Liepājas apkaimē īpaši intensīva māju olu tirdzniecība uzplaukusi pēc tam, kad salmonelozi atklāja vistu fermā “Nīckrasti” Nīcas novadā, kur slimības dēļ bija jāiznīcina vairāki desmiti tūkstošu dējējvistu.

Neliela daudzuma putnu turētāji pauž domas, ka māju vistu radīto produktu cilvēki novērtē arvien vairāk, jo viņi izglītojas par uzturu, lasa informāciju vai citādi uzzina par pārtikas produktu ražošanu.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidkurzemes nodaļā novērots, ka arvien vairāk cilvēku nāk prasīt atļaujas vistu turēšanai un olu tirgošanai mazos apjomos.

Ved pat uz Rīgu

Liepājnieces Baibas Dambes ģimenē olas ir vienmēr. Viņa rēķina, ka veikalā olas nav iegādājusies kādus desmit gadus. “Pērku mājas vistu olas, nevis lielražotāju preci veikalos vai tirgū. Uzskatu, ka nekas labs tādās lielo vistu fermu olās nevar būt.

Zinu, ka māju vistu olas ir veselīgākas, jo putni tiek turēti dabiskos apstākļos – iet laukā, ēd zāli, putniem netiek dota “uzkačājamā barība”, lai tie dētu regulāri un nepārtraukti.

Visi šie apstākļi ietekmē olas kvalitāti, garšu,” teic B. Dambe.

Vienā reizē viņa ņem 30 līdz 50 olas. Ar šo daudzumu pietiek vienas ģimenes četriem cilvēkiem divām nedēļām. “Citreiz māju vistu olas kā delikatesi vedam radiem uz Rīgu. Tur bieži tas ir deficīts. Te desmit mājas olas maksā divarpus eiro, Rīgā cena var būt arī četri un pieci eiro.”

“Tieši tādēļ, ka veikalā olās var būt visādas ķīmijas un antibiotikas, jo to visu caur barību uzņem vistas, mēs paši turam. Mūsu mājās tās ir jau vairāk nekā 30 gadus. Turēšanas iemesls ir tikai un vienīgi pašu olu patēriņam – lai nav jāpērk veikalā,” norāda Aizputes novada Cīravas pagasta iedzīvotāja Ina Gertsone.

“Vistas ir reģistrētas, bet olas citiem netirgojam. Taču zinu, ka Aizputes pusē ir viena saimniecība, kas savas olas ved uz Rīgu, kur ir augsts pieprasījums. Uzskatu, ka bieži cilvēki pērk māju vistu olas tieši tādēļ, ka tas ir mājas apstākļos iegūts produkts. Taču pēc pašu pieredzes, kad dodamies citviet iegādāties vistas, varam teikt – apstākļi atsevišķās saimniecībās, kur tiek turēti lopi un putni, mēdz būt ļoti briesmīgi,” norāda I. Gertsone.

Ar putniem vienkāršāk nekā ar mājražošanu

Rucavas pagasta iedzīvotāja skolotāja Daiga Grīnberga vienlaikus ar mājražošanu pievērsusies arī vistu turēšanai. “Vistas mājās bijušas vienmēr, lai pašiem būtu olas. Taču bija situācijas, kad palika pāri. Piedāvājot te vienam, te otram, sapratām – mēs to varam. Turklāt cilvēki meklē mājas preci,” stāsta D. Grīnberga.

“Pieprasījums pēc māju vistu olām ir, ja tām ir adekvāta cena. Ir brīži, kad man pietrūkst un es nespēju nodrošināt olas visiem, kas pieprasa,” pieredzē dalās vistu turētāja. Viņas saimniecībā “Dūdas” ir 100 dējējvistas.

“Cilvēki ņem pašu ikdienas patēriņam. Viens restorāns gribēja ar mani sadarboties, bet es atteicu, jo nespēju nodrošināt tādu apjomu.”

“Jebko uzsākot, sākums ir grūts. Ja salīdzinu ar mājražošanu, ar putniem ir vienkāršāk, bet viss prasa ieguldījumu laika un naudas ziņā. Turklāt ir jāievēro labturības noteikumi, jāgādā un jātaisa barība – to nevar darīt tikai vienreiz. Es apzinos, ka man nav vietas un laika, lai turētu vairāk putnu un spētu ražot lielākus apjomus. Es saimniecībā savu maksimumu esmu sasniegusi,” stāsta saimniece.

“Runājot par ienesīgumu, vistu turēšana un olu tirdzniecība ar zaudējumiem neiet, bet par lielu peļņu mēs nevaram runāt – ģimeni mēs ar vistu turēšanu vien nespējam uzturēt. Ja vistu ir vairāk, tad varbūt peļņa sanāk. Tas mums ir nedaudz vairāk kā hobijs – papildu ienākumu avots,” teic D. Grīnberga.

