Divi nulle bedru labā. Svētdienas vakarā Ventspils šosejas priekšā bija spiesta piekāpties autovadītāju komanda.

Viņu spēkratu riepas pieveica bedres pie Ploces Vērgales pagastā. Visa šoseja posmā no Grobiņas līdz Vērgalei pēc sniega nokušanas ir vienos caurumos, nav iespējams izvairīties, pat braucot pa pretējo pusi. 

“Braucu vakarā, tumsā. Pretī nāca mašīna, tādēļ ieslēdzu tuvās gaismas un segumu īsti labi nevarēja saskatīt. Izmijoties ar pretimbraucošo automašīnu, dzirdēju: bu-bum!” liepājnieks Armands Belts stāsta. Tas noticis mežainā apvidū, pirms Ploces. Apstājies, lai novērtētu situāciju, un konstatējis, ka riepa kādā no asajām bedrēm ir pārsista. Ir aizdomas arī par bojātu amortizatoru. Ja tās apstiprināsies, kopējie zaudējumi varētu sasniegt pat 100 latu.

Kamēr Armands mainījis riepu, tajā pašā posmā līdzīgā situācijā nonācis kādas sievietes vadīts spēkrats. Tas gan ticis cauri sveikā. Taču pa ceļam Armands redzējis vēl kādu auto, kam vadītājs mainījis riepu.

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” par šī reģionālā ceļa stāvokli ir informēta. Mājaslapā saņemtas jau trīs sūdzības. “Valsts ceļu” Liepājas nodaļas vadītāja Baiba Kampmane stāsta, ka pārbaudīta atbilstība normatīvajiem dokumentiem. Brīdinošas ceļa zīmes par brauktuves slikto stāvokli ir uzstādītas, to skaits papildināts, atgādinot par ieteicamo ātrumu – “50 kilometri stundā”. Tiekot pārbaudīts arī tas, vai radušās avārijas bedres. Tas nozīmē, ka tās ir dziļākas par pieciem centimetriem un lielākas par puskavdrātmetru.

“Šodien brigāde lāpa ciet,” norāda B. Kampmane, taču pati arī atzīst, ka tas ir kā dzīvot no algas līdz algai un nav risinājums uz ilgu laiku. Ventspils šosejas sakārtošanai jau pirms vairākiem gadiem bijusi doma piesaistīt Eiropas fondu finansējumu, pat tapis projekts, taču to nav izdevies īstenot. 

Ne mazāk sliktā stāvoklī ir arī šoseja no Nīcas līdz Lietuvas robežai, ceļš uz Priekuli. Dziļas bedres rotā pirms dažiem gadiem tapušo šoseju cauri Grobiņai, līdzīgas problēmas vajā arī brauktuvi uz Aizputi. B. Kampmane norāda, ka nesen uzklāto brauktuvju sliktās kvalitātes iemesls ir zemākās cenas princips. Tas darbojas arī iepirkumos par ceļu būvi un nozīmē, ka tiek izmantoti lētāki materiāli. Tādēļ arī šiem ceļiem garantiju dod lielākoties tikai uz trim gadiem.

B. Kampmane skaidro, ka no valsts pamatbudžeta reģionālo ceļu uzturēšanai jau ilgāku laiku netiek atvēlēts praktiski nekas. Atbalstīta tiek lielākoties galveno ceļu atjaunošana, bijusi programma arī vietējas nozīmes brauktuvju uzlabošanai.

Piesaistot fondu līdzekļus, būtiski palielinājies finansējums, kas atvēlēts brauktuvju sakārtošanai, uzturēšanai un atjaunošanai. Kopumā valsts autoceļiem šogad pieejamais finansējums plānots 201,2 miljonu latu apmērā, un tas esot par 89,6 miljoniem vairāk nekā pērn.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 08. februāra numurā.

#kvards-20110208-01#

Tādas bedres asfalta segumā kā šogad autovadītāji neatceras. To intensīvāku veidošanos ietekmējuši laikapstākļi – sala mīšanās ar atkušņiem. Ūdens asfaltā, tāpat kā sasalstot pudelē, izplešas un plēš to pušu.