Torņa čukuru apskatot, secināts, ka ir bojājums zem jumta. Tikai tad, kad salabos to, būs droši krustu likt atpakaļ.

“Kādu laiku tas bija slīps – kamēr dabūjām transportu. Jumtam nav tik vienkārši tikt klāt, vajag lielo pacēlāju,” paskaidro E. Bublauska.

Draudzes priekšniece līdz šim nebija piedzīvojusi, ne arī dzirdējusi, ka dabas stihijā baznīca cietusi.

Ēkā pirms 15–16 gadiem atjaunoja jumtu un tā konstrukciju, no tā laika izteikti bojājumi neesot bijuši.

Pie baznīcas aug lieli koki, bet uz jumta nav krituši smagi zari, vien palaikam kāds mazs.

“Mums vairāk raižu par žogu apkārt, tas ir novecojis. Savulaik bija uzrakstīts projekts, lai atjaunotu, bet, tā kā baznīca ir kultūras piemineklis, draudze nesaņēma atļauju to darīt. Ceru, ka mums tas izdosies.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore brauks baznīcu apsekot, un tad par šo jautājumu runāsim,” E. Bublauska dalās iecerēs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.