“Mēs nezinām, kā visu samontēs un kāds būs iznākums, bet katrā ziņā – ar bagātīgu buķeti. Lai arī ir izvēlēta galvenā līnija, iekšā ir ļoti daudzas lietas – mīlestība, naids, karš, nodevība. Būs aizraujoši, ļoti skaisti kadri un ļoti labi latviešu aktierdarbi,” Liepājas teātra aktieris Kaspars Kārkliņš, atminoties filmēšanos spēlfilmā “Nameja gredzens” vasaras beigās, atzīst, ka nevarot sagaidīt, kad tā būs uz kinoteātru ekrāniem. Savukārt viņa kolēģis Egons Dombrovskis bilst: “Es ļoti ceru, ka būs kvalitatīvs kino. Mēs esam pelnījuši labas filmas.” Pirmizrāde notiks, ievadot vai sagaidot Latvijas 100 gadu jubileju.

Spēlfilmas “Nameja gredzens” uzņemšana sākusies jau 2014. gada rudenī, kad kopā ar kaskadieru grupu tapuši atsevišķu kauju inscenējumi. Šovasar augustā filmēšana kinopilsētiņā “Cinevilla” turpināta, lielo dekorāciju veidošana ilgusi aptuveni sešus mēnešus. Paredzēts, ka filma uz ekrāniem parādīsies 2017. gada 11. vai 18. novembrī.

Tiek norādīts, ka tā būs spraiga sižeta filma “vikingu stilā”, ar efektīgām kauju ainām, spilgtiem varoņiem, dinamisku darbību, senām paražām un mazliet mistikas. Stāstā skartas nozīmīgas tēmas – brīvība, goda jūtas, atbildība un, protams, mīlestība. Veidotāji uzsver – filmas pamatā ir leģenda, tā nebūs vēsturiska notikuma atainojums.

Bez kastinga

Lomas topošajā latviešu spēlfilmā ir arī Liepājas teātra aktieriem Egonam Dombrovskim, Kasparam Kārkliņam un Anetei Berķei. Aktieri atzīst, ka šovasar piedzīvotais spilgti palicis atmiņā. Tik vērienīgā filmēšanā neviens no viņiem agrāk neesot piedalījies.

“Viss process bija ļoti skaists, arī sarežģīts, jo angļu valodā. Kāds būs gala rezultāts? Gribas cerēt uz labāko,” teic E. Dombrovskis, šķetinot vasarā piedzīvoto. “Man jau dikti patika, bet ka tik nesanāk kaut kas līdzīgs Tarantīno, jo asiņu jūra filmā, protams, arī ir. Tie laiki jau bija tādi nežēlīgi – cirvji, durkļi, naži, šķēpi, bultas…” Egons “Nameja gredzenā” atveido Zemgales valdnieku Viesturu, un viņš paņemts bez kastinga, piemeklēta arī sieva. Elīna Vāne izvēlēta atbilstošāka par Ievu Pļavnieci. “Nezinu, kāpēc viņi izdomāja, ka es varētu būt Viesturs. Bet man prieks par to,” atzīst pieredzes bagātais aktieris. Iejušanos valdnieka ādā viņš patiešām esot izbaudījis, taču smaidot arī teic, ka loma tomēr bijusi par mierīgu: “Es gribēju vairāk ekšena, vairāk aktivitātes. Ne man tur zirgi, ne kaujas, es vairāk tāds virsaitis, kurš staigā, runā, vēro. Savu esmu izcīnījis, citiem bija vairāk sevi jāpierāda.” Egons pat izteicis vēlmi piedalīties masu skatos, kļūt par kādu no krustnešiem, jo ar ķiveri galvā tāpat neviens viņu neatpazītu, taču neesot paņemts.

