērpu māksliniece Ivonna Kalita.
Ģ. Šolis pauž, ka orķestra mūziķiem šis atkal ir kaut kas jauns darba rutīnā, kas liek spēlēt un visu laiku smaidīt.
“Tiklīdz brīvs brīdis, viņi skatās, kas uz lielā ekrāna notiek,” atklāj R. Zelezņevs.
“Biju pārsteigts, ka kopā ar orķestri jutos ļoti droši, jo man bija liela pietāte un bijība – kā nu būs?”
Nākamreiz uzvedumu “Vivaldi gadalaiki” koncertzālē “Lielais dzintars” varēs noskatīties 20. martā, bet 8. maijā mazie liepājnieki atkal varēs piedzīvot kopā ar Ģ. Šoli pērn iestudēto koncertuzvedumu “Pēterītis un vilks”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.