liepajniekiem.lv
Aizputes Renesanses biedrības dibinātājs un vadītājs Andris Tauriņš norāda, ka, apspēlējot tradīciju jaunās varas darbus vērtēt pēc pirmajām 100 dienām, nolēmuši Aizputē sarīkot iedzīvotāju un deputātu tikšanos.
Līdzīgas debates biedrība organizēja arī pirmsvēlēšanu laikā, tāpēc pašiem bija interesanti saprast, vai deputāti tolaik solīto sākuši pildīt.
Labi vārdi savai komandai
Uz tikšanos ar aizputniekiem bija ieradušies 10 no 19 domes deputātiem. Iesākumā katram politiskajam spēkam piecu minūšu laikā bija jāpastāsta par pirmajās 100 dienās paveikto.
Vairāki deputāti atzina, ka lielākais gandarījums ir par veiksmīgi izveidotu komandu, kas ne tikai strādā, bet reāli cenšas izpildīt priekšvēlēšanu laikā solīto.
“Esmu strādājis salīdzinoši daudzos un dažādos deputātu sastāvos, bet šis ir viskompetentākais, profesionālākais, jaudīgākais.
Pamatā par visām lietām ir vienprātība, jo arī partiju programmas bija stipri līdzīgas. Pats pirmais, ar ko sākām, veicām štata vietu revīziju. Šobrīd ir par vienu vietnieku un trim komitejām mazāk. Tas dod lielu atspaidu budžetā,” stāstīja Linards Tiļugs.
Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības, kultūras un sociālajos jautājumos Uldis Kristapsons norāda, ka liels solis pārmaiņu virzībā bija nepārdot pašvaldības īpašumus.
Viņš iedzīvotājiem paskaidroja, ka pārdošana tiks atsākta vien tad, kad varēs nodrošināt, ka šī nauda atgriežas tajā pilsētā vai pagastā, kur īpašums pārdots.
Runājot par pilsētas turpmāko uzņēmējdarbības attīstību, U. Kristapsons norādīja: “Esmu uzdevis Attīstības projektu nodaļai kopā ar Nekustamā īpašuma pārvaldi līdz novembrim sagatavot informāciju par pašvaldības brīvajiem zemes gabaliem, ko varētu izmantot industriāliem objektiem.
Mums ir jārada vieta, kur cilvēkiem strādāt.
Gribam apkopot pašvaldības industriālās zemes – ja te būs darbs, būs arī cilvēki un bērni.”
Pieci miljoni eiro pilij?
Aizputes Renesanses biedrība norāda, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, kurš izskan katru reizi, ir par Aizputes pils atjaunošanu.
“Pašvaldības deputāti ir apstiprinājuši pils stratēģiju, bet ko iedzīvotāji tagad var sagaidīt, kādi ir nākamie soļi?” jautāja A. Tauriņš.
Domes priekšsēdētājs Andris Jankovskis paskaidroja, ka nākamais solis ir tehniskā projekta izstrāde, taču neprecizēja, kad tā varētu sākties, piemetinot, ka viss atkarīgs no pieejamā finansējuma.
U. Kristapsons atzina, ka pašlaik pils atjaunošanas kopējo izmaksu aplēses ir par aptuveni pieciem miljoniem eiro.
“Būsim godīgi, vai šobrīd pašvaldība var ieguldīt tādu summu vienā pilī? Es domāju, ka ne.”
Lai gan daudziem aizputniekiem vēsturiskā celtne ir nozīmīgs kultūrpiemineklis, diskusijā varēja dzirdēt arī pretējus viedokļus.
Aizputnieks Māris deputātiem jautāja, vai kaut viens no viņiem ir aizdomājies ieguldīt energokopienas attīstībā.
“Uzņēmējiem neinteresē ne kultūra, ne pils.
Tos pašus piecus miljonus varētu ieguldīt tajā, lai kaut mazliet samazinātu enerģijas cenu. Ar to Aizpute varētu izcelties un piesaistīt uzņēmējus, kuriem tas, ka enerģija ir kaut par vienu centu lētāka, daudz ko maina.”
Savukārt U. Kristapsons izteicās, ka šo summu labprātāk investētu māju siltināšanā, lai cilvēkiem samazinātos apkures rēķini.
“Nekādas atbildes nesaņēmu, tukša runāšana.
Man sāpīgs jautājums ir tas, ka Aizputē nav sadzīves pakalpojumu, nav darbavietu. Viņi tikai tur muld par to veco pili! Tur ir drupu kaudze! Vai tiešām tur piecus miljonus izsviedīs?” pēc tikšanās sašutusi pensionāre Edīte Dovkante.
Viņa norāda, ja tik lielu summu grib ieguldīt Aizputē, tad labāk to novirzīt ražošanas attīstībai vai kultūrai, kas, viņasprāt, atstāta novārtā.
“Septiņus gadus vadīju pensionāru padomi, un visu, ko mums vajadzēja, to arī uzcēlām, sarunājām. Mēs, veci cilvēki, to visu panācām, bet tagad vajag plānus, grafikus un ko tik vēl ne. Tukša muldēšana!”
Centrā ierobežos satiksmi
“Kad būs papildu gājēju pāreja Atmodas ielā? Par to runā jau kopš 2019. gada, bet kā nav, tā nav! Jāgaida, kad kādu nobrauks?” jautā kāda pensionāre.
Aizputes pilsētas pārvaldnieks Artis Čanders kopā ar A. Jankovski apstiprina, ka pašlaik tiek izstrādāts satiksmes mierināšanas projekts, kas aptvers posmu, sākot no Sakas ielas krustojuma ar Liepājas ielu, Atmodas ielu līdz Zingberga ielai, kā arī blakus ielas.
“Šis projekts ir procesā, un to plānots iekļaut nākamā gada budžetā, lai varam noformēt kā tehnisko projektu.
Pirmajā posmā tiktu izvietotas zīmes un izveidoti horizontālie ceļa marķējumi, bet otrajā jau notiktu ielu pārbūve.
Uzreiz jābrīdina, ka šis projekts paredz Aizputes galvenās ielas satiksmes mierināšanu – tātad ātruma samazināšanu līdz 30 kilometriem stundā,” A. Čanders norāda, ka tas saistīts arī ar smago transportlīdzekļu pārvietošanos cauri pilsētas centram – šīs mašīnas drebinot mājas un traucējot vietējo satiksmi.
Pēc diskusijas Aizputes Renesanses biedrības vadītājs A. Tauriņš vērtē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo reizi, šoreiz atbildes bija skaidrākas. Viņš lēš, ka uz līdzīgām diskusijām deputātus varētu uzaicināt ik pēc gada.
“Domāju, ka kas tāds būtu jāorganizē arī citās novada vietās.
Mēs to darām kā nevalstiska organizācija, bet patiesībā jau deputātiem pašiem vajadzētu mobilizēties. Protams, mēs nevaram aptvert visas novada lielās problēmas, tāpēc koncentrējamies tikai uz Aizputi.”
A. Tauriņš pārliecināts, ka deputāti šādi tiek saukti pie atbildības – viņiem, skatoties vēlētājiem acīs, jāstāsta par savu solījumu izpildi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