Savukārt Anete Berķe uzaicināta piedalīties “Nameja gredzenā” īsi pirms filmēšanas – tikai šīs vasaras sākumā. Viņa atveido Gillu – galvenā varoņa Nameja mīļotās meitenes draudzeni. “Acīmredzot bija izvēlēta galvenā varone un tipāža ziņā attiecīgi tika piemeklētas aktrises, kas varētu atveidot draudzenes lomu,” spriež Anete un bilst, ka filmēties neesot bijis viegli, jo reizē sākusies gatavošanās arī jaunajai sezonai teātrī.

Arī Kaspars Kārkliņš atzīst, ka to, ka arī filmēsies kino darbā, zinājis jau 2015. gadā. Vairākkārt ticis mainīts scenārijs, un līdz reālajam filmēšanās procesam Kaspars jau iepazinies ar vismaz trim variantiem. Viņš atveido savā ziņā slikto tēlu Arko. “Esmu Nameja pretinieks, jo abi esam noskatījuši vienu un to pašu meiteni – Laugu, ko atveido lietuviešu aktrise. Viņa bija mana iecerētā, taču beigās tomēr iemīlējās Namejā,” atklāj K. Kārkliņš. “Jā, mums tādā ziņā bija konflikts, bet, kad vajadzēja doties kaujās pret bruņinieku, tad gājām plecu pie pleca kā sabiedrotie, nevis ienaidnieki.”

Tik īsti, cik vien iespējams

Stāsts ir par Latvijas senvēsturi. Liepājas aktieriem iejusties lomās neesot bijis grūti. Grims, tērpi un viss pārējais devis ļoti daudz, lai justos kā cilvēki 13. gadsimtā. “Tu uzvelc apģērbu, tev pieliek smagās bizes, nazi pie sāniem, un tev nemaz nav jādomā par iejušanos tēlā – tevi tajā visā vienkārši ievelk,” Anete uzslavē radošo komandu, kas strādājusi ļoti profesionāli. Jāteic, ka ar pieliktajiem matiem un bārdām Egonu un Kasparu var arī neatpazīt.

“Man patika, ka ar grimētāju un frizieri vizuālo tēlu veidojām kopā, varēju iesaistīties. Pētījām, domājām, kā varētu būt, piemērīju vairākas parūkas, teicu, ka varbūt bizītes vajadzētu. Man palaimējās, ka mati īsi, kopā varējām izvēlēties vizuālo tēlu, lai gan sākotnēji sagādāju pārsteigumu, ierodoties ar īsiem matiem,” smaidot atminas E. Dombrovskis. Patiesībā garā bārda sagādājusi arī problēmas – bijis grūti ēst. “Neko, ieliku pusdienas plastmasas kārbiņā un ēdu tikai pēc tam,” nianses atklāj aktieris. “Pie tā bija jāpierod, bet visumā diskomfortu neizjutu, kā varbūt citi.”

Kaspars papildina: “Tēls patiešām radās. Ļoti daudz runāju ar režisoru, kāds ir Arko, kāds viņa raksturs, ko viņš grib un dara. Līdz ar to saaugām.” Ka viss ir pa īstam, saprasts jau pirmajā filmēšanas dienā. “Bijām mežā,” stāsta K. Kārkliņš. “Bridām pa upi, lauzāmies cauri brikšņiem. Tikām iemesti atbilstošā atmosfērā.” Pirmajā dienā filmēts arī pie jūras. Nesta vikingu laiva, kas svērusi gandrīz 1000 kilogramu. “Nekādas butaforijas,” Kaspars ar lielu aizrautību stāsta pieredzēto, kas spilgti palicis atmiņā. Pirmo reizi spēlēta loma pilnmetrāžas filmā. Kaspars gan piebilst, ka katra filmēšanās ir labs piedzīvojums, jo “neesam izlutināti ar filmām”. “Katru atceros ar pozitīvām atmiņām, katra bijusi ar kaut ko īpaša.” Taču “Nameja gredzens” bijusi laba skola. Dažkārt filmēšana ilgusi desmit un vairāk stundu, ja ierēķina gatavošanās posmu ar grimēšanos, ģērbšanos. Viņš piemin, ka pirmajā mēģinājumā nokritis no zirga. Taču viss beidzies laimīgi, bez savainojumiem.

