Grobiņas selekcionāram Jurim Eglem ir starptautiska mēroga panākumi jaunu tulpju šķirņu veidošanā. Taču ne mazāk sirsnīgi viņš aizraujas ar krokusiem, kuri aug ne tikai dobēs dārzā, bet izsējušies arī savvaļā un ar savu varavīkšņaini krāšņo harmoniju priecē skatienu, kad visapkārt vēl valda pērnās kūlas un lapu pelēcība.

Ļauj, lai puķes pašas krustojas

Puķu meistars atklāja, ka agrie ziedētāji ir pašas Dabas mātes izauklēti bērni, jo atvesti uz Ālandes upītes piekrasti no tālām zemēm. To dzimtene esot gan Turcijas un Spānijas, gan Grieķijas un Afganistānas, gan citu dienvidvalstu kalnaines. Brīvā dabā krokusi augot arī no mums pavisam netālu – Polijā. Plašā ģeogrāfija arī noteikusi pārsteidzoši lielo puķīšu krāsu atšķirību – no sniegoti baltas līdz debeszilai, saulesdzeltenai un tumši violetai. Vienīgi karmīnsarkans krokuss dabā nav sastopams. Kaut gan tuvu tam esot redzēti – gan purpurviolets, gan purpurrozā. Pavisam J.Egles dārzā iespējams apskatīt vairāk nekā simts šķirņu šo pavasara zvaniņu un, lai to izdarītu, ar puķēm kopā jāpavada ne mazāk kā puse dienas. Dažas no savvaļas šķirnēm mēdzot uzziedēt jau ziemā, kad visapkārt sniega kupenas, bet pārējās priecējot skatienu vismaz par nedēļu divām agrāk nekā selekcionētās šķirnes.

Puķu selekciju kaut kādā veidā var pielīdzināt smalkmehāniķa darbam, jo, krustojot to šķirnes un atlasot sīkās sēkliņas, bez lupas iztikt nekādi nav iespējams. Bet krokusu selekcija esot vēl skrupulozāks darbs, te vajadzīgs mikroskops. Ārzemēs viens otrs tā arī mēdzot strādāt. Grobiņieks gan ļaujot, lai puķes pašas savā starpā krustojas, lai mārītes, bites un vējš paveic savu svētīgo misiju. Kad tas ir noticis, dārznieks veic atlasi, izvēloties pavairošanai tos eksemplārus, kas liekoties perspektīvāki un neparastāki. Arī pērn un šopavasar tādi esot izraudzīti.

“Var tikai apbrīnot, kādus jaukumus daba mums piedāvā,” komentēja J.Egle. Tādējādi krokusu daudzveidīgā pasaule papildinājusies ar vairākām jaunām šķirnēm, starp kurām pašas vērtīgākās meistaram liekas “Jūrpils”, kas ar savu krāsu sajaukumu atgādina sabangotu jūru, kura šūpo sevī dzeltena dzintara actiņu, kā arī “Māra”, kas ir balta ar tumši violetu ziedlapu iekrāsojumu. Pēdējā no tām uzziedējusi tieši Māras dienā un saņēmusi vārdu par godu dārznieka krustmeitai.

Kolēģa darbošanos visnotaļ atbalsta Grobiņas privātā botāniskā dārza īpašnieks Ilmārs Graudiņš: “Juris ir padarījis apbrīnojami daudz, taču raksturā ir kluss un ar saviem nopelniem neplātās.” Tas esot viens no iemesliem, kāpēc par viņa veikumu plašāka sabiedrība nav informēta. I.Graudiņš arī domā, ka mazpilsētiņas dome varētu vairāk darīt, lai ar sava selekcionāra veikumu palepotos, par to vajadzētu vairāk rakstīt bukletos un ceļvežos.

Tas ir sirdsdarbs, nevis bizness

Zilibaltā “Jūrpils” ir pamanīta un jau izraisījusi lielu interesi lietpratēju aprindās, tā novērtēta kā pasaules klases šķirne. Šādu atzinību tai paudis slavenais Siguldas selekcionārs Jānis Rukšāns, kurš komplimentus bārstīt nemēdzot. Viņš J.Egles izveidoto šķirni ar interneta starpniecību parādījis kolēģiem no Holandes, un tūdaļ sekojusi reakcija un pieteikušies pircēji.

“Kad ārzemnieki būs iegādājušies “Jūrpili”, es zaudēšu tiesības ar to tirgoties. Tik vien drīkstēšu kā savā dārzā kādu sīpoliņu audzēt. Kaut arī par saņemto atalgojumu automašīnu sev nopirkt nevarēšu, iztikšana kādu brīdi būs nodrošināta. Puķu selekcija nav bizness. Tas ir sirdsdarbs,” viņš teica, atklājot, ka “Jūrpils” esot viņa sapņos redzētās šķirnes piepildījums dzīvē. Tieši tādu esot vēlējies izaudzēt, un nu, rau, pati daba uzklausījusi viņa vēlēšanos. Tā tiešām atgadoties reti. Laimīgs var justies selekcionārs, kurš tādu veiksmi ir pieredzējis. Lai saulains ceļš pasaules tirgos jaukajam krokusēnām!

Bet pa to laiku Grobiņas selekcionāra dārzā turpinās krustoties un veidoties atkal jaunas šķirnes, jo J.Egle savā aizrautībā nav apstādināms. Kaut gan savulaik izskolojies par skaitļošanas inženieri, viņš tagad nelielajā dārzā, kur dobe izveidota blakus dobei, pievērsies tikai puķkopībai. Holandieši, kas dārzu apmeklējuši, pauduši izbrīnu, kā tik lielā šaurībā iespējams nodarboties ar jaunu šķirņu izveidošanu. “Bet atbilde uz šo jautājumu slēpjas apstāklī, ka es puķes mīlu,” saka dārznieks.

Izziņai
– Jura Egles dārza platība nepārsniedz 400 kvadrātmetru.
– Novērošanai tur, atdalītas no citām, aug 670 jaunas tulpju šķirnes.
– Uz ārzemēm aizceļojušas 124 tulpju šķirnes.
– No savvaļas krokusiem atdalītas septiņas jaunas šķirnes.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Juris Egle pie krokusu ziedu paklāja.

Grobiņā izaudzētā krokusu šķirne “Jūrpils” jau guvusi pasaules ekspertu atzinību.