#SIF_MAF2021
"Kurzemes Vārds"
Tās varbūt neesot lielas un globālas lietas, ko I. Ratniecei izdevies palīdzēt nokārtot, bet saistītas ar praktisko dzīvi, sociālo sfēru. ”Izdevies palīdzēt ar dzīvesvietu, esmu iesaistījusies arī dažādos projektos ar savu nākotnes redzējumu. Piemēram, atbalstīju mazgāšanās telpas un veļas mazgātavu Gaviezē,” viņa stāsta.
Cita lieta, ka tie cilvēki, kuriem tiešām vajadzīga palīdzība, kautrējoties nākt un to lūgt.
Daži sakot, ka deputātam var traucēt pamatdarbs pašvaldībā, taču I. Ratniece to uzskata par lielu plusu: ”Strādājot uz vietas pagastā, cilvēku labāk iepazīstam. Tāpat problēmu gadījumos iedzīvotājs negaida, kad deputātam reizi mēnesī būs pieņemšana, nāk tad, kad vajag.”
Viņa uzskata, ka jaunajā novadā esot ļoti veiksmīgs deputātu sastāvs, jo pārstāvētas visas jomas. Vai jomu speciālistos ieklausās? ”Komiteju sēdes mums ir ļoti ražīgas, diskusijās aiziet stundas. Tagad arī novads ir lielāks, katram sava teritorija liekas tā sāpīgākā un svarīgākā. Saviem vēlētājiem daudz kas ir solīts, un gribas tieši to pa priekšu veikt,” stāsta deputāte.
Divas trešdaļas no domes darba kārtības aizņemot nekustamo īpašumu jautājumi, jo tirgus esot ļoti intensīvs. Zemi pārdod, sadala, lai dāvinātu bērniem. ”Par to domājam, nākotnē vienai daļai šo jautājumu varētu iztikt bez domes lēmumiem. Ja noteikumi to prasa, no šiem lēmumiem neizbēgsim,” skaidro deputāte. ”Cilvēki neiedomājas – dalot zemi pārdošanai, nogriež to līdz ar logiem. Pēc tam raksta sūdzības, ka lielsaimnieks miglo un indē viņu nost. Otra problēma ir piekļuve. Pārdod visu zemi, neatstājot sev ceļam vietu. Deputāti tad laikus pievērš uzmanību – vai esi labi padomājis?”
Sociālo lietu risināšanā I. Ratniece iesaistījusies jau no pirmā brīža.
”Man liekas, ka dzīves pabērni ir ļoti atbalstāmi. Diemžēl mūs regulē likumi. Bieži vien tie manā skatījumā ir diezgan aplami. Daudzos gadījumos iedodam to zivi, nevis makšķeri, un cilvēki ir pieraduši, ka viņiem nav jāpiepūlas,” viņa secinājusi.
Regulāro ”zivs lūdzēju” pulks gan retinoties, jo cilvēki aiziet mūžībā, taču pārējie nākot uz pašvaldību pēc atbalsta kā uz darbu. Diemžēl šai kategorijai piepulcējas arī gados jauni cilvēki. ”Skatoties piešķirtos statusus, es ieraugu dzimšanas gadu. Trīsdesmitgadīgs darbspējīgs vīrietis nav slims un invalīds, bet nez kāpēc trūcīgs. Tā tam nebūtu jābūt. Jauniešiem trūkst izglītības, labākajā gadījumā ir pabeigta pamatskola, nav prasmju. Tas arī ir valstisks jautājums. Domāju, ka par maz ir vidējā līmeņa mācību iestāžu, kas sagatavo strādniekus,” spriež I. Ratniece.
Sociālie darbinieki veicot pārrunas, piedāvājot celt kvalifikāciju, bet cilvēks ne vienmēr to vēlas, jo prasības dzīvē ir pārāk mazas.
Zeme ir resurss, kura vairāk nekļūst, tāpēc, visdrīzāk, nākotnē saimniecības vecāki nodos bērniem. ”Uzsākt uzņēmējdarbību laukos ir sasodīti grūti. Jaunam ir grūti konkurēt par zemi ar lielām saimniecībām, kuras piedāvā daudz lielāku cenu,” zina I. Ratniece. Tomēr paaudžu maiņa laukos notiekot, jaunie atgriežas.
ZZS nostāja esot – lauku konsultantiem ir jābūt. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs to skaitu samazināja. ”Mēs iesim uz to, lai pakalpojums būtu pieejams katrā bijušajā novadiņā. Palīdzība nepieciešama tieši mazajiem zemniekiem un uzņēmējiem, jo lielajiem ir savi juristi un grāmatveži. Mēs redzam, ka deklarāciju iesniegšanai un tiešmaksājumu pieteikšanai veidojas rindas,” stāsta deputāte.
Lauksaimnieku vajadzības I. Ratniece labi izprotot, jo pašas ģimenei Bārtā ir piensaimniecība ar 18 govīm. Tas esot optimāls daudzums, lai uzturētu sevi un izskolotu bērnu.
Stājoties pašvaldības darbā, savulaik teikusi, ka saimniecību samazinās, bet sirds neļāvusi – pārāk daudz ieguldīts. ”Saimnieks dzīvs vai miris, bet pulksten divos gotiņas nāk mājās. Ja neesi, pats vainīgs. Bez mājinieku palīdzības noteikti neizdotos apvienot savu darbu ar saimniecību, jāsaka lielu paldies otrai pusītei. Es tāds svētdienas strādnieks esmu,” viņa pastāsta.
Trīs jautājumi
–Tā kā darbojaties apstādījumu komisijā, kuri ir jūsu mīļākie augi Grobiņas dobēs?
– Manu uzmanību ļoti piesaistījuši rododendru stādījumi, tie man šķiet visskaistākie.
– Vai zemkopības nākotne Latvijā balstīsies uz bioloģisko lauksaimniecību?
– Tā viņi saka… Arvien lielāka uzmanība tai pievērsta, bet vai izdosies? Mēs jau sākotnēji esam bioloģisko saimniekošanu ļoti nobremzējuši. Lai pēkšņi to attīstītu, ir jābūt daudz lielākam valsts atbalstam, jo bioloģiskie nekad neiegūs tādas ražas un ienākumus kā intensīvie saimniekotāji.
– Vai jāapvieno Liepāja ar Dienvidkurzemes novadu?
– Nē, nē! Liepājai ir pavisam citas prioritātes. Nekad tās nebūs vienādas ar laukiem. Lielākais deputātu skaits tiktu ievēlēts no pilsētas, novada deputāti nespēs neko palīdzēt lauku jautājumos.
Vizītkarte
Inga Ratniece
- Dzimusi 1970. gada 12. decembrī.
- Dzimusi, augusi un joprojām dzīvo Bārtā.
- Beigusi LLU Lauksaimniecības fakultāti.
- Izveidojusi savu piena lopkopības saimniecību.
- Agrākā Grobiņas novada pašvaldības nekustamo īpašumu speciāliste un lauksaimniecības konsultante.
- Darbojas Sociālo un veselības jautājumu un Vides jautājumu komitejā.
- Divi bērni, dēls strādā Liepājā, meita uzsākusi studijas LiepU.