Sestdiena, 18. septembris Liesma, Elita, Alita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Gramzdas parkā atklāj Literāro mākslas taku par godu rakstniekam Sudrabu Edžum

11. septembrī, latviešu rakstnieka Sudrabu Edžus 161. dzimšanas dienā, Gramzdas parkā atklāja literāro mākslas taku. Tajā, iedvesmojoties no rakstnieka darbiem, visvairāk no stāsta par Dullo Dauku, seši mākslinieki vasarā radīja lielformāta gleznas, ko, pastaigājoties pa mežaparku, varēs aplūkot visu gadu.

Gramzdas parkā atklāj Literāro mākslas taku par godu rakstniekam Sudrabu Edžum
Francūzis Kilians Fukē iepazinis latviešu literatūras dižgaru Sudrabu Edžu ar dzīvesbiedres Austras palīdzību. Kiliana gleznotais portrets atrodas literārās mākslas takas pašā sākumā. (Foto: Dainis Ģelzis)
13.09.2021 09:49

#SIF_MAF2021

"Kurzemes Vārds"

Gramzdā dzīvo dullums

Rakstnieks, skolotājs un tulkotājs Sudrabu Edžus jeb īstajā vārdā Morics Eduards Zilbers dzimis Ogres novada Meņģelē. Darba un dzīves gaitas viņu atveda uz Kurzemi, un no 1888. līdz 1906. gadam viņš bija savas vienaudzes, Gramzdas skolas, pārzinis.

Visām latviešu paaudzēm zināmais stāsts “Dullais Dauka” tapis 1900. gadā, tātad laikā, kad Sudrabu Edžus strādāja Gramzdas skolā. Izglītības iestādi 2018. gadā mazā skolēnu skaita dēļ slēdza, tagad tajā ierīkots pansionāts. “160 gadus Gramzdas skola bijusi Gaismas pils,” sacīja bijusī Gramzdas skolas skolotāja, tagad senlietu krātuves vadītāja Skaidra Klasiņa pirms skolai un rakstniekam veltītās piemiņas plāksnes atklāšanas.

“Te, kur mēs stāvam, ir bijuši Sudrabu Edžus soļi. Te viņam bija dzīvoklis, kur viņš strādāja un radīja darbus, te viņš mācīja skolēnus. Skolas parkā ir liepu aleja, ko stādījis Sudrabu Edžus kopā ar skolēniem,” uzsvēra S. Klasiņa.

Tā kā rakstnieks bija aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks, 1906. gadā viņš bija spiests doties bēgļu gaitās uz Sibīriju.

Gramzdā Sudrabu Edžus turēts cieņā un godāts visos laikos. “”Dullais Dauka” ir sarakstīts pirms 120 gadiem, bet to izdod atkal un atkal,” pauda Gramzdas tautas nama vadītāja Gunta Gruntiņa. “Varbūt rakstnieks zinātkārā, pēc tālēm alkstošā zēna-sapņotāja prototipu saskatīja kādā gramzdeniekā? Dullums dzīvo Gramzdā,” viņa sacīja literārās mākslas takas atklāšanas pasākumā, paužot lepnumu par izveidoto vietu, kas Gramzdai un iedzīvotājiem kļuvusi svarīga ar stāstiem par notikumiem, cilvēkiem un tradīcijām.

Šī vieta ir skolas parks, pārkristīts par mežaparku, kur ierīkota dabas kinozāle un pastaigu taka. “Ir svarīgi zināt savu vēsturi, un ir svarīgi darīt to zināmu citiem, rādīt to, ar ko mēs lepojamies,” uzsvēra bijušais Gramzdas pagasta pārvaldnieks un vairāku dullo ideju iniciators, tagad Dienvidkurzemes novada domes deputāts Dzintars Kudums.

To, ka Gramzdā kustība neapstājas, notiek pasākumi un ir iespēja doties saturīgās pastaigās, novērtē arī pansionāta personāls un iemītnieki. Lai Gramzdā turpinātu dzīvot dullums, šovasar noorganizēts mākslas plenērs. Tajā piedalījās seši mākslinieki, gan profesionāļi, gan amatieri. Viņiem bija dots uzdevums – atdzīvināt Sudrabu Edžus darbos paustās idejas un vēstījumus, kas aktuāli arī mūsdienās.

Katrs gleznas uztvers citādi

Vairāki mākslinieki plenērā atsvaidzinājuši bērnībā lasīto stāstu par Dullo Dauku, bet, Kilianam Fukē, kas ir no Francijas un Latvijā, precīzāk Bunkas pagasta Krotē, dzīvo no 2019. gada, tas bija jāatklāj no jauna. Kiliana lielformāta glezna literārajā mākslas takā ir izlikta pirmā. Tas ir Sudrabu Edžus portrets. “Šis bija tāds eksperiments, tēma man bija sveša,” atzina mākslinieks.

