Rucavas sievas svinīgā
pasākumā saņēmušas Kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. To
pasniegusi asociācija “Lauku ceļotājs”, apstiprina viena no Rucavas
sievām Sandra Aigare. 

Zīme “Latviskais mantojums” ir augstas kvalitātes balva, un, lai
to attaisnotu, ir vajadzīgs liels spēks, prāts un varēšana. Rucavas sievas bija
vienas no pirmajiem 12 nominantiem, kuras saņēma balvu. To viņām pasniedza
trijās kategorijās – par latviskiem ēdieniem, par latvisku tradīciju kopšanu un
par latvisku ēku.

“Par nomināciju zinājām jau labu laiku iepriekš. Bijām vienas no
pirmajām un varbūt pat veiksmīgākajām kandidātēm. Mūs izvirzīja pats
“Lauku ceļotājs”,” stāsta S. Aigare. Viņa piebilst, ka
Rucavas sievas ar asociāciju saista sena sadarbība. “Lauku ceļotājam”
sievas esot iepatikušās tieši latvisko tradīciju kopšanas dēļ.

Uz svinīgo apbalvošanas ceremoniju pagājušajā nedēļā bija devušās deviņas
no aptuveni 35 sievām. “Dodoties uz Rīgu, sajūtas bija gluži kā
2006. gadā, kad saņēmām Lielo folkloras gada balvu. Tas bija kaut kas ļoti
liels un svarīgs. Šī balva mums, sievām, nozīmē ļoti daudz,” atklāj
S. Aigare.

Rucavnieces bija vienīgās no Liepājas puses, kas ieguva atzinības zīmi
“Latviskais mantojums”. Balvu saņēmēju vidū bija arī tādi laureāti kā
Valmiermuižas alus darītava Valmieras pagastā, Burtnieku pagasta zemnieku
saimniecība “Adzelvieši”, Ludzas Amatnieku centrs un lauku māja
“Donas” Smiltenes novada Blomes pagastā.

Pretendentus vērtēja 16 Latvijas kultūras autoritātes. To vidū bija Saeimas
deputāte un Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte, Kultūras
ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, Latvijas
Nacionālā kultūras centra direktora vietniece Signe Pujāte, Latvijas Folkloras
biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts, dzejniece un dramaturģe Māra
Zālīte, kā arī asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte
Ziemele.

S. Pujāte stāsta, ka kandidāti tika izvirzīta konkrētā secībā un bija
kritēriji, pēc kuriem vajadzēja vērtēt kandidātus. “Pamatā bija mantojums
un tā pielietojums 21. gadsimtā,” viņa skaidro. Par Rucavas sievām
komitejas pārstāve izsakās pozitīvi: tā ir viena no aktīvākajām kopienām.
Sievas arī veiksmīgi mācējušas savu darbību ieviest tūrisma jomā. Tas, ko viņas
dara, ir ļoti unikāls darbs, secina S. Pujāte.

Šādā līmenī pasākums šogad notika pirmo reizi. Latvijas Nacionālā kultūras
centra direktores vietniece cer, ka tā nebūs pēdējā.

Pasākums norisinājās 10. maijā Rīgā, Latviešu biedrības namā, un
kultūras zīmi pasniedza kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.