Administratīvā tiesa nekad nav vērtējusi, vai jūras malā pie Pāvilostas uzslietā būve ir kuģis, un atbildība par tās parādīšanos neatļautā vietā ir jāuzņemas citām atbildīgajām institūcijām, šorīt Latvijas Radio uzsvēra lietu skatījusī tiesnese Kristīne Brokāne.

Tiesnese skaidroja, ka tiesa nekad nav vērtējusi, vai pabeigtā ēka ir vai nav kuģis, bet gan tiesa vērtēja, vai konkrētajā vietā drīkstēja notikt kuģa būvniecība. Brokāne vilka līdzību ar sodu par auto stāvēšanu neatļautā vietā – arī tad tiesa vērtē, vai auto var vai nevar atrasties konkrētajā vietā, nevis to, vai sods ticis uzlikts par auto stāvēšanu.

Brokāne uzsvēra, ka līdz ar to nav pamata tiesai pārmest būves tapšanas pieļaušanu, bet gan šie jautājumi jāadresē pašvaldībai un Valsts vides dienestam, kāpēc viņi nesekoja līdzi situācijas attīstībai. Tiesnese gan uzsvēra, ka nav viņas kompetencē vērtēt pušu atbildību.

Tiesnese atminējās, ka tiesas spriešanas laikā tiesai tikušas uzrādītas bildes, kurās bijusi redzama metāla režģa un pontona konstrukcija, kas varēja būt topošs peldlīdzeklis.

Arī Administratīvās rajona tiesas šodien izplatītā skaidrojumā par Pāvilostā uzbūvēto māju, kas nodēvēta par kuģi, norādīts, ka izskatāmajā lietā “pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija”. “Lietas izskatīšanas laikā 2013.gadā neviena atbildīgā institūcija ēkas esamību attiecīgajā vietā nebija konstatējusi,” skaidrots tiesas paziņojumā, norādot, ka tolaik tiesa arī iepazinusies ar fotoattēliem, kuros redzams objekts, kas varētu būt kuģis būvniecības stadijā. Kā pārliecinājās aģentūra LETA, fotoattēlos redzamas metāla konstrukcijas ar pontoniem līdzīgiem priekšmetiem apakšā.

Ēka – “kuģis” Pāvilostas novadā jūras krastā palikt nedrīkst, aģentūrai LETA pauda Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons (“Mēs savam novadam”).

Pašvaldības vadītājs kategoriski noraida iespēju, ka būvi varētu legalizēt. “Tas būtu pilnīgs neprāts. Šis gadījums ir klajš pārkāpums, un ēka – “kuģis” tajā vietā palikt nedrīkst,” sacīja Kristapsons. Viņš norādīja, ka pastāv divi iespējamie varianti – būvi nojaukt, vai nolaist ūdenī, ja nu tas tiešām ir peldlīdzeklis un spēj peldēt, taču pašā jūras krastā tauvas joslā šāds objekts nedrīkst atrasties. Domes priekšsēdētājs gan pagaidām nevarēja konkrēti pateikt, kā šo jautājumu vislabāk risināt.

“Pirmdien pieprasīsim no Latvijas Jūras administrācijas (LJA) skaidrojumu, kāds ir šī objekta pašreizējais statuss – vai tas ir vai nav kuģis būvniecības stadijā. Ja tas joprojām ir kuģis būvniecības stadijā, tad mūsu rokas ir par īsām,” atzina Kristapsons.

Neskaidrības par objekta pašreizējo statusu radušās, jo, lai gan tas nav ierakstīts kuģu reģistrā, tomēr pašvaldības rīcībā ir LJA izziņa, kas apliecina, ka objekts tā būvniecības sākumposmā atzīts par kuģi būvniecības stadijā. “Vēlamies saprast, vai tas joprojām skaitās kuģis būvniecības stadijā, vai arī šis statuss ir anulēts un tādā gadījumā jau tā ir nelegāla ēka,” teica domes priekšsēdētājs.

