liepajniekiem.lv
Piesaistīja Liepājas tuvums
Bernātnieks un vides gids Andris Maisiņš pastāsta, ka doma par Bernātu kūrortu dzimusi 20. gadu sākumā.
Pirmais, kurš ideju sāka realizēt, bija Liepājas “Pēterpils viesnīcas” īpašnieks Jēkabs Zelmanis. Viņš 1923. gadā sasauca apspriedi, lai lemtu par tādas biedrības dibināšanu, kas rūpētos par Bernātu kūrorta veidošanu.
Tajā laikā biedrība arī panāca, ka valdība aptur Bernātu meža izciršanu un iedala zemi vasarnīcu un paviljona būvei.
Jau pēc gada Bernātos ieradās Valsts prezidents Jānis Čakste, kura zīmīgie vārdi iekalti akmenī.
A. Maisiņš lēš, ka prezidentu, iespējams, piesaistīja Liepājas tuvums. Un jau 1926. gada maijā svinīgi atklāja paviljona pamatakmeni.
“Pamatakmeni iesvētīja mācītājs Zanders, bet svinīgo uzrunu teica J. Zelmanis.
Katrs pasākuma dalībnieks varēja arī ziedot kūrorta attīstībai, par ko pretim saņēma naglu, ko varēja iedzīt izveidotajā piemiņas plāksnē,”
stāsta vides gids.
1926. gada 15. augustā atklāja pirmo kūrorta ēku – paviljonu, bet 1927. gada februārī apstiprināja Bernātu kūrorta plānu, kurā bija paredzēts mežu sadalīt 248 zemes vienībās.
Biedrības “Mēs Bernātiem” vadītāja Diāna Ansule pastāsta, ka tālāko darbību apturējusi padomju armijas ienākšana.
“Ja tas plāns būtu īstenojies, tad, domāju, mums šeit būtu mazā Jūrmala, te būtu māja pie mājas, un diez vai mēs te tik brīvi varētu pa Bernātu mežu staigāt un baudīt šo dabas bagātību.”
Visvairāk viņu pārsteidz tas, ka piemiņas akmens padomju laikā nekur nepazuda, bet palika savā vietā.
Tūrisma piedāvājums aug
Jautāta, vai arī pati uz Bernātiem lūkojas kā uz kūrortu, viņa apstiprina: “Jā, bet šis ir dabas kūrorts, un man ir milzīgs prieks, ka šis nav tas kūrorts par kuru toreiz runāja Zelmaņa kungs ar Jāni Čaksti.”
D. Ansule priecājas, ka Bernāti turpina augt un attīstīties. Katru gadu parādās jaunas viesu mājas.
“Nesen salīdzinājām statistiku, un, ja 90. gadu sākumā bija trīs viesu nami, tad šobrīd ir 33 tūrisma uzņēmēji, kas šeit darbojas.
Cits būvē jaunas ēkas, cits atjauno vecās. Beidzamo piecu gadu laikā ir saradies gana daudz jaunu tūrisma produktu.”
Tā kā dabas liegums attiecas tikai uz Bernātu dabas parku, tad tam apkārt esošā zeme ir apbūvējama.
“Man liekas, ka te ir forši tā, kā ir. Bet es noteikti nebūšu tā, kas ietekmēs būvniecību. Gribam vai ne, te viss turpinās attīstīties, un varbūt tas nav slikti, bet tā
mana vēlme būtu, lai dabas parks paliek neskarts un tāds, kāds tas ir.
Lai jebkurš var atbraukt pastaigāties, sasmelties dabas enerģiju un braukt mājās,” saka D. Ansule.
Biedrības vadītāju iepriecina, ka Bernātos zemi un īpašumus pērk latviešu ģimenes, nevis lietuvieši, kas jau izpirkuši Papi.
Vasarā ap 80% tūristu ir lietuvieši, ziemā visbiežāk uz Bernātiem brauc liepājnieki.
“Dažreiz ziemā mašīnu ir vairāk nekā vasarā, bet tie nav nakšņotāji, labākajā gadījumā ieiet kaut kur paēst. Vasarās varbūt noderētu vairāk mājiņu, bet ziemās tās stāvētu tukšas. Jaunie mājiņas būvē apsildāmas, bet pieprasījums aukstajā laikā nav liels,” stāsta D. Ansule, kura arī pati ir tūrisma uzņēmēja.
Viņasprāt, vienīgais, kā tūristiem Bernātos pietrūkst, ir veikals. Bet arī pēc tā pieprasījums būtu sezonāls, tāpēc pagaidām bez tā var iztikt.
Viesosies J. Čakstes dzimta
Biedrību “Mēs Bernātiem” Diāna nodibināja 2016. gadā, kad vēl strādāja Nīcas novada domē un kūrēja ciematu sabiedrisko centru darbību, Tad arī pamanījusi, ka Bernātos nekā tamlīdzīga nav.
“Toreiz obligāti vajadzēja vismaz divus biedrus, tāpēc pierakstīju vīru. Vakarā viņam teicu: “Apsveicu! Mēs esam nodibinājuši biedrību!”,” viņa atceras.
Tad ideja kādu laiku stāvējusi plauktiņā, līdz satikusi vietējo uzņēmēju un vienu no kafejnīcas “Dzintariņš” saimniecēm Lieni Otaņķi, kura teikusi, ka kaut kas jāsāk darīt, lai vietējos izvilktu no mājām. Tas Diānai devis spēku turpināt.
“Mēs ar Lieni sākām kalt plānus, kā piesaistīt jaunus biedrus. Nepilnu gadu bijām tikai divas ģimenes, un bija sajūta, ka mūs vēro un vērtē.”
Taču pamazām biedru skaits auga, sākuši rīkot kopīgus pasākumus. Ar projekcijām izgaismojuši Čakstes kalnu, sarīkojuši Ceriņu svētkus. Brīvdabas koncerti un kino jau kļuvuši par normu.
Jau pirms pāris gadiem vietējie atgādinājuši, ka šī simtgade ir nozīmīgs notikums, kuru vajadzētu atzīmēt īpaši. Tāpēc augustā sarīkots pirmais simtgades ieskandināšanas koncerts, bet rīt būs galvenā svinību diena.
“Visvaldim Vecvagaram bija ideja, ka jāorganizē konference, jo mēs bieži rīkojam izklaidējošus pasākumus, bet būtu forši saorganizēt arī kaut ko nopietnāku,” teic biedrības vadītāja.
Rīt pulksten 10 vietējie iedzīvotāji un visi interesanti dosies pārgājienā “Čakstem pa pēdām”, kuru vadīs vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš un Andris Maisiņš.
Savukārt konferencē tiks apspriesta demokrātija, Bernātu kūrorta attīstība un vīzija, kā arī vietējie veiksmes stāsti.
D. Ansule pačukst, ka viesosies arī J. Čakstes dzimtas pārstāvji un par pašu prezidentu stāstīs viņa muzeja “Auči” vadītāja Iveta Freimane.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