Arī Anete apstiprina, ka darbs bijis ļoti intensīvs, piesātināts, un uzslavē komandu, jo viss ticis labi organizēts, bez kāda haosa. “Lai arī man nebija galvenās lomas, izjutu, ka ikviens aktieris ir vērtība. Ja vajadzēja, varēju palūgt arī tēju atnest. Attieksme bija tiešām cilvēcīga.” Anetei grūtākā bijusi nakts filmēšana. “Esmu absolūts rīta cilvēks,” viņa skaidro. “Un līdz šim nebija tā bijis, ka trīs dienas pēc kārtas filmē naktī. Tas pilnīgi samainīja režīmu. Skaists bija mirklis, kad redzi sauli austam. Jo tad saproti, ka darba cēliens ir beidzies un vari iet gulēt.”

Ārvalstu aktieri iedod citu garšu

“Nameja gredzenā” galvenās lomas atveido ārzemju aktieri – zviedrs Edvīns Endre (Namejs), kurš ir darbojies pazīstamajā seriālā “Vikingi”, anglis Džeimss Blūrs (Maksis), kā arī lietuviešu jaunā uzlecošā zvaigzne Aiste Dirzjute (Lauga). Filmas autori vēlas, lai iespaidīgais Latvijas stāsts izskanētu visā pasaulē, tāpēc filmu veido starptautiska komanda un tai iecerēta gan latviešu, gan angļu versija. Vēstīts, ka aktierus E. Endri un Dž. Blūru ieteikusi starptautiska kastinga aģentūra, jo viņi ir uzlecošas zvaigznes, kas filmēšanas grupai ir ļoti svarīgi.

“Vide bija īsti veselīga, riktīgi jautra un interesanta,” par atmosfēru teic E. Dombrovskis. “Kopā vairākas valodas – lietuviešu, latviešu, krievu un angļu, arī zviedru. Puika, kas man šajā filmā ir dēls, mācīja mani pareizi runāt angliski. Štrunts par to, ka ir akcents, bieži vien gadījās pārteikties, un visi par to dikti smējās.”

Kaspars spriež – tas nav nekas slikts, ka izvēlēti ārzemju aktieri, un noraida to, ka būtu kādi iebildumi no latviešu aktieriem. “Mēs jau runājam par savu kultūru, savām lietām, nevis ņemam kādas citas valsts kultūru un rādām šeit. Un pēc tam tas tiks nests tālāk pasaulē, jo galvenā varoņa atveidotājs Edvīns ir pazīstams aktieris,” pārdomās dalās K. Kārkliņš. “Viņi pat ienes kaut kādu savu skatījumu, savas izjūtas uz visu notiekošo. Viņi iedziļinās, domā par tiem laikiem, piedod citu garšu, krāsu lomām.”

Anete gan pamanījusi, ka dažbrīd viesiem filmēšanā bijis grūtāk nekā latviešu kolēģiem. “Varbūt izklausās banāli, bet mums, latviešiem, jau kaut kur dziļi sirdī ir šī cīņas apziņa par savu zemi, savām ciltīm, brīvību. Tādēļ bija viegli sajust kopējo enerģētiku, atdoties pilnībā,” A. Berķe dalās novērojumos, taču citu valstu cilvēku iepīšanu mūsu dzīvē vērtē pozitīvi un nesaskata tajā neko sliktu.

“Jo vairāk cilvēku zinās par Latviju, jo labāk,” Egons norāda. Filmas autoru vēlme veidot starptautisku komandu ir tikai apsveicama: “Sen esmu gribējis, lai pasaulē vairāk cilvēku zinātu, ka ir tāda vieta – Latvija. Tas ir ar ļoti lielu plusa zīmi, to vajag darīt. Es ļoti ceru, ka kino darbs būs kvalitatīvs. Gribētos. Jo mēs esam pelnījuši labas filmas, un mums ir bijušas labas filmas.”

