LLKC pārstāvji norādīja, ka pirmie gājputnu postījumi fiksēti Nīcas pusē, kur īpašuma saimnieks plāno prasīt kompensāciju par nobradātiem un noēstiem 10 hektāriem ziemas kviešu.

Kā skaidroja LLKC, kopējās ziemāju platības būs zināmas, kad beigsies platību pieteikšana Lauku atbalsta dienestā.

Komentējot aizvadīto ziemu, LLKC norādīja, ka šogad lauksaimnieki pieredzēja kārtīgu ziemu un var sākt vērtēt tās ietekmi.

Pēc LLKC apkopotās informācijas, izsalšana ziemāju laukos nav novērota, toties labi sacerojušajos tīrumos vērojams sniega pelējums, kas parasti sastopams ziemās ar biezu sniega kārtu un nesasalušu augsnes virskārtu.

LLKC Saldus biroja augkopības speciāliste Vita Cielava stāstīja, ka patlaban augu veģetācija atsākusies vien jūras piekrastē Kurzemē.

Viņa piebilda, ka “Liepājas pusē saimniecības ziemājiem jau sēj kompleksos minerālmēslus, redzams, ka augiem trūkst fosfora, jo tiem ir zilganas lapas.”

Līdztekus, pēc LLKC augkopju sniegtās informācijas, citviet valstī augi vēl nemostas, tādēļ saimnieki tiek aicināti sagaidīt veģetācijas sākumu un tikai tad veikt slāpekļa papildmēslošanu.

Turklāt, kā atzina Vidzemes augkopības speciālisti, ziemāju stāvoklis pašreiz ir labils – veģetācija, kad augiem jau parādījušās baltas saknītes, bijusi vērojama vien atsevišķu lauku dienvidu pusēs, pārējie augi vēl nav modušies.

LLKC Gulbenes biroja augkopības speciāliste Inga Freimane skaidroja, ka pēc pirmā sniega nokušanas atklājās, ka ļoti daudzi lauki ir ar sniega pelējumu.

“Esam fiksējuši 30 hektārus lauku ar 80% sniega pelējumu. Izteikti bojājumi ir arī agrāk sētos bioloģiskos laukos. Pašreiz lauki starp sniega segu ir brūni, zaļums pazudis. Kas notiks ar veģetāciju, redzēsim, kad atlaidīsies augsne,” sacīja Freimane.

LLKC Preiļu biroja augkopības speciāliste Inese Magdalenoka minēja, ka Latgalē ziemāju lauki marta vidū bijuši zaļi, taču pēc mīnus desmit un mīnus 12 grādu lielā sala augu lapiņas apsalušas, tomēr pats augs ir dzīvotspējīgs.

“Vietām rapsis ir cietis no pārnadžu bojājumiem, nograuzts tā augšanas konuss, kas nozīmē arī ražas samazinājumu,” prognozēja Magdalenoka.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, komentējot pavasara darbu sākšanu lauksaimniecībā, stāstīja, ka Latgalē un Vidzemē vasarāju sēju plāno aprīļa otrās nedēļas beigās.

Savukārt Kurzemē, atkarībā no laika apstākļiem, vasarāju sēja varētu sākties jau aprīļa sākumā, jo reti kur vērojamas ūdens peļķes uz laukiem.

Turklāt, kā skaidroja Balodis, “aprunājoties ar saimniekiem, uzzinām, ka zosis ir atlidojušas, taču uz laukiem vēl nesēžas. Izskatās, ka aktīvā putnu migrācija sakritīs ar sēju un jauno sējumu dīgšanu. Tādēļ saimniekus aicinām savlaicīgi veikt preventīvus putnu atbiedēšanas pasākumus, lietojot vizuālos, skaņas vai kādus citus atbaidītājus, jo nodarīto postījumu apjoms ik gadu pieaug.”

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā.

Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.