Nedaudz par Sudrabu Edžus literāro devumu viņam pastāstījusi dzīvesbiedre Austra. “Biju atnākusi apskatīties gleznu jau pirms pasākuma. Katrā gaismā portrets izskatās citādi,” atklāja S. Klasiņa.

Savukārt jaunā māksliniece, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas šīgada absolvente, grobiņniece Sofija Bumbule atzina, ka tēma nav bijusi no vienkāršajām. Viņas krāsām bagātajā gleznā saskatāms, kā pa mākoņainām debesīm, kas vienlaikus izskatās pēc sabangotas jūras, airējas zēns. “Mani plenērā pieaicināja mākslinieks Rolands Gūtmanis. Tēma uzrunāja, jo Dullais Dauka ir tāds ļoti spilgts tēls. Es pētīju arī citus darbus, bet sapratu, ka stāsts par zinātkāro puiku patiks arī skatītājiem.

Bērnībā, lasot šo stāstu, uztvēru to citādāk, tagad pārlapoju ar lielāku interesi. Tas, kas beigās notika ar Dauku, bērnībā man likās briesmīgi, bet tagad stāstu sapratu dziļāk. Iesaku arī citiem to pārlasīt,” pastāstīja Sofija.

Viņas gleznā nav tikai zēns, bet mākoņos vai jūras viļņos parādās citi abstrakti tēli. “Tur ir cūciņa, jo viņš bija ganuzēns. Ir saskatāmi kuģi, kaijas, zivis. Ir arī baznīca, uz kuru viņš gāja kopā ar ģimeni. Tur ir vējš un jūra – tie Sudrabu Edžus darbos ir īpaši tēli un izpausmes līdzekļi,” norādīja plenēra dalībniece.

Sofija Bumbule lielformāta darbā savienojusi rakstnieka mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus – jūru un vēju – un savas sajūtas, kas radušās lasot “Dullo Dauku” bērnībā un tagad. Foto: Dainis Ģelzis

Savukārt Pēteris Taukulis gleznu radījis kopā ar meitu Jasmīnu. No lielformāta gleznojuma pretī veras vairāk nekā 70 sejas, kurās jāatrod dullais Dauka trīs dažādos vecumos. “Mazs, pirms Sudrabu Edžus stāsta, 35 gadu vecumā un 65 gados, kad Dauka devās pensijā. Katrs var atrast savējo,” norādīja mākslinieks.

Viņš darbā radījis stāsta turpinājumu: Daukam ejot uz horizontu, ledus gabals sadalījās, bet garām brauca zvejnieki ar kuģiem un laivām, paņēma viņu un viņš nonāca krastā citā valstī. “Dauka izgāja augstās skolās un pazuda starp cilvēkiem Eiropā,” pauda mākslinieks.

“Pārlasīju “Dullo Dauku” un secināju, ka viņš dzīvoja savā pasaulē, viņš bijis kreizī, domādams, ka zeme ir plakana.

Interesanti šķita, ka viņš gribēja atrast zemes malu. Darbā mēģināju abstrakti izveidot to pasauli, kurā viņš atradās,” sacīja Rolands Gūtmanis. Viņa darba nosaukums ir “Acu apmānītājs”. “Tas ir raibs, neļauj piesiet aci vienai lietai,” piebilda mākslinieks.

Plenēra organizators un dalībnieks, tēlnieks Ģirts Burvis pauda, ka savā darbā izmantojis stāstā iekļautos sajūtamos, dzirdamos un redzamos simbolus un savienojis krāsas un materiālus pa tēlnieka modei. “Izmantoju arī savu iemīļoto nerūsējošo tēraudu,” viņš piebilda. “Man šis bija pirmais mākslas, ne tēlniecības plenērs.”

Arī priekulniece Dace Gailīte izvēlējusies atšķirīgu pieeju. Viņa nedaudz ar humoru piegājusi savam uzvārdam un gleznas tapšanā izmantojusi Sudrabu Edžus dzejoli “Pēc trešiem gaiļiem”. Tādēļ gleznas centrālais tēls ir ugunīgs gailis. “Tas līdz ar dienas gaismu visus modina, dzen projām mošķus un bubuļus,” pamatoja Dace. Viņa savā darbā iekombinējusi arī rakstnieka rokrakstu. Plenērs viņai bijusi pirmā reize, kad atkal varējusi gleznot ar krāsām, jo ikdienā viņai mākslas radīšana notiek datorā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz