Pēc ozola nozāģēšanas un iedzīvotāju paustā sašutuma par notikušo ne vien mūspusē, bet arī plašākā, valsts mērogā bija iestājies klusums, taču decembrī medzenieki sazinājās ar liepajniekiem.lv ar lūgumu, lai noskaidrojam, vai un kāds sods sagaida pašvaldību par pārkāpumu – tā nebija prasījusi atļauju DAP, kā to paredz kārtība.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Apstādījumu un vides pārraudzības komisijas vadītājs Mikus Admidiņš novembrī liepajniekiem.lv atzina, ka komisiju gaida darbs ar šo valsts iestādi.

“Tad sapratīsim, kas un kā ir,” viņš norādīja pagājušā mēneša vidū.

Decembra vidū M. Admidiņš uz jautājumu, kā beigusies skaidrošanās ar pārvaldi, sarakstē ar liepajniekiem.lv atbildēja:

“DAP nav iebildumu, ka koks tika nozāģēts.”

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve I. Reinika skaidro, ka normatīvie akti neparedz tiešu atbildību pašvaldībai par ciršanas atļaujas izsniegšanu bez DAP atzinuma.

“Taču pašvaldībai ir pienākums nodrošināt savu lēmumu tiesiskumu un uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem,” viņa uzsver.

Atgādinām, ka lielais ozols uz Kapsēdes ceļa vēl nebija sasniedzis dižkoka statusu: tas 0,4 metru augstumā no zemes bija 3,66 metrus resns – dižozoliem apkārtmērs sasniedz četrus un vairāk metru.

Taču noteikumos teikts, ka tad, kad 1,3 metru augstumā no sakņu kakla ozols sasniedz 2,4 metru apkārtmēru, pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc DAP atzinuma saņemšanas.

Atzinums parasti top desmit darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.