liepajniekiem.lv
Deputāti par prioritārajām jomām noteikuši sabiedriskās infrastruktūras uzlabošanu, izglītības pieejamību, sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un resursu pārdomātu lietošanu.
Treknu dzīvošanu nesola
Šogad plānoti 56 319 921 eiro ieņēmumi, 65 993 952 eiro izdevumi; pērnā gada izpilde – 63 006 631 eiro ieņēmumi, 63 549 556 izdevumi.
“Budžeta veidošanā esam ņēmuši vērā pagastu cilvēku vajadzības.
Kad deputāti bija sasniedzami jebkurā diennakts laikā un varēja ar viņiem parunāt, tad arī varēja viņiem savas vajadzības izstāstīt un pārliecināt.
Šodien ne gluži katrā pagastā ir deputāts, bet svarīgi, lai arī mazā ciemā būtu kādi uzlabojumi. Kaut ierīkots gājēju celiņš, apstādījumi vai uzbūvēta uzbrauktuve. Lai cilvēki varētu teikt, ka no novadu apvienošanas ir kāda jēga,” uzskata A. Priedols.
“Šīgada budžets ir tāds, ka tik tikko varam savilkt galus kopā, jo ļoti auguši izdevumi.
Visvairāk žēl, ka nav pietiekami līdzekļu investīcijām, attīstībai. Taču svarīgi, ka pamatfunkcijas tiks nodrošinātas,” budžeta samazinājumu komentēja deputāts Dzintars Kudums.
Izglītības nozarei tradicionāli plānoti lielākie izdevumi Dienvidkurzemes novadā – 26 982 711 eiro jeb 41% no pamatbudžeta.
Tas gan nenozīmē treknu dzīvošanu, jo nauda paredzēta iestāžu darbības nodrošināšanai, papildu pakalpojumiem (ēdināšanai, skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai, auklēm, asistentiem), remontdarbiem un investīcijām.
Remontiem skolās šogad esot paredzēts divreiz vairāk naudas nekā iepriekšējā gadā.
Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai pērn rezervēja 2 485 484 eiro, šogad – 1 235 639 eiro, tātad uz pusi mazāk.
Pašvaldība plāno saņemt līdzfinansējumu septiņiem investīciju projektiem. No tiem finansiāli lielākie ir divi pārbūves projekti Aizputē, tāpat ievērojami līdzekļi rezervēti apgaismojuma infrastruktūras uzlabošanai novadā.
Zvaigžņu vietā dziedās pašdarbnieki
Dienvidkurzemes novada izpilddirektors Uldis Vārna piebilda, ka dažādi apstākļi ietekmē kopējo summu, ko varētu veltīt infrastruktūras uzturēšanai: “Gan auguši aizdevumu kredītprocenti, gan paaugstināta minimālā alga, kas ir papildu slogs pašvaldības budžetam.”
“Tā kā pagājušogad ieņēmām naudu no pārdotiem īpašumiem un bija neapgūtā nauda,
šogad finansējums atvēlēts gan pašvaldības funkciju realizēšanai, gan ceļu sakārtošanai un dažādām attīstības vajadzībām, protams, iespēju robežās,”
savukārt saka domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs.
Viņš uzskata, ka budžets ir salāgots, kaut gan izdevumi pieaug un pašvaldībām valsts uzliek arvien vairāk funkciju.
Dažādu izmaksu sadārdzinājuma dēļ budžetā vēl gada laikā būs nepieciešami grozījumi, un pašvaldībā vērtēs, no kā vēl var atteikties.
Priekšsēdētājs par piemēru minēja izklaides pasākumus. Ja pagājušogad pagastu un pilsētu svētkos varēja uzaicināt populārus māksliniekus, tad šogad būšot jāuzstājas vietējiem pašdarbniekiem.
R. Kalējs informēja, ka šobrīd darba kārtībā ir jautājums par bibliotēku un klientu apkalpošanas centru apvienošanu un darba pārskatīšanu: “Iespējams, kādas bibliotēku funkcijas varētu pārņemt klientu apkalpošanas centri vai bibliotēkas – uzņemties kādas klientu apkalpošanas centra funkcijas.
Īpaši mazos pagastos, kur šobrīd uz pilnu slodzi ir gan bibliotekārs, gan klientu apkalpošanas centra darbinieks, varētu līdzekļus samazināt uz atalgojuma rēķina.”
Cerības uz sausiem pagrabiem
Lielākie šogad plānotie infrastruktūras sakārtošanas būvdarbi, kam piešķirts finansējums, ir 14 dažādos pagastos un pilsētās.
Viens no tiem – lietusūdens kanalizācijas izbūve Liepājas ielas mikrorajonam Priekulē.
