Taču bērni atgriezties skolas solos pie ikdienas kārtības ir priecīgi, jo varēs par nesaprotamām lietām prasīt skolotājiem klātienē, kā arī pēc ilgākas neredzēšanās satikt savus draugus.

Mazajām klasēm vajag klātieni

Pirms pulksten 8 rītā caur skolas logiem redzams, ka rosība valda pamatskolas virtuvē. Sagaidot skolā mazāko klašu bērnus, protams, jādomā par skolēnu ēdināšanu, lai viņiem būtu spēks un enerģija.

Skolas direktors Gints Juriks pastāstīja, ka ēdināšana ir jautājums, kas jāorganizē laikus. Iepriekšējā reizē, kad bijušas ticamas prognozes par mazāko sākumskolēnu atgriešanos pie mācībām klātienē, virtuves darbinieki ne tikai Vērgalē, bet arī citviet Latvijas izglītības iestādēs, bija pasūtījuši produktus un izejvielas audzēkņu ēdienam.

“Viss ir jāpasūta caur bāzi, nevar tā iet uz veikalu un kaut ko pirkt,” paskaidroja G. Juriks.

Direktors teic, ka gan pašam, gan skolotājiem un citiem darbiniekiem bijis skumīgi atrasties izglītības iestādē bez bērniem. “Rīt skolu atkal var aiztaisīt ciet. Bet es ļoti ceru, ka tā nebūs!” pauda direktors.

“Teikšu godīgi – pirmās četras, nu vismaz pirmās divas klases attālinātās mācībās – tas ir tā, ka vecāki mācās.

Man pašam ir trešklasnieks. Ir tā, ka vairāk mēs mācāmies. Kopā ar visiem un skolā – tā ir pavisam cita lieta!” sacīja G. Juriks.

Tāpat Vērgales skolas direktors skolēnu, skolotāju un vecāku vārdā vēlētos zināt, vai vasarā būs jāatstrādā pagarinātais skolēnu ziemas brīvlaiks, kad nenoritēja arī mācības neklātienē.

G. Juriks piebilda, ka pirmajā klātienes mācību atsākšanas dienā varētu būt pagasta ģimenes, kas uz skolu vēl savus sākumskolas vecuma bērnus nesūtīs – nogaidīs. Viens no autobusa šoferiem, kas savu vārdu nevēlējās atklāt, apstiprināja – daļa bērnu nav bijuši ierastajās maršruta vietās.

Rēķinās ar atkārtotu mājmācību

Uldis Priede uz skolu atvedis dēlu Dominiku. Palīdz puikam ar visām mantām nokļūt līdz ieejai. “Šim rītam nav ne vainas. Bet mēs ģimenē esam gatavi visām situācijām, arī tam, ja pēkšņi atkal būs jāmācās attālināti. Rēķināmies, daļēji jau ir pierasts, ka var mācīties arī tā,” vērtēja U. Priede.

“Manuprāt, šī paaudze ir citādāka – viņi ar visām ierīcēm ir uz “tu”, diezgan labi puika ar mācībām tika galā pats,” papildināja Dominika tētis.

Justīne Melvaga uz skolu atvedusi savu meitu Betu, kura mācās pirmajā klasē. “Domāju, ka iet uz to, ka mācīšanās attālināti nākotnē vispār notiks pie katras neikdienišķākas situācijas – mūs uz to gatavo,” sacīja J. Melvaga.

Viņa izbaudījusi arī attālinātās mācības pavasarī un pirmsskolas izglītībā. “Tad bija mazliet grūtāk nekā tagad,” salīdzināja māmiņa. “Bet ļoti ceru, ka no šodienas bērni skolā ies ilgu laiku!”

Pie maskām stundās būs jāpierod

Vieni no pirmajiem pirmdienas rītā skolā ieradušies 3. klases skolēni Adriana, Andrians un Samanta. Bērni priecājās par satikšanos skolā, bet, tā kā līdz pirmajai stundai – latviešu valodai – vēl ir vairāk nekā pusstunda laika, viņi izlēmuši doties uz veikalu.

Bērniem drošības noteikumi un uzvedība skolā, kā arī ārpus tās, publiskās vietās, ir skaidra – jānēsā sejas maska. Ar to uz sejas skolā būs jāpavada visa diena.

“Vismaz seja ārā nesalst, kad maska virsū. Kā būs tad, ja būs ar to jāsēž arī stundās, to mēs šodien redzēsim un sapratīsim,” teica Adriana.

“Sajūtas man ir diezgan bailīgas, jo pats esmu bailīgs. Bet kaut kā tās bailes pārvaru un eju,” sajūtās dalījās zēns.

“Attālinātajās mācībās man gāja gan slikti, gan labi – vairāk gan bija uz labo pusi. Labāk man patīk nākt un mācīties skolā, jo uz vietas man visu to, ko nesaprotu, var skolotāja paskaidrot. Attālināti – visu laiku bija jāzvana un jāprasa, un telefons kaut kādā brīdī arī izlādējas. Bija jāsūta fotogrāfijas, video. Tas gan nebija grūti,” pastāstīja 4. klases skolnieks Kristers, kurš, līdzīgi kā citi bērni, savas pirmdienas rīta sajūtas raksturoja kā priecīgas.

“Protams, ka priecīgi. Es ļoti ceru, ka viņi ir priecīgi. Jāiet paskatīties, kā viņiem klājas, sen neesam tikušies,” uzsvēra G. Juriks.

Pie skolas viņš pie sasveicināšanās katram bērnam, kuram uz sejas nav maskas vai tur to vēl rokās, atgādināja par tās nepieciešamību. “Tev maska ir līdzi?” viņš vaicāja kādai skolniecei. “Nē, es aizmirsu šorīt!” atbildēja meitene. “Tad, lūdzu, pie dežuranta paņem, aicināja direktors. “Bet tu, lūdzu, to masku liec jau droši virsū!” viņš pamudināja kādu citu skolnieci, kura veiklā riksī dodas pa skolas taciņu ieejas virzienā.