liepajniekiem.lv
Autoceļa Liepāja–Kapsēde (Tāši) labajā ceļa malā augošais ozols, pēc iedzīvotāju uzskatiem, gadu gaitā bija kļuvis par šī ceļa simbolu, orientieri.
“Autobraucēji, ja nemācēja precīzu vietu nosaukt, ja pateica “pirms vai pēc ozola”, tad viss bija skaidrs,” piekrīt arī kapsēdniece Guna, kura tāpat kā citi skumst par koka nozāģēšanu.
Uz celma kā uz kapa
Ozols auga lielceļa malā, krustojumā, kur izveidoti divi “Latvijas valsts mežu” grantētie ceļi, apmēram divus kilometrus no Liepājas robežas.
Portāls novēroja, ka nocirstā koka bluķi vizuāli ir veselīgi – to koksne viendabīga, bez iekšējām bojājumu pazīmēm.
Nedēļas nogalē uz lielā koka celma, pieminot koku, parādījās aizdegtas sarkanas un baltas svecītes, mazais Latvijas karogs, vainags, rožu ziedi, kā arī uz rūtiņu lapas pausts vēstījums:
“Es nebiju cirsma, mani nogalināja naudas slepkavas. Šī nauda jums nesīs iznīcību!”
Uz cilvēkiem zināmā ozola celma nolikt svecīti pirmdien atbrauca arī V. Kučinskis un Melita Eņķūze. “Trūkst vārdu!” sacīja vīrietis.
Sprieduši, ja koka iespējamais nociršanas iemesls bijis, ka tas traucējis un bijis bīstams satiksmei, tad tagad drīzāk var rasties bīstama situācija tieši atstātā celma dēļ.
Vēl pie nocirstā koka portāls sastapa liepājnieci Lauru, kura uz celma nolikusi viršu vainadziņu.
Koka apkārtnē bijusi iecienīta viņas pastaigu vieta pa meža ceļiem, tagad diezin vai vairs gribēs uz šejieni braukt, jo nespējot skatīties uz nopostīto dabas veidoto skaistumu. “Sirds sāp!” neslēpj sieviete.
Lielākā daļa nocirstā ozola bluķu pirmdienas rītā jau bija novākti, uz ceļa nomales redzam smagās tehnikas pēdas. Iedzīvotāju šūmēšanās vērojama arī sociālajos medijos.
Acīgākie atzīst, ka
uz koka jau labu laiku bijusi marķējuma zīme, bet licies, ka tā ir kāda kļūda, neticējuši, ka koku gatavojas nocirst.
Kad portāls reaģē uz cilvēku sašutumu un meklē iemeslus ozola nociršanai, iesaistītie pinas savos apgalvojumos un ir sajūta, ka sirdī žēl, bet papīros viss kārtībā.
Pamatojums – koks bijis bīstams un apdraudošs
Pirmdienas rītā Dienvidkurzemes novada Medzes pagasta pārvaldniece Vita Cielava norādīja, ka arī viņa bijusi pārsteigta par notikušo, jo nekādu informāciju par plānoto ozola likvidēšanu nebija saņēmusi.
Viņa pieļauj, ka kokam tikai zari tādi šaubīgi izskatījušies un, iespējams, varējuši radīt bīstamību satiksmē.
Viņa ieteica sazināties ar Apstādījumu un vides pārraudzības komisijas vadītāju Miku Admidiņu, ko pati neesot sazvanījusi.
“Atļauja nav prasīta, nezinām, kas to nocirta,”
pirmdienas rītā portālam divreiz sacīja M. Admidiņš.
“Koks atradās ceļa nodalījuma joslā. Un diez vai tie [kas nocirta] bija “Latvijas Valsts ceļi” (LVC). Domāju, ka patvaļība,” pauda pašvaldības pārstāvis.
Par koka nociršanas faktu pašvaldība saņēmusi informāciju no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP), ar ko pašvaldībām jāsaskaņo lielo koku, kas aug ārpus meža, ciršana.
Tikmēr LVC pārstāve Anna Kononova mums pavēstīja, ka Dienvidkurzemes novada pašvaldība pagājušā gada novembra beigās izdevusi šī koka ciršanas atļauju.
Komisija piecu cilvēku sastāvā bija devusi atļauju, kā teikts sēdes protokolā,
“veikt zaļā apauguma likvidēšanas darbus valsts autoceļu zemes nodalījuma joslas posmos, tostarp uz valsts reģionālā autoceļa P110 Liepāja–Tāši no ceļa ass uz katru pusi 11 metru platumā”.
“Minētais koks nozāģēts, uzlabojot satiksmes drošību, lai mazinātu ceļu satiksmes negadījumu risku, saistībā ar stingrajiem šķēršļiem brauktuves malā.
Atļaujā norādīts, ka kokam ir konstatēts bojājums, tas ir uzskatāms par bīstamu, jo apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību un īpašumu,”
norāda A. Kononova.
Iedzīvotāji gan vaicā, vai vienīgais ceļš šādos gadījumos ir koka nociršana, kāpēc netiek izskatīta iespēja apzāģēt zarus vai citādi domāt par koka saglabāšanu.
“Izgājām cauri dokumentiem, pirms gada kolēģis bija sācis strādāt, nokļūdījies, nebija saskaņojis ar DAP. Pats biju piemirsis par šo, ka atļauja bija,” M. Admidiņš vēlāk jau mums skaidroja trešajā telefonsarunā.
Speciālists norādīja, ka komisiju gaida darbs ar DAP: “Tad sapratīsim, kas un kā ir.”
DAP savukārt pavēsta, ka valsts vides inspektori ir veikuši nocirstā koka – parastā ozola – apsekošanu un uzmērīšanu.
Celma apkārtmērs ciršanas vietā, kas ir 0,4 metri no zemes, ir 3,66 metri. Dižozoliem apkārtmērs sasniedz četrus un vairāk metrus, līdz ar to
šis koks vēl nebija sasniedzis dižkoka statusu.
“Tā kā ozols atradās līdzās ceļam un bija sasniedzis 2,4 metru apkārtmēru (1,3 metru augstumā no sakņu kakla), zemes īpašniekam koka ciršanai ārpus meža bija nepieciešama pašvaldības atļauja,” paskaidro DAP pārstāve Ilze Reinika.
Noteikumos teikts: kad 1,3 metru augstumā no sakņu kakla ozols sasniedz 2,4 metru apkārtmēru, pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc DAP atzinuma saņemšanas.
Atzinums parasti top 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Tāpēc iespējams, ka koka nociršanai vēl būs kādas sekas, lai gan rezultātu tas nemainīs un ozola mūžs diemžēl ir galā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
