liepajniekiem.lv
Šī ir pirmā “Baltu piena” ražotne, jo kooperatīvs iepriekš nodrošināja vienīgi transporta pakalpojumus un stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām.
Veicina pieninieku neatkarību
Kooperatīva “Baltu piens” valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane pastāsta, ka R. Rogu jaunajā amatā iecēla pēc tam, kad darba attiecības ar iepriekšējo ražošanas vadītāju neizdevušās.
“Viņš netika galā ar pienākumiem. Sapratām, ka jāņem vietējie, kas pārzina visu to sistēmu.”
Viņa piemetina, ka arī iepriekšējais “Elpas” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis par R. Rogu ļoti labi izteicies.
“Mums jau ideja sen pastāvēja – iegādāties savu pārstrādes uzņēmumu.
Lielākā daļa Latvijas pārstrādes uzņēmumu pieder ārzemju investoriem, un viņi diez vai ir ieinteresēti tajā, lai mūsu mazās ģimeņu saimniecības attīstītos un vispār izdzīvotu,” par to, kāpēc “Baltu piens” iegādājās ražotni, pastāsta M. Feldmane.
Viņa norāda, ka nav svarīgi, cik vērienīga ir pārstrāde, nozīmīgāka ir iespēja attīstīties, tāpēc kooperatīvam pašlaik nav plānu iegādāties vēl kādu pienotavu.
Pēc izglītības viņa ir pārtikas tehnoloģe un uzsver, cik svarīgi ir ēst veselīgu un dabīgu pārtiku. Tāpēc uz to tieksies arī jaunā ražotne.
Tāpat viņa norāda, ka virzās uz līdzīgu sistēmu kā ārzemēs, kur piena pārstrādes uzņēmumi pieder pieniniekiem, kas viņus padara neatkarīgākus un ļauj noteikt pašiem savu cenu.
Pirmo reizi kooperatīvs ražošanu centās atsākt jau septembrī, taču R. Roga norāda, ka bijušas nesaskaņas ar iepriekšējo vadītāju, tāpēc nekas neesot izdevies.
“Tad viņi man kaut kad martā prasīja, vai es negribot nākt atpakaļ, mēģināt no sava skatījuma. Tagad kā ražošanas vadītājs esmu no 12. aprīļa.”
Pagājušogad no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) bija saņemta arī vien pagaidu atzīšana. Tagad PVD devis zaļo gaismu atsevišķām produktu grupām.
“Elpas” garšu vēl atceras
Nomainot atbildīgo personu, nācās procesu sākt no jauna, tamdēļ vēl nav izstrādātas un iegādātas etiķetes un uzlīmes visām precēm.
“Pašlaik ražojam Kazdangas sieru ar dillēm, ko ražoja kādreiz, ir arī Kazdangas ķimeņu siers, skābais krējums, biezpiens – tādi ir produkti tagad iesākumam. Nav vēl visi iepakojumi – krējuma glāzītes ir pasūtītas, bet pienāks tikai jūlija pirmajās nedēļās,” informē R. Roga.
Preces kopš jūnija var iegādāties “Top!” veikalos Kurzemē, kā arī Liepājas Pētertirgū. Taču tās vairumā iepērk arī dažādi konditorejas ražošanas uzņēmumi un ēdnīcas.
Piedāvājums par “Baltu piena” ražojumu pārdošanu izteikts arī citiem veikaliem, bet pagaidām vēl tiek gaidīta atbilde.
“Strādājam kā komanda, cenšamies.
Mēs uz Jāņiem arī divas reizes bijām tirdziņā Rīgā, kur iepazīstinājām ar sieriem. Cilvēki atsaucīgi, atceras mūsu siera garšu,” priecājas ražošanas vadītājs.
Viņš norāda, ka produkti nav tie lētākie, jo siers ir roku darbs. “Mums nav automātiskās līnijas. Domāju, ka siers būs virs vidējās cenas tirgū.”
Viņš atzīst, ka pieprasījums ir, bet ieiet atpakaļ apritē nav tik vienkārši. Veikali vēl nezina, cik daudz preces pasūtīt.
“Cenšamies atgūt pircēju uzticību, tas neiet ātri,” piemetina R. Roga.
Uzņēmuma pārstāvis neslēpj, ka laika gaitā plānots ieviest arī citus ražojumus, bet līdz to izstrādei nevēlas neko solīt.
“Baltu pienā” palikuši vien divi bijušie “Elpas” darbinieki – R. Roga un viena ražošanas darbiniece. Kopā pienotavā strādā astoņi cilvēki, no kuriem visi ir vietējie.
“Bija daži, ko mēs apmācījām, bija kāds, kuram jau bija pieredze. Mēs cits citam rādām, kā tas viss ir jādara,” saka R. Roga.
Ražotne pirms Jāņiem strādāja piecas dienas nedēļā, bet darbs pašreiz ir neregulārs – ir nedēļas ar četrām darbdienām un ir nedēļas ar trim.
Vēl ir kur tiekties
Produktu ražošanai tiek izmantotas tās pašas receptes, pēc kurām kādreiz izgatavoja “Elpas” produkciju.
Ražošanas vadītājs gan piemin, ka vienīgās izmaiņas ir sagaršojamas Kazdangas ķimeņu sierā, jo to tagad gatavo citādi.
Savukārt pienu uz Kazdangu ved “Baltu piena” kooperatīva biedri, norāda R. Roga.
Arī ražotnē esošās iekārtas palikušas iepriekšējās. R. Roga vēsta, ka uzlabotas dažas nianses un iepirkti vairāki sīkumi, bet ražošanas tehnika ir no “Elpas”.
Šobrīd Kazdangā mēnesī pārstrādā 30 līdz 40 tonnas piena.
R. Roga atzīst, ka vēl ir jādara daudz un dikti, jo “Elpa” kādreiz pārstrādāja 20 līdz 25 tonnas dienā.
“Mūs ierobežo kanalizācija. Šī problēma jau bija arī “Elpas” laikā. Mēs jau iesākām, bet viss iegāja tādā gultnē, ka nepaspējām īstenot. Pagaidām pie šāda ražošanas apjoma mēs te nekādus notekūdeņus nelaižam. Bet sakārtosim no savas puses, un viss būs kārtībā.”
Industriālo notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas izbūvi īstenos ar Eiropas projektu, kurš jau ir apstiprināts.
Pirmajā kārtā gan uz iekārtas būvniecību nepieteicās nepieciešamie trīs pretendenti, tāpēc to pārcēla.
M. Feldmane apstiprina, ka attīrīšanas iekārtas tiešām ir kooperatīva klupšanas akmens.
“Kad nopirkām [ražotni], mēs nezinājām, ka tās caurules ir aiztaisītas ciet. Es brīnos, ka no pašvaldības puses nav intereses par novadā esošu pārstrādes uzņēmumu, kas vēl tikai palielinās jaudas un dos jaunas darba vietas,” “Baltu piena” valdes priekšsēdētāja neslēpj pārsteigumu, ka pašvaldība nepalīdz tikt galā ar problēmu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
