Pavasaris Talsu un Rojas novadā tradicionāli ir laiks, kad ne vien uzplaukst pirmās puķes, bet tiek pasniegtas arī prēmijas kultūras jomā. Aleksandra Pelēča literārā prēmija Talsos, kā allaž, kādam kļūs par dāvanu rakstnieka dzimšanas dienā, 10. aprīlī, bet 15. aprīlī kļūs zināms Talsu mākslinieka Žaņa Sūniņa vārdā nosauktās prēmijas saņēmējs vizuālajā mākslā, tomēr šoreiz gribas godā celt Rojas novadu, kur Pastariņa prēmijas mūžs mērāms jau vairākos gadu desmitos.

Pirmais dabūja Ziedonis

Sanāk, ka Pastariņa prēmija, ko Rojas novadā pasniedz kopš 1982. gada, ir raksta autores vienaudze. Tiesa gan, ar vienu izņēmumu – tā tiek pasniegta reizi divos gados, un 2021. gadā, atšķirībā no manis, piedzīvos vien 20. jubileju. Pārskats par šo laiku bibliotēkā apkopots divās biezās mapēs. Tās šķirstot, pamanu, ko rakstnieks Uldis Auseklis sacījis 1993. gadā: “Katra bērnu grāmatas autora sapnis – saņemt Pastariņa prēmiju. Rojā dzīvo gudri vīri un sievas, kuri ne tikai reņģes, brētliņas un lašus ķer, bet arī saprot, ka laba bērnu grāmata katram puikam un meitenei jaunu pasauli pavērs, un visbiežāk tā būs mūsu pašu mīļā Latvija.” Skaisti vārdi, kas nav zaudējuši aktualitāti!

Lai arī par Pastariņa prēmijas pirmsākumu tiek uzskatīts 1982. gads, doma par šādu apbalvojumu radusies jau 1980. gadā, un pie prēmijas šūpuļa stāvējis ne vien zvejnieku kolhoza “Banga” priekšsēdētājs Miķelis Lisments, bet arī izcilais rakstnieks Imants Ziedonis. “Un Ziedonis arī pirmais to prēmiju dabūja! Bija jau arī, par ko,” smejas Rojas novada bibliotēkas vadītāja Irēna Svitiņa, kura tolaik strādāja Rojas bērnu bibliotēkā. Vēlāk šefība pār prēmiju tika nodota tieši bērnu bibliotēkai, kur to ilgus gadus loloja bibliotēkas vadītāja Inta Celmiņa. “Jāsaka Intai liels paldies par to, ka laikā, kad kolhozi bruka, viņa gāja uz ciema padomi runāt, lai tā pārņem prēmijas turpināšanu,” atzīst I. Svitiņa. “Domāju, ka prēmija lielā mērā joprojām pastāv, pateicoties Intas Celmiņas entuziasmam un neatlaidībai,” piekrīt Rojas novada bibliotēkas bērnu nodaļas vadītāja Iluta Graudiņa. Laiki ir mainījušies, reforma sekojusi reformai, naudas bijis tik, cik bijis, bet aizvien pie varas bijuši ļaudis, kuri uzskatījuši, ka iesāktais jāturpina. “Mēs jau arī visu laiku kladzinām: “1982. gadā aizsākta prēmija!” Kurš tad nu būs tas, kurš kaut ko tik senu izbeigs?” joko bibliotekāres.

Vērtē bērni un pieaugušie

I. Graudiņa spriež, ka mūsu laikos prēmijas laureātu izvērtēšana notiek nesalīdzināmi vienkāršāk nekā agrāk, kad tas bija pompozs pasākums, gana daudzskaitlīgai komitejai sēžoties pie sarunu galda zem Ļeņina portreta. “Tagad, protams, saziņa ir elektroniska. Sazinos ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāju Silviju Tretjakovu, kurai Rakstnieku savienības komisija ir “kaujas gatavībā”, jo tās dalībnieki jau paši Pastariņa prēmiju ir ierakstījuši plānā. Atliek vien dot signālu, ka jāsāk rušināties, un tad viņi izdomā: tam vai citam prēmija pienāktos. Protams, meklēju arī te, uz vietas, visas divu gadu laikā izdotās grāmatas. Vēršos pie savām kolēģēm, pieaugušajiem, bērniem, eju uz skolu,” uzskaita bibliotēkas bērnu nodaļas vadītāja.