Jāreģistrē un jāpārbauda uz salmonelozi

“Saimniecību skaits, kas tur vistas vai vēlas to darīt, nepārtraukti mainās, PVD nevar pateikt, vai māju vistu turētāju skaits ir pieaudzis. Mēs to nekontrolējam, bet dienestā manām to, ka cilvēki daudz vairāk nāk prasīt atļaujas vistu turēšanai un tirgot olas mazos apjomos – tas ir, līdz 350 vistām.

Nosacījumi šim limitam, kā turēt putnus un realizēt olas, ir daudz vienkāršāki nekā lielajiem vistu turētājiem un olu ražotājiem,” norāda PVD Dienvidkurzemes nodaļas vadītāja Gunta Kapeniece. “Tiklīdz kā iegādājas un sāk turēt vistas, to skaitam ir jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā, kur periodiski informācija par vistu daudzumu ir jāatjauno,” atgādina PVD speciāliste.

“Vistas var turēt arī pilsētā, ja pašvaldība nav aizliegusi. Ir jāreģistrē arī tad, ja tur pašu patēriņam. Tas tādēļ, lai varētu putnu gripas un citu slimību draudu gadījumā kontrolēt un izsekot novietnes, meklēt slimības perēkļus un izplatību.”

Tie, kas grib pārdot olas, iesniedz PVD iesniegumu atļaujas saņemšanai olu realizācijai mazos apjomos. “Pēc tam inspektori brauc pārbaudē uz vistu novietni apskatīties to un redzēt pašus putnus. Vistām ir jābūt pārbaudītām uz salmonelozi. To izdara pats īpašnieks, bet reizi gadā dienesta inspektors ņem oficiālo analīžu paraugu – vistas svaigu fekāliju – un nosūta uz laboratoriju,” piebilst G. Kapeniece.

Putnus PVD speciālisti pārbauda arī vizuāli – vai nevar konstatēt kādas slimības pazīmes jau arēji. “Tāpat pārbauda labturības apstākļus – vai novietnē ir gaisma, pieejams ūdens un kāds tas ir, no kurienes tiek iepirkta barība. Tas viss var būt risks, lai vistas inficētos ar kādu slimību,” prasību nepieciešamību uzsver PVD pārstāve. 

Jau lietotās kastītēs tirgot aizliegts

Vienlaikus G. Kapeniece atgādina, ka mazajiem olu realizētājiem precei jābūt identificējamai, tas ir, jābūt virsū marķējumam – kas tā par saimniecību, kāds ir atļaujas numurs, kad olas ir dētas. “Ja olas tiek pārdotas kastītēs, kur iepriekš tirgotas cita ražotāja olas, piemēram, to pašu “Nīckrastu”, kas patlaban neko nerealizē, tas rada riskus un aizdomas. Mazie realizētāji bieži izplata olas iepriekš izmantotās kastītēs, bet tas nav atļauts. Jābūt jaunām kastītēm ar individuālu marķējumu,” viņa piezīmē.

B. Dambe pērk olas no uzticamiem lauku ļaudīm, kuri vistas tur jau gadiem, taču to, vai saimnieki vistas oficiāli reģistrējuši un izņēmuši PVD atļauju olu realizācijai, viņa nezina teikt. “Nebiju par to aizdomājusies. Līdz šim nekas nav noticis, olas lietojam jau gadiem. Tas, vai ir atļauja vai nav, nemainīs manu lēmumu turpināt pirkt māju vistu olas un no saviem piegādātājiem,” teic olu pircēja.

PVD pārstāve min, ka dienesta speciālisti seko līdzi arī sludinājumiem sociālajos tīklos, kur pamanīts, ka bieži tiek piedāvātas tieši olas.

Ir gadījumi, kad iedzīvotāji iesniedz sūdzības. “Ir gadījumi, ka pat vistas ir nereģistrētas. Lai pēc sūdzības oficiāli konstatētu nelegālu olu tirdzniecību, ir nepieciešams čeks. Visbiežāk to nav, jo pārdevēji olas pieved klāt.”
Saprātīgam cilvēkam vienmēr ir jābūt uzmanīgam, jārēķinās, ka, pērkot preci šādos veidos, var dabūt salmonelozi. “Tas ir risks,” brīdina G. Kapeniece. Viņa piezīmē, ka PVD mājaslapā pieejami oficiālo olu ražotāju un realizētāju reģistri.

UZZIŅAI

• Olas pārdod patērētājam 21 dienas laikā pēc izdēšanas.
• Olu derīguma termiņš ir 28 dienas pēc izdēšanas.
• Realizējamām olām ir tīra, sausa, nebojāta čaumala.

Avots: www.likumi.lv