To pirms aptuveni gada pašvaldība slēdza, taču iedzīvotāji, uzskatot, ka Kalētu vēsture un cilvēkstāsti ir jāsargā, gatavi darboties brīvprātīgi.

“Nāksim, pieskatīsim, uzņemsim viesus. Mums bija ļoti svarīgi, lai šī krātuve šeit paliek, lai skolēniem ir iespēja turpināt nākt,” skaidro biedrības valdes locekle un Kalētu pagasta bibliotekāre Elita Jaunzeme.

Viņa līdzcilvēkus paslavē – viņi joprojām ik pa laikam atnes kādu jaunu priekšmetu krātuvei, kādu senu fotogrāfiju.

“Tāpēc arī ir tā vēlēšanās kaut ko darīt! Vietējie ir ļoti atsaucīgi.

Kāds arī māk pastāstīt par iepriekš nezināmiem cilvēkiem mūsu fotogrāfijās. Un tā mums rodas jauns vēstures pieraksts,”

E. Jaunzeme paskaidro.

Kalētu senlietu krātuve tagad pārcelta uz citām telpām pagasta pārvaldes ēkā. To atvēršanas dienā uz svinīgo pasākumu ciemā sapulcējās pilna zāle.

Sadalījušies nelielās grupiņās vai pāros, vietējie apstaigāja krātuvi, un gandrīz katrs varēja norādīt uz pazīstamām sejām bildēs, dalījās ar atmiņām par laikiem, kad vecie rīki vēl bija ikdiena.

Sanākušo vidū bija ne vien vecākās paaudzes ļaudis, bet arī jaunieši.

Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolas audzēkne Vendija Jurkovska atzīst, ka tieši nesen vairāk sākusi interesēties par dzimtās vietas vēsturi.

Jauniete pieļauj, ka bērnībā apmeklējusi arī iepriekšējo senlietu krātuvi, taču jauna atrašanās vieta un modernāks izskats piesaistījis, un gribējies šurp atnākt arī tagad.

Viņasprāt, ļoti interesanti bija redzēt autentisku Kalētu tautastērpu, tāpēc jauniete plāno šurp atvest arī ģimeni.

Savukārt latviešu valodas un literatūras skolotāja Linda Brance pastāsta, ka vēl pirms krātuves atvēršanas trīsreiz jau paguvusi tur paviesoties ar audzēkņiem.

“Biju ar savu klasi literatūras stundas laikā.

Mums tieši bija tēma par seniem arodiem un darbarīkiem. Un senlietu krātuvē tie ir pieejami. Tāpēc skolēniem uzreiz ir pilnīgi cits iespaids, jo paši var tos arī dzīvē apskatīt.

Biedrības pārstāve Dace Razma mācēja mums visu ko pastāstīt,” stāsta L. Brance un pauž, ka vietējā skola ir ļoti ieinteresēta, lai krātuve turpmāk paliktu atvērta, jo bērni vēsturi un ar to saistītās tēmas apgūst labāk, ja var vēsturiskus priekšmetus redzēt dzīvē vai, ja ir iespēja, padarboties praktiski.

E. Jaunzeme atzīst, ka kopš krātuves slēgšanas vietējie ilgstoši meklējuši risinājumu, kā vietu atdzīvināt.

Uzzinot par “Liepājas rajona partnerības” ELFLA projektu “Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un atjaunošana”, tajā pieteicās.

“Tad nu varējām iegādāties visu nepieciešamo inventāru – vitrīnas Kalētu tautastērpam un izstādēm, podestus eksponātiem un desmit informatīvās planšetes.

Apkopojot informāciju par vēsturi un dažādiem personāžiem, secinājām, ka ar tām desmit mums ir par maz. Tāpēc par biedrības naudu nopirkām vēl četras planšetes,” kalētniece pastāsta.

Kopā senlietu krātuves atjaunošana Kalētos izmaksājusi 5562,72 eiro, no kuriem 4450,18 eiro bija ar projektu piesaistītā nauda. Pati biedrība ieguldījusi 1112,54 eiro.

E. Jaunzeme piezīmē, ka biedrības līdzfinansējums nāk no ziedojumiem un biedru naudas, ko izmantos arī turpmāk, lai segtu visus nepieciešamos izdevumus.

Pašlaik gan vēl līdz galam nav skaidrs, cik liela summa būs jāmaksā par pašvaldības atvēlētajām telpām Kalētu pagasta pārvaldes ēkas otrajā stāvā, taču E. Jaunzeme nešaubās, ka vadība būs pretimnākoša un šo izdosies atrisināt visiem pieņemami.