Sākotnēji prēmiju piešķīra tikai bērnu grāmatu autoriem, bet kopš 1993. gada to saņem arī ilustratori. Ne katrs bērns izlasa visas grāmatas, tomēr par ilustrācijām vērtējumu var izteikt jebkurš. Pieaugušo un bērnu domas ilustrāciju vērtēšanā mēdz atšķirties. I. Graudiņa stāsta, kā pati reiz jūsmojusi par skaistām actiņām un mīlīgām sejiņām kādā grāmatā un pieredzējusi, ka 5. klases meitenes par šīm ilustrācijām vien nosaka: “Cik bērnišķīgi…”

Grāmatu satura vērtēšanā palīdz arī pieaugušie. “Sasaucu kopā latviešu valodas skolotājus, pieaicinu skolas bibliotekāri, un sarunu veidā nonākam līdz lēmumam. Mēs piedāvājam savu variantu, Rīgas puse – savējo, un līdz šim man ir laimējies, ka mūsu domas ir sakritušas. Nezinu, kas būs tad, ja domas nesakritīs,” smejas I. Graudiņa. Tad atliek sazināties ar izvēlēto rakstnieku un ilustratoru un rīkot apbalvošanas pasākumu Rojā. “Kādā no pasākumiem vajadzētu vēlreiz izlasīt “Pastariņa dienasgrāmatu”, citādi bērni nemaz nezina, kas ir Pastariņš,” neslēpj bibliotēkas bērnu nodaļas vadītāja.

Šopavasar Pastariņa prēmiju nepasniegs, bet 2019. gadā to piešķirs jau 19. reizi. Bibliotekāres spriež, ka būtu labi, ja prēmiju varētu palielināt, tomēr arī pašlaik dažs mākslinieks, saņemot ne vien bērnu atzinību un diplomu, bet arī reālu naudas balvu, nopriecājies, ka tā darīs iespējamu kāda sapņa piepildīšanos. No ikdienišķajiem ienākumiem jau sanākot vien otām un krāsām…

Stimulē rosīties novadpētniekus

2000. gadā par godu Aleksandra Pelēča (1920–1995) 80 gadu jubilejai Talsu novada dome iedibināja tradīciju piešķirt literāro prēmiju par darbiem, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga un Rojas novadam (tolaik vēl Talsu rajonam). “Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam autoram, kurš ieguvis pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīta ar sava laikmeta un sava novada norisēm. Prēmijas mērķis ir apzināt, novērtēt un popularizēt darbus un to autorus par ieguldījumu A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, kā arī izcelt mākslinieciski augstvērtīgus prozas, dzejas, publicistikas, vēstures pētniecības un literatūrzinātnes darbus, kas veltīti Talsu novadam, reģionam, nozīmīgiem novada dižļaudīm. No 2014. gada prēmija tiek pasniegta katru gadu. Talsu Galvenās bibliotēkas notikumu klāstā Pelēča prēmijas pasniegšana un darbs, kas saistīts ar grāmatu atlasi un izvērtēšanu, ir ļoti nozīmīgs. Šis ir viens no veidiem, kā tiek atbalstīta novadpētniecība un novadpētnieki Talsos,” uzskata Talsu Galvenās bibliotēkas vadītāja Vija Nagle.

Kopš 2004. gada Mākslas dienās Talsu novada pašvaldība pasniedz mākslinieka Žaņa Sūniņa (1904–1993) vārdā nosaukto prēmiju vizuālajā mākslā. To saņem Talsu novada mākslinieks vai mākslinieku grupa par augstvērtīgiem sasniegumiem, spilgtu un radošu devumu vizuālajā mākslā iepriekšējā kalendārā gada laikā vai laika periodā, kurā darbi ir parādīti publiskajā telpā. Varam tikai minēt, kas prēmiju saņems šogad, bet iepriekš ar to pausta atzinība tādiem māksliniekiem kā Jēkabs Spriņģis, Andris Biezbārdis, Ritma Lagzdiņa, Inese Mīlberga, Ojārs Feldbergs, Dainis Kārkluvalks, Uldis Balga, Modris Sapuns, Guna Millersone, Andris Vītols, Jānis Lagzdiņš, biedrība “Ciparnīca. Tals’ keramik”.