Vakar,
21.augustā, kafejnīcā ”Darbnīca” notika domnīca ”Radošo industriju attīstības
izaicinājumi Latvijā un Liepājas iespējas”. Domnīcas galvenās tēmas bija
saistītas ar radošo industriju Latvijā nepieciešamību un attīstības
izaicinājumiem, kultūras un radošo industriju ietekmi Latvijas ekonomikas
attīstībā un radošo industriju atbalsta instrumentiem 2014.-2020.gadā.

”Šai domnīcai ir divi aspekti – šis pasākums  ļāva cilvēkiem sanākt kopā, domāt un,
iespējams, arī rīkoties, bet otrs aspekts ir domāt ilgtermiņā, runājot par
finansējuma piesaisti, ” uzsvēra Kultūras pārvaldes projektu vadītājs Atis
Egliņš-Eglītis.

Diskusijā ar
Liepājas radošo industriju pārstāvjiem iesaistījās arī Kultūras ministrijas
pārstāves Zanda Tamuļone, Dzintra Purviņa, kuras klātesošos iepazīstināja ar šī
gada jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātām kultūrpolitikas pamatnostādnēm
”Radošā Latvija”. Savukārt Laura Turlaja no Kultūras ministrijas ES fondu
departamenta informēja par Eiropas Komisijas programmas ”Radošā Eiropa” atbalsta
prioritātēm un iespējām pretendēt uz finansējumu radošo industriju un kultūras
pārstāvjiem. 

Domnīcā ar
prezentāciju uzstājās arī Evelīna Ozola, interneta platformas Fold.lv, kuras
fokuss ir dizains un dizaina domāšana, redaktore. E.Ozolas uzdevums šajā domnīcā
bija rosināt idejas un meklēt piemērus radošo industriju potenciālam un nozīmei
Latvijā.

Savukārt
Jānis Ķīnasts, kurš ir pašnodarbināts pilsētplānotājs un vairāku pilsētvides
projektu līdzautors, piemēram, “DarbaVieta”, pilsētvides iniciatīva
“ManaRīga”,  savā prezentācijā
“Radošie kvartāli, teritorijas un kopdares prakse”, lika uzsvaru uz
jaunām pieejām pilsētplānošanā un to, kā investīcijas kultūrvidē var būt
galvenie instrumenti pilsētvides ilgtermiņa pašpietiekamībai.

”Jebkura
šāda radoša tikšanās arī ar ministrijas ierēdņiem un cilvēkiem, kuri praktiski
darbojas radošajās industrijās, ir ievērojama, vērā ņemama un mēs varam
mācīties no jebkuras tikšanās, ” noslēdzoties domnīcai, sacīja Liepājas Tautas mākslas un
Kultūras centra direktore Baiba Kļava. ”Arī atgādinājums  no Kultūras ministrijas puses par Eiropas
Savienības fondiem un to, ka būs iespējas saņemt līdzfinansējumus dažādiem
projektiem ir ļoti vērtīgi,” atzīst B. Kļava.

”Tika daudz runāts par sadarbību, par
kopdarbu jeb par kopradi, bet, manuprāt, mums vēl ir ļoti daudz jāmācās strādāt
un darboties kopā. Arī kolēģes no Kultūras ministrijas atzina, ka diemžēl šī te
sadarbība bieži vien iztrūkst arī ministriju līmeņos,” sacīja B. Kļava.

Tāpat Baiba Kļava arī rosina nākošajām
tikšanās reizēm dalībnieku pulku paplašināt, iesaistot arī, piemēram,
arhitektus, māksliniekus, dizainerus, kuri varētu būt ļoti laba mērķauditorija
šādām sarunām.  ”Es patiešām rosinātu
kolēģus vairāk kopā  radīt un kopā darīt,
tad arī Liepājā mums kaut kas vairāk veidotos un pašiem būtu lielāks
gandarījums,” uzsvēra Tautas
mākslas un Kultūras centra direktore.

Sanākušo
vidū raisījās arī diskusija par Liepājas vietu kopējā Latvijas kultūrpolitikas
telpā un Liepājas vietu radošo industriju kartē. ”Liepāja tika pieminēta kā
mūzikas pilsēta. Ja Liepāju sauc par rokmūzikas galvaspilsētu, tad rodas
jautājums, vai Liepāja vairs atbilst šim statusam. Vai Liepājai drīzāk
nevajadzētu kļūt par Latvijas klasiskās mūzikas galvaspilsētu, saistībā ar ”Lielā
dzintara” celtniecību, ar simfoniskā orķestra klātesamību?” vaicā Kultūras
pārvaldes pārstāvis Atis Egliņš-Eglītis.

Domnīca tika
rīkota Liepājas Radošo industriju klastera aktivitāšu ietvaros. Jau vēstījām,
ka šogad Liepājas Kultūras pārvalde izveidoja Radošo industriju klasteri, kura
uzdevums ir apvienot radošajās industrijās strādājošos – uzņēmumus, kultūras
institūcijas, izglītības un pētniecības institūcijas, lai veicinātu
informācijas, zināšanu apmaiņu un sadarbību. Tā ietvaros paredzētas dažādas
aktivitātes, lai veicinātu radošas Liepājas attīstību, nodrošinot zināšanu un
pieredzes apmaiņu, resursu mērķtiecīgu izmantošanu, inovāciju ieviešanu
radošajās industrijās un eksporta palielināšanu.