liepajniekiem.lv
Situācija saistīta ar būvniecību, par ko portāls jau rakstīja šī gada jūnijā.
Toreiz topošais kotedžu ciemats preses uzmanības lokā nokļuva, jo īpašnieka plāni apdraudēja aizsargājamus augus piekrastē.
Divu ēku būvniecība apturēta
Atgādināsim, ka teritorijā līdzās Papes informācijas punktam īpašumā “Dālijas parks” noritēja vērienīga būvniecība 11 apbūves gabalos.
Taču šajā teritorijā auga aizsargājamā sīpoliņu gundega, un tās dēļ notiekošajam uzmanību pievērsa Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālā pārvalde.
DAP direktore Dace Sāmīte toreiz skaidroja:
“Būvvalde izsniegusi būvatļauju celt ēkas, kaut Dabas aizsardzības pārvalde lūgusi apturēt būvatļauju, jo tur aug īpaši aizsargājami augi.
Būvvaldē vērsāmies gan mēs, gan Valsts vides dienests (VVD) ar lūgumu apturēt būvniecību. Mūsu ieskatos divos īpašumos tā vispār nedrīkst notikt, jo pašreiz platība neatbilst tai, kāda noteikta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos noteikumos attiecībā uz īpašumu sadalīšanu; pārējos esam lūguši darbus apturēt, jo tajos ir īpaši aizsargājamo sīpoliņu gundegu dzīvotne.”
Dienvidkurzemes novada būvvalde toreiz skaidroja, ka atsevišķas būvatļaujas bija izdotas vēl Rucavas novadā, tāpēc par situāciju tika gatavoti argumentēti lēmumi, ko sīkāk presei vēl nevarēja komentēt.
Nu pagājuši vairāk nekā trīs mēneši. Dienvidkurzemes novada būvvaldes vadītājs Kaspars Dzenis, pie kura interesējāmies par lietas virzību, informēja: “Esam tikušies gan ar Dabas aizsardzības pārvaldi, gan Valsts vides dienestu.
Divos zemesgabalos, kuros bija strīdīgākā situācija, būvdarbi apturēti, pārējā teritorijā, kur varēja, turpināja būvēties.”
Arī VVD Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis apstiprināja, ka divos objektos, par ko bija runa saistībā ar aizsargājamo floru, šobrīd būvniecība esot apturēta.
“Tur ir tikai iebetonēti ēku pamati ar pārklājumu un tālāk nebūvē. Droši vien nebūs ātra risinājuma jautājumam, kas notiks tālāk, jo būvnieki, kas ieguldījuši īpašuma attīstīšanā naudu, vēl var vērsties tiesā,” viņš pieļauj, ka risinājums nepaliks tagadējā stadijā, taču pārmaiņas nebūs ātras.
“Pamazām pie šī jautājuma turpinām strādāt, bet galvenā šajā situācijā ir būvvalde ar saviem lēmumiem.”
Kas varētu nākotnē notikt, esot grūti pateikt, taču variantu neesot daudz. “Ja ir jau iesākts būvēt, atliek tikai divi ceļi – var būvi iesaldēt, neko neturpināt un pamatus atstāt, kādi ir. Otrs variants – pamatus izrakt un teritoriju nolīdzināt, lai atjaunojas pirmreizējā stāvoklī, cita ceļa nav. Kuru no iespējām īpašnieks izvēlēsies, nav paredzams,” H. Verbelis teic.
Neļauj iet uz jūru cauri īpašumam
Tikmēr astoņos “Dālijas parka” apbūves gabalos būvniecību bija atļauts turpināt, un tur celtnieki vēl nesen rosījās pie viesu namu būves.
Taču izrādās, ka kotedžu ciemata īpašnieku plāni satrauc arī tuvākos kaimiņus.
Tā Vitalijs Kentra, kuram Papē jau divus gadus pieder zeme un viesnīca, stāsta: “Mēs nopirkām īpašumu otrajā līnijā pie jūras un izmantojām celiņu uz liedagu tāpat kā daudzi kaimiņi,” stāsta V. Kentra un turpina, “bet pēc tam uzzinājām, ka to zemi nopircis kāds cilvēks un pirmajā līnijā būvēs viesu mājas.
Agrāk pa celiņu varējām brīvi pārvietoties, bet nu saimnieks plāno tur likt žogu.”
Kad līdz Papes iedzīvotājiem atklīda runas, ka ceļu slēgšot, V. Kentra sazvanīja topošā kotedžu ciema īpašnieku, savu tautieti Daiņu, kurš dzīvojot Kauņā.
