Bērnam jāiedod ticība

A. Ešenvalde apbalvota par augstiem rezultātiem, gatavojot skolēnus valsts mēroga bioloģijas olimpiādēm, kā arī par jaunās paaudzes ievirzīšanu izvēlēties studijas, kurām pamatā ir dabaszinātnes. “Es vienkārši daru savu darbu,” uzskata skolotāja.

Viņa pastāsta, ka jau sešus gadus Priekules vidusskolēni ir valsts bioloģijas olimpiāžu dalībnieki.

“Ir vajadzīgs abpusējs darbs. Ja bērnu esi aizrāvis, ja viņam jau ir interese, tad nav nekādu problēmu,” saka skolotāja.

“Bērni jūtas droši un spēcīgi, kārto eksāmenu bioloģijā. Tā ir zinātne, kas palīdz strukturēt domāšanu un saskatīt sistēmu.” Katru gadu kāds no absolventiem izvēlas bioloģijas, medicīnas vai farmācijas studijas.

Lai panāktu skolēnu aizrautību, A. Ešenvalde vienmēr atceroties savu bioloģijas skolotāju Embūtes pamatskolā Ainu Laipnieci.

“Mani uzrunāja tas, ka man likās – skolotāja man tic un cer, ka man izdosies.

Kad es skatos uz bērniem, saprotu, ka man ir jāiedod sajūta, ka viņi var.

Kad sākām braukt uz Jauno biologu skolu un piedalīties citās aktivitātēs, svarīgi bija pierādīt, vispirms jau sev, ka mūsu bērni nav ne ar ko sliktāki par tiem, kas mācās ģimnāzijā vai Rīgā. Tas neko nemaina, jo būs jau tik, cik pats darīsi,” saka Goda priekulniece.

Mācīsies braukt ar divriteni

Priekulnieki novērtējuši dakteres D. Leimanes nesavtību un nepārvērtējamo misijas apziņu, smagajos Covid-19 pandēmijas apstākļos stājoties 5300 Priekules novada iedzīvotāju veselības sardzē.

Apbalvojums pienākas arī par veselīga dzīvesveida popularizēšanu ar personīgo piemēru un aktīvu sabiedrisko darbību, kas iedvesmo citus piedalīties sabiedriskās aktivitātēs.

Aktīvi dzīvojot, daktere satiek daudzus pozitīvus cilvēkus, kuri viņu iedvesmo un dod enerģiju.

“Skrienu, eju kājām, laivoju, kāpju kalnos. Es daru visu, tikai ar divriteni nebraucu. Taču esmu nolēmusi šovasar iemācīties,” stāsta D. Leimane. Uz kalniem pagājušajā gadā nevarēja tikt, un kalnu sajūtas viņai pietrūkst.

“Man līdz laimīgām vecumdienām ir atlikuši četrarpus gadi, un es tās esmu nolēmusi sagaidīt normālā mentālā un fiziskā formā,” saka ārste.

“Pirmkārt, katram cilvēkam ir pašam par sevi jārūpējas. Otrkārt, es taču nevaru būt baigi kūtrā, bet stāstīt citiem, cik labi ir kustēties un brīvo laiku pavadīt aktīvi.”

“Man ir ļoti daudz labu palīgu,” Goda priekulniece atbild uz jautājumu, kā šajā sarežģītajā laikā aprūpēt tik daudz pacientu. Par nopelniem runāt daktere negrib, jo neesot nekāda slavenība, tikai izdarot savu darbu.

Diemžēl Priekules dzimšanas dienas svinības, kas ik gadu norisinājās februāra otrās nedēļas nogalē, jāpārceļ uz vēlāku laiku, norāda Priekules novada domes Kultūras nodaļas vadītājs Gundars Venens.

Viņš saka: “Šobrīd ceram uz Brīvības svētku dienu – 4. maiju, kad, iespējams, būsim atbrīvojušies no Covid-19 žņaugiem un klātienē varēsim sveikt savus izcilniekus. Lai mums visiem kopā tas izdodas!”

Ar Priekules novada pašvaldības Goda rakstu apbalvoti:

• Priekules vidusskolas skolotāja Dzintra Sleže;
• Biedrības “Zilais lakatiņš” dalībniece Astra Feldmane;
• Seniore Daina Rēriha;
• Priekules vidusskolas sporta skolotāja Sanita Pīlagere;
• Priekules vidusskolas sporta skolotājs Raitis Feldmanis;
• Sētniece Gražina Galdika.