Tik ierasta, ka šķiet – nekas te nav mainījies. Tie paši nami, tās pašas liepas. Iecienītākā iela, pa kuru liepājnieki dodas uz jūrmalu. Ne tikai peldēties, lai gan pat ielas nosaukums uz to vedina, bet arī pastaigāties pa smalkākajām pludmales smiltīm teju vai visā Baltijā un atrast kādu dzintara gabaliņu. Šis ceļš arī ved uz Jūrmalas parku, kur var gan pastaigāties un apbrīnot ap pusotra simta dažādu koku un krūmu šķirņu, gan arī noklausīties kādu koncertu slavenajā koncertestrādē “Pūt, vējiņi!” vai arī “Daugavas” stadionā ļauties sportiskiem priekiem.

Vēl apmēram pirms septiņdesmit gadiem Jūrmalas parkā varēja arī nokļūt ar tramvaju, un garais ceļš no centra nebija jāmēro kājām. Lai gan – cik nu tas ceļš garš. Pārsimts soļu un klāt esam. Ir jau ierasts. Šodienas skatījumā tomēr brauciens pa Peldu ielu, gar koncertestrādi, cauri Jūrmalas parkam būtu patīkams ceļojums gan pilsētas viesiem, gan arī pašiem liepājniekiem. Bet pie tramvaja līnijas drīzāk tiks Ezerkrasta iedzīvotāji nekā tie, kas mīt ekskluzīvākajā pilsētas rajonā.

Lai gan Latvijas arhitekti secinājuši, ka Liepājas pusē augstvērtīgi nami atrodami ne tikai šeit. Dažkārt tie bijuši meklējami gluži vai drupās, tomēr tikuši pie atzinības un svaiga ananasa vai vismaz tā šķēles. Un, kamēr Liepāja vēl neuzņem Vispārējo dziesmu un deju svētku dalībniekus, jāpošas pašiem uz Rīgu. Bet te darba netrūkst ne dejotājiem, ne dziedātājiem un arī organizatoriem ne. Tikmēr fantastiskais Līvas tirgus pie mums jau piekto gadu pulcēs raibu amatnieku saimi, teātrī skatāma jauna pirmizrāde, bet rakstnieki domā par apvienošanos profesionāļu pulkā. Par to visu arī šajā “Kultūras Pulsa” numurā.

Un liepas šajā vietā zaļo tikpat koši kā agrāk, tāpat visuresošie puišeļi, dažs pat basām kājām, kā redzams arī simtgadīgajā pastkartē, ik dienas pa šo ielu dodas uz jūru peldēties.

Vasaru, sauli, jūru un citas labas lietas saviem lasītājiem novēl izbaudīt arī “Kultūras Pulsa” veidotāji