Vēl tikai šoruden Rīgas Zoodārza ārpilsētas bāzes “Cīruļi” apmeklētāji var papriecāties par sešām pusaugu mežacūkām, jo vēlāk tās tiks vestas prom uz briežu dārziem. Pēc tam, kad mazliet paaugsies, prom būs jādodas arī citiem “Cīruļos” dzimušajiem dzīvnieku mazuļiem. Trīs mežacūkas “Cīruļos” dzīvo jau diezgan sen. Turp tās aizveda mežstrādnieki. Kad zāģējuši malku, mežā pie viņiem bija pienākuši trīs mazi sivēni. Mežstrādnieki secinājuši, ka tie palikuši bez vecākiem un vieni paši droši vien aizies bojā.

Bet sešu mežacūku sivēnu piedzimšana pavasarī “Cīruļu” darbiniekiem bija pārsteigums. “Tikai vienubrīd pamanījām, ka pa aploku skraida mazi, raibi sivēni – piecas meitenes un viens puišelis,” atceras “Cīruļu” pārvaldnieks Arnis Bergmanis. Sākumā sivēni bijuši tik mazi, ka ļoti veikli tikuši laukā no aploka. Kad mazie rakari sākuši kašāties pa kartupeļu lauku, darbinieki bijuši spiesti ierobežot to aktivitātes.

Brokastīs 40 litru rūgušpiena

Nu jau mazie sivēni sasnieguši pusaudžu vecumu, kad mednieku valodā tos dēvē par koferīšiem. Ja izdodas tādu nomedīt mežā, mednieks pats to var pasist padusē kā koferīti. Taču “Cīruļu” mežacūciņām tāds liktenis nedraud. Tiesa, dzimtais aploks gan būs jāpamet.

Arnis Bergmanis norāda, ka tik daudzu mežacūku uzturēšana ir ļoti dārga un arī spriedze dzīvnieku savstarpējās attiecībās var tikai palielināties, kad sivēni izaugs lieli. Mežacūkas ir arī ļoti ēdelīgas. Brokastīs tām piedāvā 40 litru rūgušpiena, bet pusdienlaikā – pilnu ķerru ar maizi, graudiem un āboliem.

“Visi jaunie sivēni ir faktiski pārdoti un aizrunāti privātajos briežu dārzos. Šeit tie pavada pēdējo rudeni. Oktobra beigās vai novembra sākumā sivēni būs prom,” skaidro Bergmanis. Vienas mežacūkas cena ir aptuveni 200 latu.

Tītargrifi strādās policijā

Divus mazuļus šogad izperinājuši tītargrifi. Tiem stāv priekšā tāls ceļš uz Vāciju, kur tie strādās policijā. Šie putni tur izies speciālu apmācību līķu meklēšanā, tādējādi atvieglojot kriminālizmeklētāju darbu.

Jauns iemītnieks ir arī lūšu būrī, kur tagad, tēva un mātes aprūpēts, aug mazs lūsēns. Pagaidām tas vēl draiskojas “Cīruļos”, taču, kad vairāk būs paaudzies, ar dzīvnieku apmaiņas programmas starpniecību meklēs sev mājvietu citur. Bet tikmēr lūsēna mamma Margo katru apmeklētāju, kas uzdrošinās pieiet pie būra, sagaida ar brīdinošiem rūcieniem un ar aizdomām lūkojas uz viņu.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

“Cīruļu” mežacūkas un sivēni labprāt mielojas ar tiem pamestajiem āboliem.

Lūšu mamma Margo katru apmeklētāju tagad sagaida ar brīdinošu rūcienu.