Paši ir patīkami pārsteigti, redzot, cik liela atsaucība ir no apkārtējiem, jo šosezon turnīrā piedalījās 11 komandas un teju 100 dalībnieki, kuri durbeniekiem izsaka siltus pateicības vārdus.

Volejbola entuziastu novadā ir tik daudz, ka ar vienu vietu visām komandām ir par maz, tāpēc dažkārt turnīri vienlaikus notiek gan Durbē, gan Dunalkā.

“Viss sākās ar to, ka aizpagājušajā gadā es sāku rīkot vienas dienas turnīrus. Tie bija dažādos formātos – kaut kad komandas lozēja uz vietas, citreiz paši pieteica.

Redzēju, ka ir ļoti daudz gribētāju, kas ikdienā nekur nespēlē.

Beigās sanāca, ka turnīri bija jārīko katru mēnesi, jo interesenti nekad nebeidzās. Un tad pagājušogad mums bija eksperiments – divi lielāki turnīri. Un šosezon jau laižam vienu garu turnīru no oktobra līdz aprīlim,” stāsta Alise.

Ģirts lēš, ka kopā savākušies ap 100 turnīra dalībnieku. Iesākumā bija paredzēts, ka spēlēs 12 komandas, taču viena pasākumu neuztvēra pietiekami nopietni un atkrita.

“Ziemas garie vakari jau kaut kā ir jāaizpilda. Vienīgi šosezon spēlējam svētdienās, tāpēc, iespējams, kāds varbūt arī netiek. Ir arī skolēni un studenti, kas brauc prom uz skolām. Tiem cenšamies iekārtot agrākas spēles.

Komandu skaits vien jau liecina, ka turnīrs ir izdevies!

Un pats galvenais jau ir tas, ka visi spēlē, kā māk. Ja pirmās spēles varbūt bija nedaudz neveiklas, tad tagad otrajā riņķī visi jau spēlē labāk,” norāda Ģirts.

Pirms pāris gadiem Alise Durbē organizējusi florbola turnīrus, taču, paklausoties apkārtējo idejas un intereses, sapratusi, ka šobrīd aktuāls ir tieši volejbols.

“Varbūt vēl pēc kāda laika kaut kas pamainīsies. Iespējams, turpināsim ar basketbolu vai futbolu.”

Ģirts piemetina, ka pašlaik šis volejbola turnīrs novadā ir vienīgais, kurā piedalīties var ikviens, jo citos priekšroka tiek dota jau pieredzējušiem spēlētājiem.

“Šis ir turnīrs, kurā nespēlē profesionāļi. Spēlē cilvēki, kam šis sporta veids patīk, kam tas ir kā izklaide, atpūta, kam patīk uzspēlēt vasarā pludmalē.

Līdz ar to ir spēles, kurās nevar paredzēt uzvarētājus.”

Iespēju uzspēlēt izmanto cilvēki dažādos vecumos. Vecākajiem turnīra spēlētājiem ir 66 gadi, bet jaunākajam – 13.

Jaunāko komandu pieteica volejbola kluba “Liepāja” treneris Alvis Kopštāls. Viņš pastāsta, ka klubā trenē jauniešus, kas ir iesācēji.

“Šāda līmeņa turnīrs viņiem ir burvīga pieredze citā treniņu vidē. Jauniešiem un iesācējiem parasti nav daudz iespēju spēlēt, tā ka ļoti novērtēju šo turnīru.

Prieks, ka kaut kas tāds notiek arī šeit, ne tikai lielākās pilsētās.”

Treneris, kurš ar saviem skolēniem turnīrā spēlē vienā komandā, atzīst, ka viņiem galvenais nav rezultāts, bet gan pieredzes krāšana.

Arī septiņpadsmit gadus vecā Sabīne Ekšteina priecājas par volejbola spēlēm. Sporta veids viņai tuvs, jo ar to kādreiz nodarbojusies nopietnāk. Par šo turnīru padzirdējusi no paziņām.

“Izdomāju, ka varētu izveidot savu komandu un pieteikties. Gribēju savus cilvēkus, lai ir foršāk, lai nav jāspēlē ar cilvēkiem, kurus nepazīstu. No sākuma neviens īsti negribēja, kaut kā pretojās, bet ar laiku visi piekrita! Un te ir forši cilvēki, ar visiem visu var sarunāt.

Esmu piedalījusies sacensībās, kur ne vienmēr visi ir tik pretimnākoši,”

ar savu pieredzi padalās jauniete.

Savukārt 53 gadus vecā durbeniece Evija Kopštāle pajoko, ka šī ir laba motivācija izkustēties arī cilvēkiem, kuriem jau pāri 50.

Viņa neslēpj, ka Durbē sports uz kādu laiku bija panīcis, tāpēc novērtē Ansonu ģimenes ieguldījumu tajā, lai sporta dzīve atgrieztos.

“Pati volejbolu spēlēju jau 30 gadus, bet nu laikam būs jāmet miers!

Īstenībā te ir daudzi tādi, kuriem jau pāri 50 un kas vēl spēlē. Mēs jau nekādi baigie meistari vairs neesam, bet pakustēties gribas. Tā domā arī citi, jo zāle vienmēr pilna arī otrdienās, kad ir treniņi. Cilvēki brauc no Liepājas, Dunalkas, Grobiņas, Priekules. Vienmēr jau ir jābūt kādam, kas šo visu bīda, un Ansoni to tiešām arī dara. Un pie tam veiksmīgi!”

Turnīru jau otro gadu pēc kārtas dalībnieki noslēgs kopīgā apbalvošanas pasākumā kultūras namā.

Ģ. Ansons uzsver, ka pārsvarā sporta turnīros apbalvojumus pasniedz turpat uz laukuma, tāpēc šis tikai pierāda to, cik tiešām draudzīgi un saliedēti ir visi turnīra dalībnieki.