“Jāsāk jau ar to, kāpēc vispār šajā vietā atļāva būvēt kuģi. Manuprāt tas ir absurds,” piebilda Kristapsons.

Pāvilostas mērs arī norādīja, ka šī jautājuma risināšanā ir jāiesaistās valstij, jo objekts atrodas uz valsts īpašumā esošas zemes, blakus būves īpašnieka piederošam zemes gabalam. “Vispirms jādzird, ko par to saka valsts, ka uz valsts zemes ir tāds objekts,” teica Kristapsons.

Arī Pāvilostas novada būvvaldes vadītājs Jānis Grundbergs apstiprināja, ka no tiks LJA pieprasītss dokumentāls apstiprinājums par šī objekta statusu. Ja tiks saņemts apstiprinājums tam, ka objekts nav kuģis, tad būvvalde tālāk rīkosies saskaņā ar būvniecību regulējošām likumu normām, būvvaldes inspektoram apsekojot objektu un lemjot, vai ir pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu.

Kā skaidroja Grundbergs, būvvaldei vispirms ir nepieciešams saņemt dokumentālu apstiprinājumu, ka objekts tiešām nav reģistrēts kā peldlīdzeklis. LJA valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka objekts nav reģistrēts kuģu reģistrā. Objekta būvniecības procesa sākumā LJA apsekoja to un izsniedza aktu, kurā objekts apzīmēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis. Konkrētais apsekošanas akts nekādā gadījumā neatzīst šo objektu par kuģi. Pārpratums skaidrojams ar to, ka objektam būvniecības sākuma stadijā tika piešķirts iesniegumu reģistra numurs, ko varētu dēvēt par projekta uzskaites numuru, taču tas nekādā gadījumā nav peldlīdzekļa reģistrācijas numurs, kas apliecinātu, ka objekts ir Latvijā reģistrēts kuģis. Projekta uzskaites numura piešķiršanu var uztvert kā pirmo soli peldīdzekļa reģistrācijai, taču īpašnieks visu šo gadu laikā tā arī nav reģistrējis šo objektu kā peldlīdzekli, piebilda Krastiņš. Viņš iepriekš arī atzīmēja, ka konkrēto konstrukciju būtu iespējams piereģistrēt kā pontonu, taču tas ir brīvprātīgi veicams akts, kas paredzēts īpašumtiesību nostiprināšanai, ja, piemēram, īpašnieks vēlas to apdrošināt.

“Godīgi sakot, man pat nav 100% pārliecības, ka tas ir tas pats objekts, kas 2012.gadā, kad tika taisīts peldošas pontons. Droši vien ir tas pats, bet apgalvot to nevaru,” atzina LJA vadītājs.

Ja būvvalde saņems dokumentālu apstiprinājumu, ka objekts nav peldlīdzeklis, tad būvvaldei būs pamats attiecībā uz šo gadījumu rīkoties, kā to paredz būvniecības regulējums – būvinspektors apsekos objektu, sastādīs apsekošanas aktu, kā arī uzaicinās zemes īpašnieku sniegt paskaidrojumus. Gadījumā, ja konstatēs iespējamu pārkāpumu, tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, ko tad skatītu domes administratīvā komisija, skaidroja būvvaldē.

Kā vēstīts, Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, ziņo laikraksts “Kursas laiks”. Cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis, rakstīja laikraksts.

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.

Kā apstiprināja Administratīvajā rajona tiesā, 2013.gada 6.februārī tika taisīts spriedums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā SIA “Alco” bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā “Oļi” Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas bija novietojusi “metāla režģu un pontonu konstrukciju”. Konstrukcijas augstums esot bijis aptuveni 1,7-2,1 metri, platums – aptuveni 15 metri, bet garums – aptuveni 35 metri. Valsts vides dienests uzskatīja, ka SIA “Alco” ir pārkāpusi Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā noteikto aizliegumu izvietot Aizsargjoslu likumā noteiktas konstrukcijas kāpu aizsargjoslā, par ko saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.pantu SIA “Alco” bija sodīta ar naudas sodu.

