Nākamā gada pirmajā pusē varētu sākties detālplānojumu izstrāde vērienīgam vēja parkam Durbes novadā. Divi uzņēmumi kopā plāno to izveidot 600 hektāru lielu.

SIA “Green Energo” novadā plāno uzstādīt 30 vēja iekārtu, skaits gan var mainīties, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Artūrs Pielēns-Pelēns. To augstums – 78 līdz 98 metri, nominālā jauda – 2,3 megavati.

Patlaban Vides ministrijā sākts saskaņot vēja parka galīgo izkārtojumu, tiks izlemts, cik izvērsts ietekmes uz vidi novērtējums tam nepieciešams. Tas var aizņemt apmēram vienu līdz četrus mēnešus ilgu laiku, saka uzņēmējs. Pēc tam, kā likums paredz, sāksies arī projekta sabiedriskā apspriešana, “Green Energo” tad sola durbeniekiem arī atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem.

Jelgavā reģistrētais uzņēmums noslēdzis līgumus ar iedzīvotājiem par zemju nomu, īpašumā zemju tam neesot.

“Green Energo” sadarbojas ar Tadaiķu pagastā reģistrēto “Eirotech Ltd.”, kas arī plāno vēja parku Durbes novadā. Taču abi uzņēmumi nav saistīti, uzsver A. Pielēns-Pelēns. Sadarbojas tie tikai tādēļ, ka abiem līdzīgi mērķi. Kopā “Eirotech Ltd.” un “Green Energo” vēja iekārtas aizņems 600 hektāru lielu platību, saka uzņēmējs.

“Mums nav politiskas aizmugures,” viņš uzsver, atbildot uz “Kurzemes Vārda” atstāstīto dažu šīs nozares uzņēmēju viedokli, ka līdz projekta īstenošanai var tikt vien tad, ja tāda ir. “Mēs varam bez tā iztikt, cenšamies visu darīt patstāvīgi.”

SIA “Green Energo” dibināta tieši šī projekta attīstīšanai. Bet A. Pielēns-Pelēns nozarē darbojas jau ilgāku laiku, konsultējis vēja parku izstrādātājus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un arī citur ārvalstīs. Salīdzinot ar Latviju, Lietuva šajā nozarē tikusi tālāk, viņš norāda. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas kaimiņvalstī saasinājies jautājums par saviem enerģijas avotiem, un Lietuvai ir spēcīga motivācija vēja enerģētiku attīstīt. Iemesls atšķirīgajai situācijai varētu būt arī Latvijas uzņēmēju attieksme, jo, kā zināms “Green Energo” pārstāvim, sabiedrības neapmierinātību bieži veicina zemās kompensācijas un nomas maksas, ko uzņēmēji zemes īpašniekiem maksā. Viņa uzņēmums šajā ziņā cenšoties rīkoties tā, lai kompensācijas būtu “iedzīvotājiem pieņemamas”. Tāpat nereti projektu autori neesot izpētījuši visus aspektus, un tos nākas apturēt vēl neiesāktus, piebilst A. Pielēns-Pelēns.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”