liepajniekiem.lv
Ja saimniece vēl uzcienā ar ābolu plātsmaizi, kas pārkaisīta ar drumstalām, tad šī sēta var palikt atmiņā uz ilgu laiku. Mēli var norīt, cik garšīgi!
Vecā saimnieka ābeles
Kāruma recepte ir mantota, bet ne ģimenē. “Man viena kundzīte pateica: “Bēr’s, ko tu krāmējies ar tām rauga mīklām, es tev pateikšu, kā var ātri, un bizness ies!”
Cepēja vēl atklāj, ka plātsmaize sanāk garšīgāka, ja skābā krējuma vietā liek putukrējumu.
“Irbītēs” ir patīkami uzturēties. Mājinieki izrāda dārzu, ko iekopuši, ļauj apskatīt lielo vistu saimi ar dažnedažāda izskata skaistulēm. Acis piesaista ainava – tā kā mājas atrodas uzkalnā, redzēt var tāltālu.
Saimniecei visi sakot, ka viņas mājās un sētā ir skaisti.
“Irbīšu” ābeļdārzam nu jau ir 34 gadi, jo vecāki māju iegādājās 1990. gadā. Togad pavasarī saimnieks Jānis Račis iestādīja pirmās ābeles.
Vecie augļukoki ir 15, to šķirnes dažādas: ‘Trebu’, ‘Rāja’, ‘Celmiņu dzeltenais’, ‘Cukuriņš’, ‘Konfetnoje’ un citas.
Beidzamos gados klāt piepirktas jaunas ābelītes ar domu – ja vecās vairs neražos, vietā būs citas.
“Šogad āboli ļoti birst. Jau piebrieduši, nogatavojušies, un krīt zemē,”
Egita neatceras, ka agrāk tā būtu bijis. “Tētis, kas dārzu stādīja, nu skatās pa logu un pārdzīvo: “Ak, kā tie āboli atkal sabiruši!” Lasām un lasām, bet cik nu var…” viņa pastāsta.
“Irbīšu” raža šogad nonāca Medzes pagasta pasākumā, kas bija veltīts āboliem, citugad braukuši no zupas virtuves lasīt.
Ja iebrauc mājražojumu pircēji vai ciemiņi, arī viņus saimniece uzcienā. Pasmej gan: “Kamēr āboli vēl ir.” Ja sanāks kā ar bumbieriem, kam bija putnu uzlidojums, tad var noēst pa tīro.
Saimniece rāda uzfilmētu mielasta galdu – bumbiere burtiski līgojas, un viss dārzs skan no putniem. Bars kā melns mākonis nolaidies, knābājuši, knābājuši, un raža cauri. Kas tie tādi, saime joprojām lauza galvu.
“Tētim ir pāri 90, un viņš teica, ka tādus brīnumus nav redzējis. Ķiršus pirmos noēda, tad – bumbierus, un nu jau sāk laisties arī ābolos,” Egita smejot teic, ka būs bada gads.
Ražošana samazināta
Ja nepiepildīsies viņas paredzējums un būs kā parasti, tad pielasīs daudzas vecās ābolu kastes.
“Vai tik daudz vajag, tas arī jautājums. Vienīgais labums, ka mēs ābolus ziemā dodam vistām, tās saknābā. Vienugad, kad mums izauga ķirbji tā, ka bija pilnas trīs mašīnas piekabes, vistas katru dienu apēda vienu lielo ķirbi, tāpat ar āboliem tiek galā.
Agrāk bija 200 vistu, tagad ap 60,” stāsta Egita.
Viņa atzīst, ka vairs nevar paspēt izdarīt tik daudz, cik agrāk, un ar vīru nolēmuši vistu skaitu samazināt. Olas viņa izmanto mājražojumiem, kas nu jau nekādu reklāmu vairs neprasa.
Cilvēki pie viņas brauc ne tikai pēc āboliem, pieprasītas ir arī avenes, svaigi gurķi. Saimniecībā dārzeņus un ogas pārstrādā konservos un marinējumos.
“Nu ražošana samazināta. Agrāk bija 4500 gurķu stādu, tagad vairs tik daudz nav. Kurus gurķus nepārdevu, tos iemarinēju. Lielākais, ko dienā pārstrādāju, ir vienpadsmit 20 litru spaiņi.”
Egita konservus karsē gan uz elektriskās, gan gāzes plīts visiem noteikumiem atbilstoši iekārtotā treilerī dārza stūrī. Tā ir lauka virtuve, kurā neviens svešs kāju nesper.
Saimniece saka: “Ātrais variants, kas nemaksāja tik dārgi kā gadījumā, ja ražotni būvētu.”
Recepte
Ābolu plātsmaize ar drumstalām
Mīklai vajadzēs: 2 olas, 2 paciņas biezpiena, 300 g margarīna, 800 g miltu, paciņu cepamā pulvera.
Pildījumam: āboli, 7 olas, 400 g krējuma, 130 g cukura.
Drumstalām: 150 g miltu, 100 g cukura, 100 g margarīna, šķipsniņa vanilīna.
Visas mīklas sastāvdaļas samīca kopā un ļauj 15 minūtes “atpūsties”. Tad mīklu uz cepampapīra izrullē ļoti plānā kārtā.
Pāri liek nomizotus un sagrieztus ābolus. Sajauc visas pildījuma sastāvdaļas un pārlej pāri āboliem.
Pagatavo drumstalas, pārkaisa pāri masai. Liek cepties 200 grādu temperatūrā 45 minūtes.
No šī mīklas daudzuma iznāk četras plātes (45×35 cm) ar plātsmaizi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