Kā liecina “Firmas.lv” informācija, degvielas tirgotāja “Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš. “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro.

Lūsiņš savulaik publiski atzinis, ka mēdz neievērot būvniecības noteikumus, lai panāktu ātrāku rezultātu. Talsu novada domes 2010.gada 15.aprīļa sēdē viņš sacījis, ka ir īstenojis daudzas būvniecības ieceres, par kurām jāatbild. “Apzinos, ka pārkāpju likumdošanu, bet ja es to nedarītu, tad viss apstātos,” domes sēdē sacījis uzņēmējs, aizstāvot savu viedokli jautājumā par veikala “Maxima” būvniecību Talsos. “Es atvainojos par to, ka daudzas reizes tā rīkojamies,” teicis Lūsiņš. Kā izriet no domes sēdes protokola, uzņēmēja skatījumā “dažreiz jārīkojas saskaņā ar veselo saprātu, ignorējot formālo būvniecības likumdošanu”.

Kopš 2010.gada Lūsiņš dažādām partijām 11 ziedojumos kopumā atvēlējis 84 417 eiro. Sešas reizes viņš naudu pārskaitījis “Vienotībai”. Pērn viņš trīs piegājienos apjomīgas summas ziedojis “Vienotībai” un Zaļo zemnieku savienībai. Arī 2016.gadā šie politiskie spēki izpelnījās uzņēmēja labvēlību.

SIA “Alco” 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.

Būvniecības stadijā esošs kuģis nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma izpratnē, skatot strīdu starp VVD un miljonāram Lūsiņam piederošo uzņēmumu SIA “Alco” par tā veiktu būvniecību jūras krastā, secinājusi tiesa.

Lieta tika skatīta Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Kā liecina lietas materiāli, uzņēmums savas darbības likumību juridiski argumentējis ar dokumentiem, uzrādot Latvijas jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģa būves sākšanas apsekošanas aktu un Latvijas jūras administrācijas izziņu.

No šiem dokumentiem izriet, ka Latvijas Kuģu reģistrā 2011.gada 15.novembrī ir reģistrēts būvniecības stadijā esošs kuģis. Būvniecība sākta 2011.gada 28.augustā, būves tips – pontons.

Kā liecina anonimizētais tiesas spriedums, tiesa secinājusi, ka pēc būtības lietā ir strīds par normatīvo aktu, tai skaitā Zvejniecības likuma 9.panta un Aizsargjoslu likuma 36.panta normu interpretāciju. Uzņēmums uzskata, ka kuģa būvi tauvas joslā atļauj Zvejniecības likums. Savukārt VVD uzskata, ka konstrukciju izvietošanu krastu kāpu aizsargjoslā aizliedz Aizsargjoslu likums.

Tiesas ieskatā, bija būtiski noskaidrot, vai būvniecības stadijā esošs kuģis ir uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkta izpratnē. Šis punkts noteic, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām.

Tiesas ieskatā, apvienojot šos jēdzienus vienā apakšpunktā, likumdevējs ir vēlējies norādīt uz to, ka šie jēdzieni apzīmē līdzīgas lietas. Nav pamata secinājumam, ka ar jēdzienu “konstrukcija” šajā normā būtu domāts arī būvniecības stadijā esošs kuģis, secinājusi tiesa. Līdz ar to, spriedumā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka kuģis būvniecības stadijā nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma izpratnē.

Savukārt Zvejniecības likuma 9.panta devītās daļas 2.punkts paredz, ka tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts.

Ņemot vērā spriedumā izdarītos secinājumus, tiesa atzina, ka nav pierādīts pamats uzņēmuma saukšanai pie administratīvās atbildības par konstrukcijas izvietošanu vietā, kur to nepieļauj normatīvo aktu prasības. Līdz ar to nav atzīstams, ka uzņēmums būtu pārkāpis vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā noteiktās prasības un aprobežojumus.

Spriedumu šajā lietā tiesa pieņēmusi 2013.gada 6.februārī.