Konferencē “Rucava iz senatnes” sestdien brīvu vietu atrast nevarēja. Kultūras nama zāle bija pilna, vairāki apmeklētāji pat bija spiesti stāvēt kājās. Turklāt netrūka arī to, kas atsaucās uz aicinājumu pasākumā ierasties Rucavas tautastērpā. “Tagad jāmeklē, kurš ir mūsējais. Visi tautastērpos,” smaidot teica Mārīte Ģirne no Rucavas etnogrāfiskā ansambļa.

Pirms Rucavas 760. gadadienai veltītās konferences lasījumiem tika atklātas divas izstādes. Vispirms apmeklētāji ļaužu pilnajā foajē aplūkoja nu jau Aizsaulē aizgājušā skolotāja Jāņa Stikāna lielformāta gleznu izstādi.

“Tieši runājām, ka zālē visiem nebūs vietas. Ir arī ciemiņi no Lietuvas,” jautāta, vai bijis paredzēts, ka būs tik daudz apmeklētāju, saka M. Ģirne. “Tur ir iekārtots muzejs, būs dikti saspiesti.”

Apmeklētāji uz pasākumu tika aicināti ierasties tautastērpos, un daudzi to arī bija darījuši, piemēram, Nīcas Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunita Šime un Rucavas sievas, kas starpbrīdī piedāvāja tradicionālos ēdienus.

Atklājot konferenci “Rcucava iz senatnes”, Novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze, kura arī bija ģērbusies tautastērpā, uzsvēra, ka tie ir 21. gadsimta analfabēti, kas nezina un nesaprot sava novada un savas dzimtas vēsturi. To zināt esot svarīgi arī tādēļ, ka tas palīdz izvairīties no jau agrāk pieļautām kļūdām.

Savukārt eksprezidente, profesore Vaira Vīķe-Freiberga, kura pati savulaik dzīvojusi Dunikas pagastā, norādīja, ka 760 gadu – tas ir cienījams vecums arī Eiropas mērogā. Viņa atgādināja, ka cauri Rucavai savulaik gājuši tirdzniecības un kara ceļi. Un, uzņemot amatniekus no svešām zemēm, pārņemtas tam laikam modernas tehnoloģijas. Ziedu laikus šī vieta piedzīvojusi, kad valdījuši hercogi. Tad šeit bijušas “visdažādākās manufaktūras” – fabrikas, kur darbs notiek tikai ar rokām.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. aprīļa numurā.

#kvards-20130408-06#