liepajniekiem.lv
320 metros 150 koku
“Cīravā visi zina liepu aleju, bet rūpīgāka izpēte nav bijusi. Detektīvu kampaņā skolēniem bija jāmēra tās garums, platums, attālums starp kokiem, jānosaka sugas un alejas kopējais stāvoklis,” skolas direktors Mairolds Blūms stāsta, vezdams portālu pa baronu Manteifelu pils gaiteņiem pie skolotājas I. Roģes.
Viņas kabinetā sanāk 7. un 8. klases skolēni, un tad jau pa visiem atceras, ko noskaidrojuši, meklējot atbildes uz kampaņas anketas jautājumiem.
Alejā ir ap 150 koku, tā apmēram 120 gadu veca, stādīta reizē ar parka izveidi, kad barons pēc pils dedzināšanas cēla jauno ēku.
Tad viņš sakņu dārza vietā izveidoja brīvā stila stādījumu parku, kādi tajā laikā bija modē.
Vai jauniešiem patīk apkārtne ar vecajiem kokiem? Dažs atbild, ka viņam vienalga, kādi ir stādījumi, bet citiem patīk parks un novērtē, ka ainava ir skaista.
Vecāko klašu skolēniem gan nesanākot tur daudz uzturēties, jo, kad beidzas stundas, ir klāt skolas autobuss, un jābrauc mājās. Parkā vairāk ejot mazo klašu skolēni.
“Tā ir priekšrocība lauku skolām, ka bērni var mācīties par dabu dabā, nav nekur jābrauc. Ārpusē parks ir kā mācību līdzeklis,”
saka I. Roģe.
“Mēs esam pētījuši aleju jau agrāk dabas pulciņā ar klasēm, kas jau beigušas skolu, – mērījām ar mērlenti garumu. Šoreiz izmantojām modernās tehnoloģijas – aplikāciju, kas vienā telefonā uzrādīja 330 metrus, otrā – 340 metrus.”
Septītajā klasē ģeogrāfijā jāmācās par mērogu, un skolēni darbojās arī ar vecu karti, kurā parka shēma uzzīmēta ar mērogu, – rēķināja alejas garumu pēc tās, un sanāca cits rezultāts. Tad ar vēl vienu karti sanāca ceturtais skaitlis.
Beigās viņi pieņēma, ka alejas vidējais garums ir 320 metru. Vai dabā tā ir, tas pavasarī būšot jāpārmēra ar mērlenti.
Sikspārņu vasaras mītne
Alejas koki ir dažādos vecumos. Resnākajiem apkārtmērs 2,7 metri, ir arī tievāki, dažviet liepas izkritušas, un varētu būt, ka padomju gados dabas entuziasti piestādījuši klāt.
Skolēniem, aizpildot detektīvu anketas, bija koki jāapraksta diezgan smalki. Viņi noskaidroja, ka dzeņi liepās izkaluši dobumus, uz stumbriem aug ķērpji un sūnas. Ir plaisas, uzaugušas piepes un māzeri, kā arī dobumi, kas veidojušies, zariem lūstot.
“Īpašs stāsts ir par sikspārņiem, kas dzīvo parkā. Tos esam pētījuši vairākos projektos, un apsolīju bērniem, ka pavasarī uzaicināšu pie mums sikspārņu pētnieku Jurģi Šubu,”
skolotāja ieinteresējusi, stāstot par detektoru, kas uztver ultraskaņu, ko rada sikspārņi. Pēc tā, cik kilohercu frekvencē ir sauciens, var noteikt sugu.
“Aleju funkcija ir arī sikspārņu aizsardzība, jo tie pārvietojas no koka uz koku gar malām, kur ir aizsegā un jūtas pasargāti. Dobumi – vasaras mājvietas. Pavasarī, vairošanās laikā, sikspārņi izlido, dzemdē dobumos mazuļus, kas aug visu vasaru, bet rudenī pārceļas uz ziemas mītnēm – māju pažobelēm, pagrabiem, spraugām tiltu apakšās.”
No vēstures zināms, ka aleja ir stādīta kā robeža – tai vienā pusē atrodas parks, otrā – augļudārzs, kas joprojām saglabāts. Rudeņos skolēni tur iet pēc garšīgākajiem āboliem.
Aug trīs sugu liepas: parastā, vasaras jeb platlapu, kuras ziedi ir lielos, garos ķekaros, un vēl Holandes liepa, kuru grūtāk noteikt.
Tuvumā ir lieli mežu masīvi, un baronam šī bijusi medību pils.
I. Roģe iztēlojas, kā viņš atgriezās no medībām Apriķu vai Lažas puses mežos: “Tad iebrauca pa ziemeļu galu parkā un caur liepu aleju nonāca pie pils. Ziemeļu pusē bija saimniecības daļa, bet pret dienvidiem – parādes puse.”
Viņa runā vairāk nekā skolēni, taču vārdi nekrīt tukšumā. Matīss Jass atzīst, ka skolotājas rada interesi pavērot apkārtni vairāk un izprast dabas procesus – ka koks nav tikai koks, bet dzīvotne putniem, kukaiņiem un citām sugām.
Arī Deniss Bergmanis un Jana Grindule saka: būt par alejas detektīviem bija interesanti.
“Skolēniem par alejas izpēti un aizpildītajām anketām balvu nebūs, jo tās šajā projektā nav paredzētas. Viņu ieguvums ir izziņas process, iesaistīšanās un piedalīšanās,”
saka Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Ligita Kokaine.
“Plānojam pavasarī vēl vienu uzsaukumu uz pāris mēnešiem, jo domājam, ka Kurzemē ir vairāk aleju, nekā uzrādīts 228 iesūtītajās anketās.”
Projektā paredzētas arī izglītojošas aktivitātes skolām, pašvaldībām un sabiedrībai, jo ikviens var kļūt par koku aleju detektīvu un atklāt noslēpumus, ko tās slēpj.
Uzziņai
Kampaņa “Kļūsti par aleju detektīvu!”
- Apkopoti 228 ziņojumi par alejām Kurzemē un 54 Lietuvā.
- Dienvidkurzemē pētīts visvairāk aleju – 60.
- Katrs ziņojums palīdz saprast aleju stāvokli, to kultūrvēsturisko un dabas nozīmi, kā arī nepieciešamos saglabāšanas pasākumus nākotnē.
- Latvijā par īpaši aizsargājamām noteiktas 63 alejas, tomēr daudzas vēl gaida, lai tās pamanītu un novērtētu.
- Kampaņa īstenota projektā “Koku aleju saglabāšana bioloģiskajai daudzveidībai Kurzemē un Ziemeļlietuvā” ar Latvijas-Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam atbalstu.
Avots: Kurzemes plānošanas reģions
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
