Iedzīvotāju padomju vēlēšanās piedalījies arī portugālis un lietuvieši
Pagājušajā nedēļā Dienvidkurzemes novadā pirmo reizi norisinājās iedzīvotāju padomju vēlēšanas. Vietējiem iedzīvotājiem bija iespēja ievēlēt savus pārstāvjus 21 novada pagastā vai pilsētā. Vēl dažās teritorijās vēlēšanas plānots rīkot tuvākajā laikā, savukārt citviet joprojām nav izdevies savākt pietiekamu kandidātu skaitu.
Džūlija Lote Lapka
"Kurzemes Vārds"
Vēlēšanas notika gan klātienē, gan elektroniski, un tajās piedalījās 1393 novadā deklarēti iedzīvotāji, kas sasnieguši 16 gadu vecumu.
Pašvaldībā norāda, ka balsotāju vidū bijuši arī Lietuvas pilsoņi, kā arī viens Portugāles pilsonis, kā to pieļauj pašvaldības nolikums par iedzīvotāju padomēm.
Aktivitāti izrādījuši arī vairāki jaunieši, kuri vēl pavisam nesen sasnieguši vecumu, kas ļauj balsot.
Lai gan lielākā daļa vēlētāju bija vecumā no 30 līdz 50 gadiem, izvēli izdarīja arī ievērojams skaits ap 20 gadus vecu jauniešu,
informē pašvaldībā.
Neskatoties uz iespēju pilsoņa pienākumu veikt attālināti, lielākā daļa iedzīvotāju priekšroku tomēr deva klātienes balsošanai.
Klātienē tika izsniegtas 1257 balsošanas veidlapas, no kurām visas atzītas par derīgām. Elektroniski par derīgām atzītas 119 veidlapas, savukārt 17 – par nederīgām.
Vislielākā aktivitāte klātienes balsošanā bijusi Aizputē, kur saņemtas 165 balsis, un Vērgales pagastā – 134 balsis.
Tās ir vienīgās divas vietas, kur balsotāju skaits pārsniedza simtu. Šim rādītājam pietuvojās arī Rucavas, Kazdangas un Kalētu pagasti.
Vismazāk balsu saņemtas Embūtes pagastā, kur vēlēšanās piedalījās vien 17 iedzīvotāji. Visnotaļ zema aktivitāte novērota arī Gramzdas un Dunalkas pagastos.
Iedzīvotāju padomēs no 195 kandidātiem bija jāievēlē 111 locekļi.
Pilsētās paredzēti septiņi padomes locekļi, bet pagastos – pieci.
Lielākais kandidātu skaits bijis Vērgales pagastā, kur aiz ievēlēto robežas palikuši astoņi kandidāti. Vislielāko atbalstu tur saņēmis plocenieks Sandijs Saimnieks.
“Es pats biju pārsteigts, uzzinot, ka tik daudz cilvēku pieteikuši savu kandidatūru. Sākotnēji izskanēja informācija, ka visi ir ļoti pasīvi, ka nepiesakās. Tad tika noorganizēta iedzīvotāju sapulce, uz kuru ļoti daudzi bija arī ieradušies.
Man tas, kas tika stāstīts par šīm padomēm, šķita interesants, aizraujošs un visnotaļ noderīgs.
Tad arī izvēlējos kandidēt – lai varētu pārstāvēt Ploces ciemu. Mēs esam aktīva kopiena, mums ir intereses, ko vēlamies attīstīt, lai šeit dzīvošana būtu labāka. Piemēram, vēlamies atjaunot saieta namu,” viņš stāsta.
S. Saimnieks piebilst, ka iedzīvotāju padome būs vērtīga vieta, kur cilvēki varēs droši nākt un izteikt to, kas uz sirds, bet pēc tam kopīgi nonākt līdz konkrētām idejām un risinājumiem.
“Protams, ir daudz lietu, kas mums sāp, kas ir aktuālas – tas nav tikai saieta nams. Cilvēki, piemēram, grib sakārtotu izbraucamo ceļu uz Ventspils šoseju. Tāpat dzīvojamās mājas prasa sakārtošanu.
Domāju, ka mums, vērgalniekiem, būs, ar ko nodarboties.
Šī lielā aktivitāte man parāda, ka cilvēki mūs atbalsta un vēlas, lai mēs turpinātu būt aktīvi un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.”
Novada izpilddirekcijas vecākā eksperte Marita Kurčanova informē, ka februārī iedzīvotāju padomju vēlēšanas plānots rīkot arī Pāvilostā un Priekules pagastā, jo arī šajās vietās beidzot sasniegts nepieciešamais kandidātu skaits.
Ja situācija nemainīsies, pēc tam vēl astoņas novada teritorijas pagaidām paliks bez iedzīvotāju padomes.