“Viņš teica, ka nav ar mieru, ja viņa īpašumam staigās cauri. Ne tāpēc esot maksājis lielu naudu, lai to iegādātos. Es teicu, ka mums vajadzētu tikai kādu pusotru metru, vai tad viņš nevarētu pabīdīties? Tur taču celiņš ir jau daudzus gadu desmitus, pa to ierasts cilvēkiem iet.
Vērsos arī pašvaldībā, tur atbildēja, lai aprunājas ar zemes īpašnieku. Ja neko nepanākšu, tad lai rakstot iesniegumu, un kaut ko risinās,” Vitalijs stāsta.
Dienvidkurzemes novadā viņam paskaidroja, ka viena cilvēka iebildumam īsti nav nozīmes un nepieciešams pēc iespējas vairāk īpašnieku parakstu.
“Tad arī savācām pāri 30 cilvēku parakstu un uzrakstījām iesniegumu būvvaldei, arī Dabas aizsardzības pārvaldei. Ja mums slēgs tagadējo pieeju jūrai, tad nebūs alternatīvas, kā tur nokļūt.
Atstājiet mums to celiņu vai arī pārbīdiet!
Īpašnieks atsaucas uz aizsargājamu augu savā apbūves teritorijā, bet pats blakus cels mājas un dzīvos! Mēs taču nebojātu dabu, ar mašīnām nebrauktu, bet ietu kājām,” stāsta Papes viesnīcnieks.
Pašvaldībā viņam ieteikts konfliktu gadījumā iet uz jūru pa ceļu, kas ir tālāk, taču V. Kentra uzskata, ka iet pa grantēto ceļu ir nedroši.
Vasaras sezonā pa to braucot neskaitāmi daudz mašīnu lielā ātrumā, saceļot putekļu mākoņus, blakus nav gājēju celiņa.
Detālplānojums prasa aizsargžogu
“Tā kā [novadā] izstrādā jauno teritorijas plānojumu, plānotāji visu izvērtē, kas kurā vietā būs, arī to, kur paredzētas izejas pie jūras. Viens, ka tās paredzēsim teritorijas plānojumā, otrs – jāskatās, kā reāli izbūvēt,” K. Dzenis apgalvoja, ka konkrētas vietas jau ir apsekotas un gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu pirmo redakciju nodot publiskajai apspriešanai.
Tad arī visi novada iedzīvotāji varēs izteikt savu viedokli.
“Būs norādītas vietas, kurās plānota pieeja pie jūras un kāda veida – kājāmgājēju vai transporta nobrauktuves,”
par tikšanu uz jūru mums stāsta K. Dzenis.
Būvvaldes vadītājs sola, ka iedzīvotāji ieteikumus ņemšot vērā. Diezgan daudzi jau iesnieguši savas vēlmes un ierosinājumus teritorijas plānojuma grozījumiem.
Tos visus pašvaldības speciālisti rūpīgi izskatot, vērtējot, kur ko var izdarīt vai nevar, un katram iesniegumam būšot pamatota [pašvaldības] atbilde – jā vai nē.
Pēc apspriešanas vēl būšot iespēja izteikt iebildumus.
Attiecībā tieši uz konkrēto noeju Dienvidkurzemes novada būvvalde norāda, ka “saskaņā ar Rucavas novada teritorijas plānojumu 2013.–2025. gadam publiskā piekļuves vieta jūrai caur nekustamo īpašumu “Dālijas parks”, kā tas ir norādīts iesniegumā, nav plānota.
Savukārt saskaņā ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes 2024. gada 29. augusta lēmumu nekustamajam īpašumam “Dālijas parks” ir spēkā detālplānojums, kas paredz, ka jāizbūvē obligātais aizsargžogs, tādējādi novēršot nekontrolētu gājēju plūsmu no detālplānojumam piegulošajām teritorijām uz Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslu.”
Tātad īpašniekam ne tikai nav pienākuma kaimiņu iecienīto celiņu saglabāt, bet pat uzlikts par pienākumu to norobežot.
“Pašvaldībai nav tiesību uzlikt par pienākumu saglabāt dabā iestaigātu taku caur nekustamo īpašumu “Dālijas parks” kā oficiālu piekļuves vietu jūrai. Šobrīd teritorijas plānojumā ir noteiktas apmēram trīs piekļuves vietas ciema teritorijā uz vienu kilometru,” atbildē raksta K. Dzenis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