“340 041 eiro finansējums ir no dabas resursu nodokļa, un projekts – nozīmīgs, ilgi gaidīts,” pastāstīja Priekules pagasta un Priekules pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Razma, izrādīdams namus un pagalmus, kas jāglābj no slapjuma.
“No deviņām mājām divās ir iekšējā lietusūdens kanalizācija, kas novada ūdeni kanalizācijas tīklā, bet pārējās ēkās tas nokļūst pagrabos,”
viņš paskaidroja.
Projektā pie katras notekcaurules pievienos gūliju – lietusūdens uztvērēju, kas ūdeni ievadīs centrālajā vadā zem zaļās zonas.
Tālāk tas aizplūdīs uz vecajām pilsētas attīrīšanas iekārtām un pie pilsētas novadgrāvjiem, A. Razma izstāstīja ūdens ceļu.
Tagad slapjums, kas no jumtiem notek, iesūcas pagrabos. Iedzīvotāji paši notekām galos pielikuši renes, taču pagrabus no applūšanas tās neglābj.
Bojājas gan pamati, gan visa ēka, apliecināja priekulnieces Henita Riško un Valentīna Medvede, ko sastapām Liepājas ielā.
“Mūsu mājas pagrabā noārdīja starpsienas, jo tās sapuva. Nu tur baseins, var iet peldēt,”
Valentīna puspajokam stāstīja.
Savukārt citā mājā Henitas meitas dzīvoklī siena starp tualeti un koridoru no mitruma metot arvien lielāku kūkumu. “Siena grūst, tapetes plīst, katru gadu jālīmē jaunas,” Henita teica.
Šīs mājas apsaimnieko SIA “Priekules nami”, uzņēmuma valdes locekle Arta Brauna sacīja: “Esam priecīgi par projektu, ko jau sen un ilgi gaidījām. Nevar cīnīties ar sekām, ja nav novērsts cēlonis. Lai nebojātos mājas, jāsāk ar to, ka novērš ūdens iekļūšanu pagrabos.”
Kad tas būs panākts, tad arī varēs plānot darbus ēkās. Un Valentīnai Medvedei vairs nebūs jāsaka:
“Katru mēnesi maksājam 20 eiro par apsaimniekošanu, bet ko viņi dara? Neko.”
“Kad lietusūdens kanalizāciju izbūvēs, iedzīvotāji varēs startēt konkursā iekšpagalmu sakārtošanai un saņemt līdzfinansējumu,” A. Razma atklāj nākamos iespējamos soļus.
“Es gribētu, ka iedzīvotāji būtu aktīvāki, dibinātu biedrības, domātu par līdzfinansējuma piesaisti un māju siltināšanu, kā nekā apkures tarifi ceļas.”
Uzziņai
Lielākie kapitālieguldījumi Dienvidkurzemē:
- energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Lielajā ielā 54, Grobiņā – 1 192 163 eiro;
- Kalna ielas seguma pārbūve Pāvilostā – 438 551 eiro;
- apgaismojuma infrastruktūras uzlabošana (ielu apgaismojuma maiņa) Grobiņā, Aizputē un Rokasbirzē, Pāvilostā – 418 478 eiro;
- laukuma pārbūve Aizputē, Atmodas ielā 15A, – 341 921 eiro;
- lietusūdens kanalizācijas izbūve Liepājas ielas mikrorajonam Priekulē – 340 041 eiro;
- parka pārbūve Brīvzemnieka bulvārī 8, Aizputē – 276 962 eiro;
- grants ielu asfaltēšana Dunalkas, Vecpils, Tadaiķu, Durbes pagastā un Durbē – 121 200 eiro;
- lietusūdens atvades sistēmas izbūve Pavasara ielā Aizputē – 167 331 eiro;
- ūdensvada nomaiņa Rucavas ciemā – 120 000 eiro;
- ceļa Darbnīcas–Lielkudumi asfaltēšana – 120 000 eiro;
- Ziemupes centra asfaltēšana – 132 385 eiro;
- jumta remonts un atjaunošana Kalna ielā 24, Vaiņodes pagastā – 109 955 eiro;
- Tūrisma informācijas centra atjaunošana Pāvilostā – 100 174 eiro;
- ūdenstorņa nojaukšana Medzes pagastā – 100 000 eiro.
Kredīti
Pašvaldības aizņēmumi un galvojumi
Aizņēmumu kopsumma 2024. gada sākumā – 20,267 milj. eiro, atmaksājamā summa šogad – 1 909 090 eiro.
Astoņi galvojumu līgumi ar pašvaldības kapitālsabiedrībām un viens studiju kredīta līgums. Kopējā galvojuma neatmaksātā summa gada sākumā – 1 573 554 eiro.
Kopējās parādsaistības gada sākumā – 28,417 milj. eiro.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
