Tas ir neikdienišķi un tieši tāpēc vilinoši. Tā varētu teikt par jaunāko projektu, ko īstenojuši un plašākai auditorijai prezentējuši jauno mediju mākslas pārstāvji. Nezināju, ka kādreiz padomju gados tik slepenajā Irbenes pilsētiņā “Zvaigznīte” es pirmo reizi nokļūšu tieši ar tik mūsdienīgas mediju mākslas starpniecību.

Vieta un ideja viena otru sastapa īstajā laikā, lai skaņā, gaismā un mūzikā realizētos mazās formas festivāls “Power and Control” (“Vara un kontrole”).

Irbenē ir ne tikai Padomju Savienības slepenā pilsētiņa “Zvaigznīte” un savvaļas apkārtne, kur šobrīd zied daudz ceriņu un meža zemeņu, bet arī radioteleskops RT-32. Tas viss no 23. maija līdz 3. jūnijam bija pārtapis par pētījumu un festivāla objektu. Tā bija kā sala (“Island Creative Quarantine”), kur notika radošās darbnīcas studentiem, pasniedzējiem, zinātniekiem un māksliniekiem no Latvijas, Ungārijas, Somijas un Nīderlandes. Māksla, mediji, tehnoloģijas un ilgstspējība ir tēmas, kas vijās cauri šai kreatīvajai laboratorijai.

Pirmo reizi festivāls “Island CQ” notika 2010. gadā, un tā iniciatori bija Minervas Popkultūras akadēmija. Festivāla norises vieta bija Amelande, Nīderlande. Tēma – “Spēle un ilgtspējība”. Erasmus programmas finansējuma piesaistīšanai 2012. gada aktivitātēm Minervas Popkultūras akadēmija izstrādāja projektu, kurā galvenais partneris ir Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas pētījumu laboratorija. Anna Trapenciere un Undīna Reinfelde ir tās meitenes, kas aizstāvējušas ideju par to, ka Latvijā projekts jāīsteno tieši Irbenē.

Undīna Reinfelde: “Pirmkārt, bija jānoskaidro, vai Irbenē vispār būtu iespējams organizēt “Island CQ”. Bijusī militārā pilsētiņa ir privātīpašums. Savukārt pats radioteleskops ir Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra  īpašums. Tāpēc notika ilgstošas pārrunas par to, lai mums tur ļautu darboties. Tika izveidots koncepts un tēma šī gada mākslas darbnīcām un festivālam ar apakštēmām – caurspīdīgums un privātums. Konceptu un tēmu veidojām, pielāgojoties norises vietai, kas padomju gados tika turēta pilnīgā slepenībā. Projekta idejai atsaucās Tamperes Lietišķo zinātņu universitāte, Budapeštas Biznesa un komunikācijas koledža, Mohoļa Nāģa Mākslas un dizaina universitāte, Popkultūras akadēmija un Hanzas Tehnoloģiju institūts no Nīderlandes.”

Kā stāsta Undīna, katra iesaistītā augstskola bija izsludinājusi studentu pieteikšanos šīm darbnīcām. Meistarklasēm un lekcijām tika pieaicināti tādi mākslinieki kā Džulijans Olivers, Mogens Jakobsens, Andreu Makenzijs un citi. Kopumā pasākumā piedalījās 70 studentu, kas darbojās deviņās darbnīcās, ko veidoja katra partneraugstskola. Undīna stāsta, ka darbnīcas bija gan digitālas, gan analogas, izmantojot dažādas tehnikas un absorbējot vidi Irbenē. Rezultāts tika apkopots izstādē.
 “Paralēli tika veidots dizains vizuāliem materiāliem, mājaslapa utt. Liela daļa no organizēšanas bija loģistika – naktsmītnes, transports, ēdināšana, laika plānošana utt. Tika gūta nozīmīga pieredze. Bija iespēja sastrādāties internacionālā komandā un dalīties ar zināšanām, kā arī pašam mācīties. Domāju, ka šī Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas studentu kopīga sastrādāšanās ar studentiem un pasniedzējiem no dažādām valstīm novedīs līdz starptautisku projektu izveidei,” stāsta Undīne.

Jau pirmajās prezentācijās 1. jūnija vakarā un naktī bija iespēja izjust, kā skaņa rezonē ar izmēros iespaidīgo (32 metri diametrs) satelīta šķīvi, kurā projicējās gaismas staru performances.

Savukārt Anna piebilst, ka pirmajā dienā studentiem bija uzdevums iepazīties ar teritoriju, lai iejustos vidē un pielāgotos projekta tēmai. Tas visiem radījis ļoti dažādas pārdomas, jo pilsētiņas vecajās ēkās, ilgstoši neskartajās zemes teritorijās glabājas unikāls padomju laika mantojums ar liecībām par Irbenē savulaik realizētām aktivitātēm.

Lielo antenu uzbūvēja pagājušā gadsimta 60. gados padomju armijas vajadzībām, bet to var izmantot vēl šodien dabisku un mākslīgu kosmisku radioavotu novērojumiem. Domājams, ka arī pašu pilsētiņu būvēja ļoti rūpīgi un 6. jūnijā uzsāktie veco ēku nojaukšanas darbi atklās nevienu vien pārsteigumu. Tāpēc Anna uzskata, ka šis projekts īstenots nozīmīgā brīdī un ar lielu atbildību pret meistardarbnīcu laikā iemūžināto foto un video materiālu.

Krista Kalnarāja,

Kristas Kalnarājas foto