Starp katru no izrādēm ir pauzīte. Aktieri saģērbjas, sagrimējas un tad paši iekārto savu skatuvi – stiepj mēbeles, skrūvē, urbj, karina gleznas pie mākslīgajām sienām.

“Ko tik tie aktieri nedara,”

vērojot Bārtas amatierteātra sagatavošanās darbus komentē viņu izrāžu režisors un bijušais aktieris Juris Āboliņš.

Šoreiz iestudēta izrāde “Bārtas līnis”, kas ir nedaudz savādāka versija no lugas “Līnis murdā”.

“Tā ir pārtaisīta, vairāk pielāgota mūsdienām. Līdz ar to, darbība nenotiek pagājušā gadsimta 30. gados, bet 21. gadsimta 20. gados – gandrīz veselu gadsimtu pēc lugas uzrakstīšanas.”

Kolektīvā šobrīd ir astoņi aktīvi aktieri, bet, ja vajag, tad varot piemeklēt vēl kādu.

Piemēram, pirms pāris gadiem iestudējuši vērienīgu izrādi, kuras tapšanā iesaistījuši gan vietējo etnogrāfisko ansambli, gan citus cilvēkus – savākuši aptuveni 50 dalībnieku lielu trupu.

“Izrādes raugos ņemot vēra aktīvos dalībniekus.

Pašlaik mums ir divi vīri, jo pārsvarā iesaistās sievietes. Bet tiekam galā! Dramaturgi to saprot, tāpēc jau tās lugas raksta vairāk sievietēm, nekā vīriešiem,” stāsta režisors.

J. Āboliņš smaidot atzīst, ka sajūtas pirms skates ļoti profesionālas – šai komandai tā nav pirmā un visi piedalās pašu prieka vadīti.

“Mēs kopā strādājam jau 10 gadus. Katru gadu pa vienai izrādei iestudējam.

Man ir ļoti labi, talantīgi aktieri par kuriem es absolūti neuztraucos, jo zinu, ka viņi savu darbiņu izdarīs.”

Žūrijā šogad Liepājas teātra aktrise Signe Dancīte-Hmieļevska un aktieris un mūziķis Juris Jope, kura dzimtā puse ir Vaiņode.

“Man personīgi ir ļoti patīkami atgriezties savā dzimtajā pusē Dienvidkurzemē. Žūrijā esmu bijis vairākos novados, bet prieks būt šeit. Jāsaka, ka šeit redzam tiešām labi sagatavotus materiālus, daudz pārsteigumus.

Pārsvarā spēlē situāciju komēdijas, bet prieks, ka dažbrīd var ne tikai pasmieties, bet arī, kad parādās kaut kas smeldzīgs un var padomāt,”

J. Jope vērtē, ka kopumā kolektīvi izvēlējušies atainot aktuālas tēmas, kas dažbrīd tiešām liek aizdomāties.

Savukārt S. Dancīte-Hmieļevska šī gada skati komentē: “Esmu patiesi iepriecināta redzot ar kādu prieku, entuziasmu un spēlēt gribu ir šie aktieri. Režisori ir sagatavojuši tiešām brīnišķīgas izrādes un pirmie iespaidi ir lieliski.

Ir ko vērtēt, ir par ko domāt.”

Žūrijas locekļi pamanījuši arī jau ilgstoši zināmu problēmu – amatierteātru trupas sarūk, jo trūkst jaunpienācēju.

J. Jope pārliecināts, ka to ietekmē dažādi apstākļi, taču svarīgi ir arī tas, kāds ir režisors – vai viņš cilvēkus prot noturēt kopā.

“Varam redzēt labos piemērus. Un arī šeit var redzēt, ka ir cilvēki, kuriem patīk būt uz skatuves. Kāda ir atšķirība starp profesionāli un amatieri?

Profesionālis par to saņem naudu, bet amatieris to dara no sirds – tāpēc, ka viņam tas patīk.

Un, ja tas vēl padodas, tad vispār ir brīnišķīgi!”

Kolēģe izmanto izdevību paslavēt Aizputes teātra studiju “Panda”, kurā darbojas jaunieši.

“Tas tomēr rada priekšstatu, ka varētu būt jauna paaudze, kas interesējas par teātri, kurai gribas to spēlēt. Tas ir ārkārtīgi būtiski. Un varbūt mums tiešām vairāk vajadzētu integrēt un runāt par šādām iespējām skolās.”

Tāpat žūrija ieskicē to, ka problēma ne vienmēr ir atrast aktierus, bet gan iegūt zinošu un uzņēmīgu režisoru, kurš mācētu cilvēkus iedrošināt un iedvesmot.

Viņi gan uzsver, ka tikpat svarīgi, cik ir piesaistīt jauniešus, ir novērtēt arī tos kolektīvus, kur vidējais vecums ir krietni lielāks.

Kundze gados ir arī Vecpils amatierteātra “Vai mīļā” dalībniece Dzintra Lāce, kura ar teātra mākslu nodarbojas praktiski visu dzīvi.

“Tas ir mans!” Dzintra saka par savu darbošanos amatierteātrī.

Sieviete pavērtē, ka divas vienādas izrādes nospēlēt nevar, bet šoreiz viss noticis kā plānots.

Labu laiciņu kolektīvs domājis: skatē piedalīties vai ne. Pagājušogad saņēmuši augstāko vērtējumu, bet labi rezultāti nav svarīgākais.

“Mēs ne uz ko nepretendējam! Mūsu kolektīvs pamatā spēlē savam priekam, bet, ja izdodas labi un kādam patīk – tad ļoti priecājamies.”

Pašlaik kolektīvā ir septiņi dalībnieki un skaitlis jau ilgstoši ir nemainīgs. Dzintra norāda, ka Vecpilī trūkstot jauni cilvēki, tāpēc īsti nemaz neesot ko uzrunāt.

“Tas ir diezgan skumji. Un, līdz ar visu šo, grūti ir piemeklēt arī lugu tik mazam aktieru skaitam.

Pagājušogad režisore lugu rakstīja ņemot vērā to sastāvu, bet kopumā tā ir problēma. Šo lugu gan izdevās piemeklēt,” Dzintra zina teikt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.