Savukārt Kaspars, runājot par izvēlētajiem aktieriem, papildina: “Ļoti patīkami, ka filmēšanas komanda bija piesaistījusi ne tikai Rīgas, bet arī Valmieras un Liepājas aktierus. Ceru, ka šī tendence turpināsies, jo spēcīgākie aktieri jau nav tikai Rīgā. Valmieras teātra aktieris Ivo Martinsons bija vienkārši brīnišķīgs.” Anete papildina, ka šī bijusi kārtējā reize, kad atklājusi lieliskus kolēģus, jo tik bieži satikt citam citu nemaz neizdodas. Un filmēšanas laukumi ir viena no iespējām. Jāpiebilst, ka, neskaitot aktierus, filmēšanas komandā kopumā ir teju simt cilvēku.

Mūsdienu cilvēkam, kurš nemeklē autentiskumu

Filmas producents Andrejs Ēķis: – “”Nameja gredzens” nav filma par to, kādi mēs esam forši čaļi utt. Cilvēkam mūsdienu pasaulē ir svarīgi izjust savu personīgo brīvību, nejust sevi atkarīgu no kaut kādiem ārējiem apstākļiem. Ja runājam par 12. – 13. gadsimtu, nav svarīgi, pret ko mēs būtu cīnījušies, tam nav nozīmes. Jautājums ir par to, cik es esmu brīvs un vai kāds mani grib apspiest. Šī brīvība ir svarīgāka par visu pārējo. Nameja gredzens simbolizē piederību latviešu tautai, bet mums simbolika bija svarīga no tā viedokļa, ka tu atbalsti kaut kādas noteiktas vērtības, kas ir vērstas uz tavu personību, izaugsmi, īpašībām.

Mums bija svarīgi radīt filmu jauniešiem. Vecumā no 15 līdz 25 gadiem cilvēks ir visvieglāk ietekmējams, bet tas nav mūsu uzdevums. Gribam aizraut, radīt varoni, kuram vēlas just līdzi un varbūt arī pēc tam pārņemt kaut kādas īpašības. Filmā apzināti netiek rādītas vergu ainas, lai gan tajā laikā verdzība bija. Šī filma ir radīta mūsdienu cilvēkam, bet ne tam, kurš meklē autentiskumu. Mums bija svarīgi arī tērpus rādīt maķenīt labākus nekā krustnešiem. Skatoties padomju laika filmas, kādreiz arī teātra izrādes, parasti krustneši ir tādos elegantos tērpos, bruņās, bet mūsējiem mugurā – maisu krekli. “Nameja gredzenā” zemgaļi ir vareni, iespaidīgi, daudz foršāki – ar izšuvumiem, bruņām, kas arī īstenībā kapos ir atrastas.

Uzziņai

Leģendu filma “Nameja gredzens”

Režisors – Aigars Grauba.
Producents – Andrejs Ēķis.
Scenārija autori – Aigars Grauba un Makss Kinningss no Lielbritānijas.

Leģenda “Nameja gredzens” stāsta par 13. gadsimta notikumiem Zemgalē, kur pēc valdnieka Viestura nāves par karali kļūst jaunais Namejs. Bet karaļa varas gredzenu un tiesības valdīt šajā bagātajā un nozīmīgajā vietā jau iekārojis kāds cits. Maksis, pāvesta sūtīts izputējis augstmanis, kuram visi līdzekļi un paņēmieni ir gana labi, lai sasniegtu kāroto – varu. Nameja uzdevums – nosargāt savu zemi un tautu pret krustnešu tīkojumiem.

Piedalās: Edvīns Endre, Aiste Dirzjute, Džeimss Blūrs, Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Egons Dombrovskis, Dainis Grūbe, Lauris Dzelzītis, Gints Andžāns, Ivo Martinsons, Elīna Vāne u. c.